Vieta: Rīga
Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Celtnes, Rīga (Latvija), Skursteņi, Ūdensapgādes sistēmas, Maskavas iela (Rīga, Latvija)
Anotācija: Bijušās Rīgas pilsētas ūdensvada iestādes ēkas celtas 1896.-1897.g., arhitekta K.J.Felsko projekts; bijusī pārvaldes ēka (nr. 194a) celta 1863.g., bij. ūdenstornis celts 1876.g. Tur līdz 20. gs. sākumam darbojās Rīgas ūdensvada iestāde (ūdenssūkņu stacija), kas atklāta 1863.gadā. Līdz tam pilsētas ūdensapgādi nodrošināja vecā ūdensvada ietaise Daugavmalā iepretī Grēcinieku ielai (pie tagadējās Ūdensvada ielas), kas atradusies tikai nepilnus 300 m lejup Rīdzenes upītes iztekai, kur tad Daugavā nonāca arī liela daļa pilsētas netīrumu. Jauno ūdensvada iestādi Maskavas ielas un Krīdenera dambja stūrī Rīgas rāte uzdevusi projektēt pilsētas vaļņu nojaukšanas darbu vadītājam inž. Viljamam Veiram. Ūdens no Daugavas pievadīts pa atklātu kanālu sūkņu stacijas krājakai, no kurienes tas ar tvaika sūkņu palīdzību spiests pilsētas ūdensvadā. Protams, arī šis ūdens neatbilda higiēnas prasībām, jo īpaši plūdu laikā un arī sakarā ar intensīvo plostu kustību Daugavā, ko pierādīja stipra vēdera tīfa epidēmija 1882. gadā. Daļu bij. ūdensvada iestādes ēku nojauca 1924.gadā. Vecās ūdenssūkņu stacijas ēkas pagrabā 1919.gadā komunisti aprakuši vairākus sarkanā terora upurus. Līdz 1940.gadam tur atradās policijas IX iecirkņa nodaļa, 30. gados darbojās LU Mehānikas fakultātes mašīnu laboratorija.
Objekta tips: Fotogrāfija
Datu nesējs: Fotopapīrs
Autors: N. Sudrabiņš
Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu
Apjoma informācija: 1 fotogrāfija
Oriģināla glabātājs, partneris: RD PAD Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes Kultūras mantojuma aizsardzības nodaļa
Novietojuma kods: F-6787
Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.
✓ Apstiprināt izvēlēto vietuLai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.
Komentāri (4)
-
Voldemārs Eichenbaums 2013. gada 30. jūnijs, 09:28:25
-
-
Voldemārs Eichenbaums 2013. gada 30. jūnijs, 09:33:08
-
-
Voldemārs Eichenbaums 2013. gada 30. jūnijs, 09:38:43
-
-
Voldemārs Eichenbaums 2013. gada 30. jūnijs, 09:39:42
-
Jums jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.Priekšplānā – Rīgas pilsētas gāzes un ūdens iestādes pārvaldes ēka, uzbūvēta 1863. gadā, arhitekts Johans Danieļis Felsko, no 1863. gada atradās Rīgas pilsētas gāzes un ūdens iestādes pārvalde, kas darbojās līdz 1904. gadam. Tā likvidēta 1904. gada 1. jūlijā, kad tika nodibināta Rīgas pilsētas uzņēmumu pārvalde. Tās valde izvietojās Rīgas gāzu rūpnīcas ēkā kanāla apstādījumos.. Tā saglabājusies līdz mūsdienām - tagad Maskavas ielā Nr. 194a. Šeit no 1864. gada atradās arī Rīgas pilsētas gāzu un ūdens iestādes strādnieku palīdzības un bēru kase. Viena no vecākajām strādnieku palīdzības biedrībām. Pēc stacijas slēgšanas, teritoriju izmantoja kā iebraucamo vietu.
Rīgas tvaika ūdens pumpju stacijas pārvaldes, divu stāvu apmestu mūra ēku, uzbūvēja pēc pilsētas arhitekta Johanna Daniela Felsko izstrādātā projekta un iesvētīja 1863. gada 25. maijā. Ēka būvēta atturīgā angļu neogotikas stilā.
Pirmo ūdensvadu ar zirgu sūkni Rīgā 1663. gadā ierīkoja Dancigas ūdensvada meistars Jēkabs Josts Vecrīgā, Ūdensvada ielā. Otro ūdensvadu uzbūvēja 1862/1863.gados – t.s. ūdens piegādāšanas ierīci pie Daugavas un Krīdenera dambja, 4 km attālumā no pilsētas centra, izbūvējot tur tvaika pumpju staciju. Lēmumu par stacijas celšanu pieņēma 1857. gadā. Tvaika mašīnu māju un torni ar astoņstūru skursteni uzbūvēja pēc pilsētas arhitekta Johana Danieļa Felsko un virsinženiera Viljama Vīra William Weir izstrādātā projekta. To iesvētīja 1863. gada 25. maijā. Savu darbību stacija,izmantojot Daugavas ūdeņus, sāka 1863. gada 1. septembrī.1882. gadā atklāja, ka Daugavas ūdeņi nav piemēroti pilsētas apgādei ar dzeramo ūdeni, jo, kā rakstīja periodikā: „… bez tam līdz ar ūdeni, kuru tad vēl ņēma tieši no Daugavas, Rīgas iedzīvotāji dažreiz dabūja arī kādu zuti, nēģi vai citu mazāku zivtiņu. Par to vēl nebija daudz ko noskumst, jo tie, kas tuvāk pazina ūdenstorņa ierīci, zināja pastāstīt gadījumus, ka torņi iesūca no Daugavas arī līķa atliekas, maitas un dažādus atkritumus…”. Līdz ar to 1882. gadā Rīgas pilsēta uzdeva inženierim hidrologam A. Thieme atrast jaunus, labākus ūdens avotus. 1883. gadā tādi bija atrasti Bukultu, Remberģu un Zaķumuižas apkārtnē. 1902. gadā ar muižu īpašniekiem Rīgas pilsēta noslēdza iepriekšējo līgumu un inženieris Smrekers izstrādāja pilsētas ūdensapgādes projektu.1902. gada 25. novembrī Baltezera ūdensapgādes stacijas būves projektu apstiprināja un celtniecību pabeidza 1903. gada novembrī. Līdz ar to slēdza Rīgas pilsētas otro ūdensvadu. Pirmā ūdens pumpju stacijas ēka nav saglabājusies. 1924. gada 26. februārī Rīgas pilsētas inženieris Mihails Kuzmins lūdz atļauju ūdens stacijas izjaukšanai un spridzināšanas darbiem.
Fotogrāfijas dziļumā – mūsdienas esošo ūdens pumpju stacijas mašīnu zāles un katlumājas mūra ēku uzcēla pēc arhitekta Kārļa Felsko 1896. gada 27. augustā apstiprinātā projekta neogotikas un renesanses t.s. Venēcijas stilā un ar masīvu mūra skursteni. Līdz mūsdienām saglabājusies mašīnu zāles ēka un skurstenis. Ūdens pumpju stacijas trīsstāvu mašīnu zālei ir īpatnēja jumtu konstrukciju, kura veidota smalkā vieglā metāla konstrukcijā. Tāparedzēta, lai tvaika katlu avārijas gadījumā, saglabātu mūra sienas un tvaika sprādziena spēku virzītu uz jumta konstrukcijas atvēršanu un liekā spiediena novirzīšanu. Pie mašīnu zāles sienām uz kolonnām novietotas sliedes pārvietojamam roku darbināmam tilta krānam (15 tonnu celtspēja). Ēkas telpa ir divdaļīga. Vienā tās daļā - atvērts pagrabs un trīsstāvu mašīnu telpa, bet nojauktajā daļā - trīsstāvu telpa bez pagraba, kuras fasāde līdzīga ēkas daļai, kas iziet uz Maskavas ielu.