Vieta: Jēkabpils

Priekšmeti: Atklātnes, Latvija, Ielas, Jēkabpils (Latvija)

Anotācija: Brīvības iela un Pasta (Vadoņa) iela sāka veidoties pilsētas dibināšanas laikā — 17. gadsimtā, vienlaikus ar pašreizējā Vecpilsētas laukuma un tam pieguļošā kvartāla (pašreizējās Brīvības, Viestura, Pasta un Katoļu ielas) rašanos. Brīvības iela, kas sākotnēji saucās Lielā iela bija galvenā pilsētas iela, ar pieguļošo teritoriju, to starp Vadoņa ielu, bija hercoga īpašums. Sākotnēji ielas un apkārtējā teritorija tika izmantota saistībā ar ostas darbību, kurai preces piegādāja Biržu manufaktūra un citi uzņēmumi. 18. gadsimta beigās izveidojās blīva apbūve gar Brīvības (Lielo) ielu. 19. gadsimta sākuma pilsētas plānā redzams, ka Brīvības iela ir saglabājusi savu apbūvi iepriekšējos apmēros, Ipaši gar laukuma ziemeļu malu. 1830. gadā zudis pilsētas rātsnams un policijas ēka, kas atradās blakus pašreizējam Vecpilsētas laukumam, bet 1848. gada pilsētas plānā redzams, ka zudusi iekškvartāla saimnieciskā apbūve. Sākotnēji ielā atradās tikai nelieli koka namiņi, bet 19. gadsimta vidū Brīvības ielā sāka parādīties pirmie ķieģeļu nami, bet gadsimta beigās daudzi bagātie jēkabpilieši būvēja ķieģeļu mājas, īpaši eklektikas stilā. 18. gadsimta plānos Pasta iela gar laukuma ārējo malu ir redzama blīvi apbūvēta, kas palīdzējis ielai saglabāt nosprausto trasi. 19. gadsimta sākuma pilsētas plānā redzams, ka Pasta iela ir saglabājusi savu blīvo raksturu, kāds ir redzams arī 1820. un 1848. gada pilsētas plānos. Sākotnēji ielā atradās tikai nelieli koka namiņi, bet 19. gadsimta vidū Pasta ielā sāka parādīties pirmie ķieģeļu nami, bet gadsimta beigās daudzi bagātie jēkabpilieši būvēja ķieģeļu mājas, īpaši eklektikas stilā.Abas ielas bruģētas pēc 1865. gada.

Objekta tips: Atklātne

Datu nesējs: Papīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Jānis Zeps

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka