Vieta: Rīga

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Ielas, Celtnes, Rīga (Latvija), Brīvības iela (Rīga, Latvija)

Anotācija: Īres nams ar skolas telpām Brīvības ielā 39 celts 1929.-1931.g., arhitekts E. Laube; līdz 1940.g. LU profesora Pētera Sniķera īpašums. Jaunceltajā ēkā 30. gados dzīvoja LU profesors, ģenerālis, Dr. med. Pēteris Sniķer/i/s (paša namā), viņa brālis, LU profesors, Dr. med. Reinholds Sniķer/i/s, operdziedātājs Alfons Mellers, LU Studentu padomes priekšsēdētājs, rūpnieks Jānis Raiska. 30. gadu vidū namā darbojās Rīgas pilsētas 27. (Rūdolfa Blaumaņa) latviešu pamatskola, 30. gadu beigās - I. Rauhvargera privātā ebreju pamatskola un ģimnāzija (agrāk namā nr. 70), Rūdolfa Egles literatūras studija. Namā atradās studentu korporācijas “Fraternitas Metropolitana” (dibināta 1924.g.) mītne, Dr. G. Rēmera un Dr. S. Ickina privātās klīnikas, a/s “Baltfilma” direkcija (30. gadu 2. pusē), a/s “Paramount Films” pārstāvniecība Latvijā (30. gadu vidū). Līdz 1940.g. namā atradās Latvijas radiofona abonentu nodaļa. 30. gadu 1. pusē šajā namā izvietojās kafejnīca “Kongress”, tolaik “Pērkonkrusta” biedru iecienīta tikšanās vieta. Kāds no kafejnīcas galdiņiem dēvēts par “vadoņa galdu”, jo aiz tā mēdzis sēdēt “Pērkonkrusta” vadonis Gustavs Celmiņš. [Unāms Ž. Aiz septiņiem kalniem. [ASV] 1975, 179. lpp.] Kādreizējais “Pērkonkrusta” biedrs Ādolfs Šilde atzīmējis, ka šīm pērkonkrustiešu tikšanās reizēm "bija vairāk demonstratīvs raksturs. Pērkonkrustieši tur saradās zināmās stundās pelēkos kreklos. Ārēji tie izturējās kā parasti kafejnīcas apmeklētāji, bet pēc organizācijas slēgšanas tam bija apzināti demonstratīvs raksturs un izaicinājuma veids. Nevienu tas tādēļ arī nepārsteidza, ka 1934.g. 6. janvāra vakarā “Kongresa” kafejnīcu aplenca Rīgas prefektūras apsardzības rota un izdarīja apmeklētāju dokumentu pārbaudi. Lielo daļu kafejnīcas apmeklētāju atlaida, bet 13 aizturēja, to starpā Gustavu Celmiņu un vairākus valdes locekļus. Kā laikraksti nākamajās dienās ziņoja, tad vienīgi Saeimas deputāts Jēzups Trasuns no aizturēšanas paglābies." [Šilde Ā. Ardievas Rīgai. [ASV] 1988, 97. lpp.] 1935.-1940.g. “Kongresa” kafejnīcas telpās darbojās kafejnīca “Adria”. 30. gados namā atradās dāmu frizētava ”M-me Tereza”, Mildas Liepiņas kosmētiskais kabinets, R. Vulfa korsešu ateljē, Amālijas Taics dāmu apģērbu ateljē, vairāki veikali, t. sk. kungu modes preču veikals “Old England” (īpašnieks Z.Volpe), dāmu apavu veikals “Bonella”. Padomju okupācijas laikā namā darbojās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola (sākotnēji Rīgas Valsts daiļamatniecības vidusskola), 1. pilsētas bibliotēka (kopš 60. gadu vidus Centrālā M. Gorkija bibliotēka). 90. gados tur Rīgas Lietišķās mākslas koledža, Rīgas Centrālā bibliotēka (vēlāk namā nr. 49/53). [avots: R. Zalcmanis "Nezināmā Rīga"].

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: RD PAD Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes Kultūras mantojuma aizsardzības nodaļa

Novietojuma kods: F-9776

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka