Vieta: Liepāja

Priekšmeti: Atklātnes, Luterāņu baznīcu ēkas, Latvija, Liepāja (Latvija), Liepājas Sv. Annas evaņģēliski luteriskā baznīca

Alternatīvais nosaukums: Libau. St.-Annen-Kirche, Либава. Церковь Св. Анны

Anotācija: Pirmo reizi Sv. Annas baznīca ir minēta 1509.gadā, bet tad tā ir atradusies citā vietā (Vecajos kapos) un 1560.gadā ir ziņas, ka tā ir sagruvusi. Tagadējā vietā Sv. Annas Baznīca ir celta 1597.gadā, taču no tās mūsdienās nav palicis nekas. 1597.gadā celtā baznīca ir vairrākārtīgi pārbūvēta - 1671.-1676.gadā koka ēka apšūta ar ķieģeļiem, 1688.-1693.gadā uzcelts pirmais baznīcas tornis (baznīca tobrīd bija 24 asis gara un 5 asis augsta), 1786.gadā baznīcas priekšnieks un domnieks Borkampfs lika izdot pāris tūkstošu dālderu, lai pārlabotu baznīcu un tās torni - tad arī likvidēja zembaznīcas apbedījumus (tos pārcēla uz baznīcas laukumu), ielika jaunu grīdu un izdarīja remontu, pēc 1817.-1818.gada ziemas Liepājas pilsoņi veidoja būves komisiju, kura vāca ziedojumus jaunas baznīcas celšanai, 1823.gadā pārveidoja baznīcas torni. Baznīcas tornis, kas ir redzams arī mūsdienās ir 1872./73. pilsētas arhitekta M.P. Berči celtais jaunais tornis vēl vecajai baznīcai - ar savu 60 m augsto torni tā tobrīd bija augstākā ēka pilsētā. Mūsienās redzemā baznīca ir celta vēl pēc 20 gadiem, kad M.P. Berči saņēma pasūtījumu projektēt Sv. Annas baznīcai jaunu ēku - 1892.gadā sākās jaunās Sv. Annas baznīcas ēkas būvniecība, kas turpinājās līdz 1893.gadam. Ēka bija ieturēta tradicionālā neogotikas stilā. Lai gan ēka ir gan atturīga, taču tā vienlaikus ir arī ekspresība un perfekti nostrādāta. Baznīcā ir saglabājies 1697.gadā N. Sefrensa darinātais 5,8 m platais un 9,7 augstais trīspakāpju barokālais altāris, kas ir viens no izcilākajiem N. Sefrensa darinājumiem. Līdz 1758.gadam, kad uzcēla Vācu trīsvienības baznīcu, Sv. Annas baznīcu izmantoja gan latviešu, gan vācu draudzes, bet pēc šī 1758.gada - tikai latviešu draudze. Šī draudze bija pirmā, kas atbrīvojās no vācu patronāta un ieguva pašpārvaldes tiesības.
Sv. Annas draudze bij pirmā Liepājā, kurā 1918.gadā notika dievkalpojums, kurā draudze pateicās par Latvijas valsts dibināšanu un nodziedāja vēlāko valsts himnu - Dievs, svētī Latvija. No šīs baznīcas 1919.gada 11.martā tika izvadīts pulkvedis Oskars Kalpaks. Baznīcā pie altāra 1924.gadā tika atklāta piemiņas plāksne ar Latvijas atbrīvošanas cīņās pie Liepājas kritušo vārdiem..

Objekta tips: Atklātne

Datu nesējs: Papīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 atklātne, fotogrāfija, 9 x 13,6 cm

Oriģināla glabātājs, partneris: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Nodaļa: Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas lasītava

Novietojuma kods: IAt/77(L)

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka