Vieta: Vaidavas pagasts

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Vaidavas pagasts (Kocēnu novads, Latvija), Skolēni, Pedagogi

Anotācija: Centrā - skolas direktors Pēters Dzenis ar sievu Bertu Dzenis - direktora biedrs, skolotajiem un skolēniem. Laikabiedru dēvēts par latvju tautskolotāju. Beidzis Pleskavas skolotāju semināru, strādājis Lubānā, tad Olainē. Tur vienā istabā esošu skoliņu ar 18 skolēniem izveidojis par Olaines otro draudzes skolu ar 100 skolēniem. Bijis 1905. g. revolūcijas dalībnieks, soda ekspedīciju vajāts. Vēlāk strādājis Ata Ķēniņa reālskolā kā vēstures skolotājs un inspektors. Kopā ar kolēģiem dibina pirmo latviešu jaunatnes izglītības veicināšanas biedrību, organizē pirmās pamatskolas ar latviešu mācības valodu, ir Latviešu-lietuviešu Savienības un izglītības biedrības Latvija līdzdibinātājs, laikraksta Latvija līdzizdevējs un administrators. 1908. g. nodibina vispārizglītojošus vakara kursus un sieviešu izglītības kursus. 1910. g. dibina divas jaunas skolas: sieviešu ģimnāziju un zēnu reālskolu kā arī mērnieku kursus, kur 5 g. laikā mācijās ap 1200 cilvēku. P.p.k. bēgļu gaitās Pēterpilī vada savu reālģimnāziju, studē vēsturi un likumzinības, dibina latviešu studentu apvienību Imanta. 1918. g. atgriežas Rīgā un 1919. g. nodibina savu P. Dzeņa reālģimnāziju (vēlāk sauktu par P. Dzeņa vidusskolu). Bijis Rīgas pilsētas domnieks, Triju zvaigžņu ordeņa un Lietuvas Ģedimina ordeņa virsnieks. No 1945. g. līdz mūža galam strādājis Valsts Vēstures muzejā kā nodaļas vadītājs. Skolu darbiniece Berta Dzenis, dzim. Rūmanis. Beigusi Olaines draudzes un Rīgas latviešu labdarības biedrības meiteņu skolu, jaunā censone turpināja izglītību mūzikas skolā Rīgā, līdztekus gatavojoties skolotājas pārbaudījumiem un abiturijai. 1899. gada 15. janvārī viņa ieguva skolotājas tiesības, pēc kam pēc Fr. Brīvzemnieka aicinājuma palīdzēja skolas darbā un literārā laukā savam pirmajam skolotājam Teodoram Zeifertam, kas savai bijušais skolniecei paredzēja lielu nākotni audzināšanā un rakstniecībā. Nodibinot savu ģimenes dzīvi, viņa strādāja kā otrā skolotāja toreizējā Olaines draudzes skolā Rolbušos, kurā par priekšnieku bija viņas vīrs Pēteris Dzenis. Visu savu brīvo laiku jaunā skolotāja ziedoja rakstniecībai, un pa svētdienām piedalījās korī un teātra mēģinājumos. 1908. g. Berta Dzenis nodibināja Rīgā meiteņu papildu skolu vakaros un sieviešu izglītības kursus. Jau pirmajā pastāvēšanas gadā pieteicās ap 300 skolnieču. Pie skolas viņa noorganizēja trūcīgo skolnieču palīdzības biedrību, vasaras darbu un atpūtas koloniju Vaidavā. No Bertas Dzenis meiteņu skolas drīz izveidojās Dzeņa sieviešu ģimnāzija, kurai vēlāk piešķīra kroņa ģimnāzijas tiesības, un Bertu Dzeni apstiprināja par ģimnāzijas priekšnieci. Kara laikā ģimnāzija bija evakuēta uz Pēterpili, kur tā pulcināja kopā latviešu bēgļu un strēlnieku bērnus. Pēterpilī Berta Dzenis turpināja augstāko izglītību Pēterpils universitātes matemātikas un valodniecības fakultātē. 1918. gadā direktrise Berta Dzenis kopā ar savu ģimeni atgriezās Rīgā un tūliņ pēc Latvijas proklamēšanas atjaunoja ģimnāzijas darbību. 1920. gadā ģimnāzijas vadību pārņēma pedagogu padomes priekšsēdētājs — viņas vīrs P. Dzenis, pēc kam viņa palika par direktora biedru — inspektoru. Dzeņa ģimnāzijas pirmskara un Latvijas laika izlaidumi devuši kuplu skaitu centīgu un čaklu valsts un sabiedrisku darbinieku, kas tagad izpilda atbildīgus amatus. Fr. Brīvzemnieka un T. Zeiferta ierosināta, Berta Dzenis darbojusies arī rakstniecībā kā Rūmaņu Berta, pie kam viņas literārie darbi arvienu atzīmēti zinību komisijas vasaras sapulcēs. Jaunākās ziņas, 03.02.1940.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Valdis Apsītis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka