Kandava. Ozolu iela 4. Jāņa Krauliņa māja, [193-]

Vieta: Kandavas pilsēta

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Mājokļi, Latvija, Kandava (Kandavas novads, Latvija)

Anotācija: Kandava. Ozolu iela 4, Jāņa Krauliņa māja. 1935. gadā Jānis Krauliņš uzbūvēja šo māju, kur pirmajā stāvā bija pielāgotas telpas Septītās dienas adventistu Kandavas draudzes sapulcēm, bet otrajā stāvā dzīvoja viņš pats ar savu ģimeni. Pēc kara namu valsts nacionalizēja un ievietoja dzīvot topošā Kandavas rajona ierēdņus. Krauliņa ģimenei atļāva palikt divās šaurās istabiņās, taču draudzei telpas bija jāatstāj. Ar reliģisko lietu pilnvarotā norādi draudzei ierādīja telpas luterāņu baznīcas mācītāja kancelejā.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Andris Pešelis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.

✓ Apstiprināt izvēlēto vietu
Palīdzība:
Lai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.

Komentāri (1)

Sarma Anģēna 2016. gada 7. aprīlis, 14:14:07

Attēlā redzamā ēka atrodas Kandavā, Tirgus laukumā 11 Bijušais hipotēku Nr. 36. Īpašuma agrākās adreses: 1896.g. - Kalna iela 1 un 2, 1922.g. - Kalna iela 2/4. Tagadējais pašvaldības īpašums laika gaitā daudzkārt mainījis gan funkcijas, gan īpašniekus. Ēku komplekss, kurā atradās gan mūra alus darītava, gan dzīvojamā un sabiedriskā ēka, celts ap 1890. gadu. Jau 1863. gadā uz gruntsgabala atradās viena koka dzīvojamā ēka, divas koka saimniecības ēkas, koka alus brūzis un viena mūra ēka īpašām vajadzībām. Īpašnieks bija Kandavas veiksmīgākais uzņēmējs, ienācējs no Talsiem Karls Antons Hencelts, kurš sākotnēji darbojās kā ādģēris, bet vēlāk kļuva par tirgotāju un viesnīcnieku. Pēc K. A. Hencelta nāves īpašumu mantoja viņa znots Karls Gertners. 1894. gadā 1 koka un 1 mūra dzīvojamo namu, mūra alus darītavas un iesalnīcas īpašnieks bija aldaris, ārzemnieks Jakobs Šneiders. 1895. gadā Līvbērzes pagasta zemnieks Kaspars Bendravs ēkā atvēris stipro dzērienu tirgotavu jeb šeņķi. 1922. gadā ēku īpašnieks bija Aleksandrs Veidners. 20. gadsimta 20 gados ēkā atradās policijas iecirknis, 50. gados – konditoreja un tiesa, kā arī piena produktu veikals, bet vēlāk – Kandavas bērnu mūzikas skola. (Datus par ēku apkopojis vēsturnieks A.Dzenis)

Jums jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.