Vieta: Tumes pagasts

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Upes, Latvija, Dzelzceļa tilti, Tukuma novads (Latvija), Slocene, upe (Latvija)

Anotācija: Slocene ir upe, kas tek caur Tukuma novadu. Vēstures avotos minēts, ka Slocene saukta par Sloku, un Sloci. Šobrīd upes augštecē tā tiek saukta arī par Vēžupi, bet starp Valguma un Kaņiera ezeru par Pulkaiņu upi. Upes sākums atrodas Jaunsātu pagastā. Tā tek caur Tukuma novada vidusdaļu, caur Tukumu un Valguma ezeru ietek Kaņiera ezerā. Upe veidojusies apmēram pirms 12 000 līdz 13 000 gadiem, kad no šīs teritorijas atkāpās ledāji. Tiek uzskatīts, ka ledus laikmeta beigās upes straume plūdusi pretējā virzienā, no austrumiem uz rietumiem. Tobrīd Slocene, kopā ar Abavu bijusi lielākā upe Latvijas teritorijā. Upes veidošanas stadijā upei bijusi ledus gultne un šajā periodā izveidojušās trases, kuras ir aplūkojamas arī šodien. Slocenes upe vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225.gadā. Kurzemes hercogistes laikā upe vēl bijusi kuģojama un tikusi izmantota kā ūdens satiksmes ceļš. Dažādos laikos pie upes bijušas dažādas dzirnavas, tajā skaitā arī Tukumā. Sakumā upe ietecēja Lielupē caur Kaņieri, Duneri un Slokas ezeru, taču 20.gadsimtā, kad tika izveidots kanāls starp Kaņiera ezeru un Rīgas jūras līci un Slocenes ietece no tā brīža ir Kaņiera ezers. Šobrīd Slocenes upe tiek izmantota divu HES darbināšanai, no kuriem viens atrodas Engures novadā, bet otrs netālu no Milzkalnes. Uzceļot HES, kas atrodas netālu no Milzkalnes, tika atjaunots Šlokenbekas ezers. Tukuma pilsētā izmantojot Slocenes ūdeņus bijis uzpludināts arī Tukuma ezers, taču tas ticis iznīcināts Otrā pasaules kara beigās, uzspridzinot tiltu un aizsprostu. Ezera teritorija pat esot sniegusies pāri Tukuma aplim.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Autors: Māris Locs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Māris Locs

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka