Vieta: Rīga

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Celtnes, Vīrieši, Sievietes, Rīga (Latvija), Kravas automobiļi, Tērbatas iela (Rīga, Latvija), Lāčplēša iela (Rīga, Latvija)

Anotācija: Fotoattēla priekšplānā koka ēka Tērbatas ielā 29/31, bijušais tirgotāja Gerharda Grīnvalda, vēlāk viņa mantinieku īpašums. Šajā šķietami necilajā koka ēkā 20. gadsimta sākumā un 20., 30. gados darbojās Reinholda Šīrona 2. šķiras traktieris, vēlāk "restorācija". 1983. gadā, veco ēku nojaucot, dažas piemiņas rindas tai veltījis komponists un rakstnieks Marģeris Zariņš. Viņš raksta: "Mājvietas dibinātājs piebaldzēns Šīrons bija miris jau ap gadsimtu miju, bet vīnūzis turpināja plaukt, pateicoties savam izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim - Amatnieku palīdzības biedrības tuvumam. Šīs biedrības telpās laika gaitā darbojušies vismaz četri teātri. Pēc izrādēm kā skatītājiem, tā aktieriem gribējās parunāties un apmainīties domām par mākslu (Šīrons darbojies līdz diviem naktī). Mazais namelis kļuvis par tādu kā mākslas darbinieku saiešanu. Pats savām acīm pie balti berztajiem galdiem ar zaļām kannām rokās esmu tur redzējis sēžam Eduardu Smiļģi, Andreju Upīti, komponistu Aleksandru Būmani, pat Austru Ozoliņu-Krauzi un Lūciju Zamaiču, nav ko liegties... Un visbiežāk - Gustavu Žībaltu." [Zariņš M. Tai vecā mājvietā... // Literatūra un Māksla. 1983, 13. maijā] Mariss Vētra norāda, ka "pie Šīrona satikās ormaņi, laucinieki no Vidzemes novadiem un mākslinieki no Rīgas" [Vētra M. Sestā kolonna [pirmizd. ASV, 1957] R., 1993, 56. lpp.], bet rakstnieks un žurnālists Oļģerts Liepiņš piemin, ka šis iestādījums tautā saukts arī "Prezidenta krogs", jo īpašnieka dēls, tautsaimnieks Eduards Šīrons bija prezidenta Jāņa Čakstes znots. [Liepiņš O. Tālos atspulgos. Mana mūža atmiņas. [Kanādā] 1982, 36. lpp.] Žurnālists Jānis Grīnblats, gremdēdamies arī gastronomiska rakstura atmiņās, atzīmē, ka līdzās esošiem un vēl topošiem latviešu intelektuāļiem "netrūka krogū arī ormaņu un vienkāršu plenču, bet tie netraucēja, stāvēdami pie bufetes un tukšodami savu "ženevēri". Intelektuāļi sēdēja pie neapklātiem pašapkalpes galdiņiem, pacienādamies ar no bufetes atnestu kortelīti (ceturtdaļa litra degvīna), alu un piekodām kādu "miroņa pirkstu" (tā Rīgā sauca kaltētus pirksta resnuma sieriņus ar ķimenēm un sāli), ceptu reņģīti vai iecienītos pelēkos zirņus, ceptus taukos kopā ar speķīti. Tik garšīgu zirņu, kā Šīronam, nebija nekur citur Rīgā. [..] Šīrona zirņus allaž slavēja arī rakstnieks Kārlis Lapiņš, tiem savā laikā "Pēdējā Brīdī" veltīdams plašāku atzinīgu izklāstu "Kur zirņi cieņā"." [Grīnblats J. Jaunkundz, nepareizi savienots! [ASV] 1973, 98. lpp.] Pēckara gados traktiera telpās izvietojās ēdnīca. [avots: R.Zalcmanis "Nezināmā Rīga"].

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: RD PAD Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes Kultūras mantojuma aizsardzības nodaļa

Novietojuma kods: F-13553

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka