Vieta: Rīga

Priekšmeti: Atklātnes, Latvija, Ielas, Rīga (Latvija), Brīvības bulvāris (Rīga, Latvija), Latvijas Nacionālā opera, Rīgas Pilsētas teātris

Alternatīvais nosaukums: Rīga. Aleksandra Bulvāris

Anotācija: Rīgas priekšpilsētas centrālā iela pēc 1754. gada zīmētā plāna bija Lielā Smilšu iela, ko sauca arī par Lielo Smilšu ceļu. Tā sākās no pilsētas nocietinājumiem un sniedzās līdz Lielajai Kalēju ielai (tagad Ģertrūdes iela) un beidzās pie Raunas vārtiem. Pēc 1815. gada, kad pārplānoja 1812. gadā nodedzināto priekšpilsētu, paplašināja Esplanādi līdz Elizabetes ielai, aiz kuras sākās apbūves teritorija. Lielā Smilšu iela ieguva jaunu trasi, kas sakrīt ar tagadējo Brīvības ielu posmā no Elizabetes ielas līdz Gaisa tiltam. 1818. gadā ielas galā atklāja Triumfa arku, ko nosauca par Aleksandra vārtiem un pēc tam arī ielu pārdēvēja par Aleksandra ielu, kas 19. gadsimta pirmajā pusē bija vistālāk apbūvētā iela. Pēc vaļņu nojaukšanas 1859. gadā, Aleksandra ielu pagarināja līdz Pilsētas kanālam un 1861. gadā nosauca par Lielo Aleksandra ielu. Laika posmā no 1870. līdz 1876. gadam Lielās Aleksandra ielas posmu no Pilsētas kanāla līdz Elizabetes ielai nosauca par Aleksandra bulvāri.(Vikipēdija) Aleksandra bulvāris veidojies pilsētas nocietinājumu norakšanas laikā, pagarinot Aleksandra (tagad Brīvības) ielu no Elizabetes ielas līdz Kaļķu ielas galam. Aleksandra bulvārī bija dzīva satiksme. Pa to diendienā kursēja 2. un 3. līnijas tramvaji. Zirgu tramvaji Rīgas ielās parādījās jau 1882. gadā, bet 1901. gadā tos nomainīja eletriskie tramvaji. Atklātnes fonā redzams Vācu teātris un tā priekšā dārzs (mūsdienās Nacionālā opera).

Objekta tips: Atklātne

Datu nesējs: Papīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 atklātne

Oriģināla glabātājs, partneris: Jānis Zeps

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka