Vieta: Rīga

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Kapsētas, Ziema, Kapu pieminekļi, Rīga (Latvija), Pārdaugava (Rīga, Latvija), Mārtiņa kapi (Rīga, Latvija), Āgenskalns (Rīga, Latvija)

Anotācija: Tagadējie Mārtiņa kapi ietver bijušo Āgenskalna brīvkapsētu un Sv. Jāņa baznīcas kapus (platība 2,5 ha). Kapsēta šeit ierīkota 1773. gadā, tie ir vecākie vēl saglabājušies Pārdaugavas kapi. 1951. gadā kapsēta slēgta. Tur apbedīts komponists E. Dārziņš, rakstnieks, "Mājas Viesa" redaktors A. Leitāns, tēlnieks J. Legzdiņš, dabas zinātnieki D. H. Grindelis un O. V. Tīlo, aktieris un režisors A. Freimanis, aktrise H. Freimane. 80. gadu sākumā, pēc arhitekta P. Blūma ierosmes, aizsākas kapu sakopšanas talkas. Diemžēl šis apstāklis kapu apgānītāju un demolētāju aktivitātes nemazina, drīzāk pat veicina, jo talcinieku restaurētie pieminekļi tiek apgāzti un sadauzīti, Hartmaņu dzimtas piemineklim un citiem brutāli izkalti un aiznesti skulpturālie medaljoni, šur tur mēģināts noņemt kapu plāksnes. "Dzīvojam, izrādās, vienā sabiedrībā ar apzināti ļaunprātīgiem vandaļiem, kuri var rīkoties pilnīgi nesodīti. Jo P. Blūma talcinieku restaurētie pieminekļi atkal apgāzti un sasisti gabalos, Hartmaņu dzimtas piemineklim un citiem brutāli izkalti un aiznesti skulpturālie medaljoni, šur tur mēģināts noņemt kapu plāksnes." raksta P. Bankovskis [Bankovskis P. Zem simtgadīgiem kokiem // Padomju Jaunatne. 1983, 2. jūlijs]. Beidzot tiek pieņemts izmisuma lēmums – aprakt nozīmīgākos, vēl saglabājušos pieminekļus un kapus nolīdzināt, tomēr šis lēmums paliek neīstenots.
Komentē arhitekts Pēteris Blūms: "Informācija, ka kapus 1980.-jos gados gribēja likvidēt, atbilst manām atmiņām. Atceros, ka tas bija izpildu komitejas galvās, bet tajos laikos jau Lielos kapus arī gribēja līdzināt. Cita lieta par pieminekļu aprakšanu, un tas ir cits stāsts. Esmu piemirsis, bet liekas, ka tas varēja būt 1990. gados, kad ierosināju papostītos, fragmentētos akmens objektus aprakt zemē. Arī tāpēc, ka piesārņojums aizvien straujāk tos posta, bet zemē tie saglabājas kā mātes azotē. Tad arī daļu norakām. Divas klasicisma urnas izraka un atjaunoja savā vietās, jo zemē tās bija saglabājušās. Anotācija par Mārtiņa kapiem būs nepilnīga, ja netiks pieminēts tur apglabātais pirmais latviešu politiķis, tautas pašapziņas modinātājs, mecenāts un pirmais latviešu muižnieks Jānis Šteinhauers, kura piemineklis ir netālu no Grindeļa kapličas."
"1990. gadā mūsu valstī notika vēl nepieredzēts noziegums - masveidīgs vandālisma akts Rīgas pilsētas Mārtiņa kapos. No kapenēm tika izcelti zārki un nelaiķu pīšļi izbērti turpat zemē, bet paši zārki aizvesti uz Rīgas centru, uz Jāņa sētu - izstādei. Šo drausmo pasākumu nerealizēja deklasēti elementi, bet gan kultūras un gaismas nesēji tautā - mākslinieki, mākslas vārdā. Grupa mākslinieku avangardistu rīkoja instalācijas izstādi ar nosaukumu "Pārmija", kurā tika eksponēti arī četrpadsmit zārki. To skaitā arī trīs bērnu zārciņi no minētajiem kapiem." [Vērsis U. Es apsūdzu inteliģenci // Labrīt. 1995, 14. jūn.].

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija, 8,9 x 13,9 cm

Oriģināla glabātājs, partneris: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Nodaļa: Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija

Novietojuma kods: R0410-113

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka