Izrakumi Valmieras senpilsētā 2006. gadā, 2006-08

Vieta: Valmiera

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Valmiera (Latvija), Slimnīcu ēkas, Nocietinājumi, Arheoloģiskie izrakumi

Anotācija: Valmieras senpilsētas rekonstrukcijas darbu laikā arheoloģes Tatjanas Bergas vadībā 2005.-2008. gadā notika pilsētas vēsturē vieni no visplašākajiem izrakumiem, kuru rezultātā iegūta plaša informācija par viduslaiku pilsētas apbūvi, nocietinājumiem un iedzīvotāju materiālo kultūru. Valmieras pilsētas viduslaiku aizsargmūra fragments. Mūra rietumu siena.
Valmieras pilsētas pirmsākumi meklējami 13.-15. gs. Lucas kalna latgaļu nocietinātajā apmetnē, Elku saliņas upurvietā un, varbūt, zem Livonijas ordeņa pils pamatiem, kuri, 13. gs. II pusē, iespējams, likti 1216.g. nodegušās, vēsturnieku dažādos Ziemeļvidzemes pilskalnos meklētas Beverīnas koka pils vietā. Valmieras pils varētu būt sākta būvēt jau drīz pēc Tālavas sadalīšanas 1224. g., kad šo teritoriju Gaujas augštecē no Rīgas arhibīskapa ieguva Zobenbrāļu ordenis. Tomēr vēstures avoti par pils celšanas ierosinātāju norāda 1281.g. ievēlēto Livonijas ordeņa mestru Vilekinu no Endorpes. Iespējams, sākumā vācieši uzcēla koka pili, kuras vietā vēlāk uzbūvēja mūra nocietinājumus. Šodien no pils pāri palikušas tikai drupas un par tās formu un iekārtojumu ziņas iegūtas no seniem dokumentiem un arheoloģiskajiem izrakumiem. Pils celta uz trīsstūrveidīga paugura, ko norobežo Gauja un Rātsupītes dziļā grava. Pils konfigurācija pielāgota reljefam, tāpēc tās mūri veido izstieptu, trapecveidīgu četrstūri. Valmieras izdevīgais ģeopolitiskais stāvoklis Livonijas ordeņa valsts un nozīmīgā Rīgas - Tērbatas un Rīgas - Pleskavas/Novgorodas tirdzniecības ceļa vidū nosaka pilsētas attīstību. Pie pils un baznīcas izaug amatnieku un tirgotāju apmetne. Dokumentos Valmiera kā pilsēta pirmo reizi minēta 1324. gadā, kad tai jau ir savs maģistrāts. 14.-15. gadsimtā Valmiera uzplaukst kā ievērojams Hanzas savienības tirdzniecības centrs. Apkārt pilsētai tiek izbūvēts ar pili vienotā sistēmā sasaistīts aizsardzības mūris. No 17. gs. plāniem zināms, ka pilsētas mūris stiepās aptuveni 1 km garumā. DR stūrī mūrī bijis kvadrātveidīgs izvirzījums uz Gaujas pusi - iespējama sargtorņa "Stārķa ligzda" vieta. Mūra rietumu daļā atradās Rīgas vārti - viena no divām ieejām pilsētā. ZR pusē, kur mūris pacēlās Varītes jeb Rātsupītes krastā, tas vairākās vietās bijis nostiprināts ar kontrforsiem. ZZA atradās Tērbatas vārti un aiz tiem - dzirnavas uz uzpludinātā Rātsupītes dzirnavezera. Pēc esošajiem aprakstiem var spriest, ka Livonijas kara un Poļu-zviedru kara laikā Valmieras pilsētas mūris bija ievērojami cietis un tā militārā nozīme mazinājusies. 17. gs. beigās, zviedru valdīšanas laikā Valmierai tika izveidota jauna nocietinājumu sistēma no zemes vaļņiem un sešiem, uz āru izvirzītiem bastioniem. Pilsētas aizsargmūrus daļēji nojauca un izmantoja jauno vaļņu pamatu veidošanai. 1681.g. nojauca atlikušos aizsargmūrus, bet 1702. gadā - arī pilsētas vaļņus. Dažu bastionu konstrukcijas daļēji saglabājušās līdz mūsu dienām. Visizcilākais ir Valterkalniņš - Rātsupītes ietekas vietā Gaujā izbūvētais nocietinājums, uz kura jau vairāk nekā 100 gadu atrodas skatu tornis..

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Digitāli radīts

Autors: Valters Grīviņš

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Valters Grīviņš

Partnera apzinātājs: Valters Grīviņš

Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.

✓ Apstiprināt izvēlēto vietu
Palīdzība:
Lai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.

Komentāri (0)

Jums jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.
Aicinām atsaukties ikvienu, kura privātajā kolekcijā atrodamas fotogrāfijas un atklātnes ar Zaķusalas skatiem, kas tapušas laikā līdz 20. gadsimta 80. gadu vidum. Uzzini vairāk