Vieta: Mazsalacas pilsēta

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Skolēni, Mazsalaca (Mazsalacas novads, Latvija), Skolotāji, Skolotājas

Anotācija: Mazsalacas valsts ģimnāzijas skolēni, vadība un skolotāji 1935.g. 15.novembrī pie skolas ēkas - bijušās Valtenbeģu muižas pils. No kreisās puses 4.- Hermanis Trops (1903.-1956.)-pedagogs, mākslinieks, 5.- Otto Zupāns (1901.-1943.)-pedagogs, Mazsalacas nacionālo skolotāju b-bas biedrs, 8.- Arnolds Treimanis (1872.-1961.)-pedagogs, ģimnāzijas direktors, 9.-Anna Ciris (1892.-1972.)-pedagoģe, medmāsa, 10.-Atis Ciris (1884.1972.)-pedagogs, fiziķis. Laiks, Nr.14 (19.02.1969.) PIRMĀS FIZIKAS GRĀMATAS AUTORS — JUBILĀRS ATIS CIRIS 85-GADNIEKS (1884.-1972.) Fiziķis un paidagogs Atis Ciris dzimis 1884. gada 10. februārī Virķēnu pagastā, Valkas apriņķī. Pašmācības ceļā sagatavojies uz abitūnju pie Narvas ģimnāzijas 1906. gadā un studējis Tērbatas universitātē, kuru beidzis 1912. gadā ar cand. math, grādu. Beidzis arī Tērbatas augstākos paidagoģiskos kursus. Strādājis par skolotāju vidusskolās - vispirms Rīgā, tad Ufā Krievijā, kur vēlāk bijis arī ģimnāzijas direktors. Sākot ar 1920. gadu mācīja fiziku Rīgas pils. II vidusskolā un valsts technikumā. Šai laikā Atis Ciris saraksta pirmo pilnīgo fizikas kursu vidusskolām latviešu valodā mācības grāmatu „Fizika" 8 daļās. 1922. gadā pārceļas uz Cēsīm un ir vēlāk Bērzaines vidusskolas direktors. No 1925. gada kopā ar dzīves biedri - skolotāja Dinsberga meitu strādā par skolotājiem Mazsalacas ģimnāzijā un blakus no darbojas ar zemkopību savās lauku mājās Lejas Meiriņos. 1922. un 1928. g. izglītības ministrijā komandē viņu uz Vāciju, lai iepazītos ar fizikas mācīšanu vidusskolās. Bēgļu gaitas viņus noved Fišbacbā, tad Dilingas nometnēs. Tur Atis Ciris ir cītīgs darbinieks, kā pie laikraksta „Vēstis" tā arī nometnes skolās. Kopš 1950. gada dzīvo 245 - 7th St., Fond dv Lac, Wisconsin un vēl tagad izpilda ērģelnieka pienākumus vietējā latviešu Mārtiņa Lutera draudzē. Kopš studiju laikiem - 1908. gada Atis Ciris pieder stud. korp. „Lettonia", tātad vairāk nekā 60 gadus. Viņa namā ir gadskārtēji pulcējušie» letoņi ar savām ģimenēm, klausoties nama tēva atmiņu stāstos, kas raksturīgi atspoguļo daudzus Latvijas un latviešu dzīves notikumus. Nama māte tika aizsaukta mūžībā 1967. gadā. Svētdien, pēc dievkalpojuma jubilāru apsveica draudze, bet pēcpusdienā viņu sveicināt bija ieradušies letoņi ar piedarbiem. A. D *** Atis Ciris fiziķis padagogs (1884. 29.janvārī - 1972.7.jūnijā) apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. Savā laikā ļoti populāras mācības grāmatas (skaitā astoņas) fizikā autors, kas iznākušas vairākos izdevumos. Ko redzēji gleznu izstādē Mazsalacā Mazsalacas aizsargu nams Kultūras nedēļā vēra savas durvis plašai gleznu un skulptūru izstādei. Pieci Mazsalacas mākslinieki nāca ar bagātīgu savu darbu klāstu. Vietējā inteliģencē, kā arī skolu jaunatnē izstāde bija modinājusi lielu ievērību. Vairākus darbus arī pārdeva, bet sevišķa atzinība mazsalaciešiem Šai ziņā gan nepienākas — jo pasivas bija iestādes un sabiedriskas organizācijas. — Atzīmējam šeit tuvāku izstādes pārskatu. Māksi. Hermanis Trops, kas izstādē pie dālijas ar 24 darbiem — ir Rūjienas novada dēls, kur tēva mājās Jeru pagasta Žūkuros — pavadījis arī agro bērnību. Vēlāk apmeklējis Kfljienas ģimnāziju, pēc tam kultūras veicināšanas b-bas mākslas studiju, bet jau nākošajā gadā iestājies mākslas akadēmijā, kuru absolvējis 1932. gadā ar māksi-dekoratora grādu. Pašlaik darbojas par zīmēšanas skolotāju Mazsalacas valsts ģimnāzijā un pamatskolā, ņemdams dzīvu dalību vietējā sabiedriskā dzīvē. H. Trops devis jaunas dekorācijas Mazsalacas skatuvei, un nule pag. vasarā izdaiļoja Mazsalacas dievnama altartelpu. Vienkāršā lauku dzīve uz mākslinieku at stājusi redzamu iespaidu, kā to vērojām raksturīgi tvertā lauku dzīvesidilē ,Lauku piiti . Starp pārējiem izstādītiem darbiem ievērību pelnīja H. Tropa diplomdarbs pils sēta. Še spēcīgi parādītas pirmatnējas un monumentālas baļķu konstrukcijas. No lauku ainavām redzami izcēlās lielāka formāta glezna .Sedas upes līčos". Šai gleznai arī kultūrvēsturiska nozīme, jo mākslinieks to darinājis laikā kad upe vēl nebija izbagarēta un tās līčos pie ietekas Burtnieku ezerā bija daudz pirmatnēja skaistuma. Mazāka formāta gleznās mākslinieks tīkami bija izcēlis gleznainos Salacas krastus. No izstādītiem darbiem vairāki pārdoti..

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Autors: J. Staņko

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Valdis Apsītis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka