Vieta: Rīga
Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Vīrieši, Sievietes, Rīga (Latvija), Ūdenstorņi
Anotācija: Bijušās Rīgas pilsētas ūdensvada iestādes ēkas celtas 1896.−1897. gadā pēc arhitekta K. J. Felsko projekta, ūdenstornis celts 1876. gadā. Līdz 20. gadsimta sākumam Maskavas ielā 194 darbojās Rīgas ūdensvada iestāde (ūdenssūkņu stacija), kas atklāta 1863. gadā. Līdz tam pilsētas ūdensapgādi nodrošināja vecā ūdensvada ietaise Daugavmalā iepretī Grēcinieku ielai, kas atradusies tikai nepilnus 300 m lejup Rīdzenes upītes iztekai, kur Daugavā nonāca liela daļa pilsētas netīrumu. Arī jaunās ūdensvada iestādes sūknētais ūdens neatbilda higiēnas prasībām, jo īpaši plūdu laikā, ko pierādīja stipra vēdera tīfa epidēmija 1882. gadā. Vecās ūdenssūkņu stacijas ēkas pagrabā komunisti 1919. gadā aprakuši vairākus sarkanā terora upurus.
Objekta tips: Fotogrāfija
Datu nesējs: Fotopapīrs
Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu
Apjoma informācija: 1 fotogrāfija, 8,4 x 13,5 cm
Oriģināla glabātājs, partneris: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Nodaļa: Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija
Novietojuma kods: R0350-22
Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.
✓ Apstiprināt izvēlēto vietu
Lai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.
Komentāri (4)
-
Voldemārs Eichenbaums 2012. gada 17. jūlijs, 13:46:04
-
-
Ginta Zalcmane 2012. gada 23. jūlijs, 14:11:21
-
-
Aleksandrs Raupe-Raups 2013. gada 16. augusts, 14:05:30
-
-
Ginta Zalcmane 2013. gada 1. septembris, 10:57:35
-
Jums jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.Pirmo ūdensvadu ar zirgu sūkni Rīgā 1663. gadā ierīkoja Dancigas ūdensvada meistars Jēkabs Josts Vecrīgā, Ūdensvada ielā. Otro ūdensvadu uzbūvēja 1862/1863.gados – t.s. ūdens piegādāšanas ierīci pie Daugavas un Krīdenera dambja, 4 km attālumā no pilsētas centra, izbūvējot tur tvaika pumpju staciju. Lēmumu par stacijas celšanu pieņēma 1857. gadā. Tvaika mašīnu māju un torni ar astoņstūru skursteni uzbūvēja pēc pilsētas arhitekta Johana Danieļa Felsko un virsinženiera Viljama Vīra William Weir izstrādātā projekta. To iesvētīja 1863. gada 25. maijā. Savu darbību stacija, izmantojot Daugavas ūdeņus, sāka 1863. gada 1. septembrī. 1902. gadā ar Zaķu [Waldenrode] muižu īpašniekiem Rīgas pilsēta noslēdza iepriekšējo līgumu un inženieris Smrekers izstrādāja pilsētas ūdensapgādes projektu.1902. gada 25. novembrī Baltezera ūdensapgādes stacijas būves projektu apstiprināja un celtniecību pabeidza 1903. gada novembrī. Līdz ar to slēdza Rīgas pilsētas otro ūdensvadu. Pēc stacijas slēgšanas, teritoriju izmantoja kā iebraucamo sētu. Par to savā romānā „Zaļā Zeme” raksta arī rakstnieks Pēteris Upītis, aprakstot savu ceļojumu ar zemnieku vezumiem no Skrīveriem līdz Rīgai. 1924. gadā daļu veco ēku ar skursteni uzspridzināja. Foto Maskavas ielā Nr. 196 [agrāk Nr. 148] Gr. 48/72, 1924. gadā.
Paldies par komentāru.
God. V.Eichenbauma kungs! Vai rakstnieks Pēteris Upītis ir līdz šim labāk zināmā rakstnieka Andreja Upīša uzvārda brālis un līdzīga nosaukuma romāna (tā nosaukumā gan zeme ar mazo burtu, jo rakstīts par zemi, bet ne Zemi) autors?
Paldies par komentāru.