Vieta: Rīga

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Vīrieši, Skolotāji, Rīga (Latvija), Portretu fotogrāfija, Vecmīlgrāvis (Rīga, Latvija), Brēmanis, Kārlis, 1867-1945, Rīgas Augusta Dombrovska (29.) pamatskola

Anotācija: Kārlis Brēmanis Jēkaba d. (1867-1945) - pedagogs un sabiedriskais darbinieks. Rīgas apriņķa skolotāju biedrības dibinātājs un priekšnieks. Par ieguldījumu izglītības darbā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1929). Kārlis Brēmanis (dzim. 22.07.1867.g. Drabešu (Bānužu ) Kalna Palmēnos; kristīts Āraišu latviešu draudzē, iesvētīts 1883.g.), ir 1863. gadā no Vecpiebalgas ar sievu Marri un dēlu Andžu Bānužos ienākušā Kudliņu muižas Palmēnu māju saimnieka Jēkaba Brēmaņa (1830-1912) dēls. Māte: Marija Brēmane (dzim. Dreimane; 1838-1884). Jēkaba un Marijas ģimenē 4 dēli: (1) Ansis/Andžs (1861- 1936); (2) Kārlis (22.07. (pēc v.st.)/3.08.1867.g. Kudliņu muižas Palmēnos – 9.06.1945.g. bēgļu gaitās Vācijā (78 gadu vecumā)); (3) Jānis (1870.g. Drabešu Kalna Palmēnos – 1955. g. Getelfingenā, Vācijā), skolotājs, valodnieks, Annas Brigaderes 19. pamatskolas pārzinis Rīgā; (4) Benjamiņš (1877.g. Drabešu Kalna Palmēnos – 1955.g. no Cēsīm pārapbedīts Meža kapos Rīgā), aptiekas provizors Cēsīs. Dēli: Andrejs Brēmanis (1917 Dzērbenē-1992 ASV) – farmaceits; Elmārs Brēmanis (1914-2000 ASV) – uztura speciālists. Kārlis Brēmanis (1867-1945) mācījies Āraišu draudzes skolā, 1884.g. iestājies Cimzes skolotāju seminārā Valkā (1884-1887), pēc Valkas semināra slēgšanas 1887.gadā pārgāja uz Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā. Kārļa Brēmaņa pedagoga (palīgskolotāja/skolotāja/skolas pārziņa) darba stāžs ir vairāk nekā 44 gadi Rīgā (1889-1933), 40 no tiem (1893-1933) ir saistīti ar Vecmīlgrāvi. No 1889. gada 1.VIII - 1891. gada 31.XII K. Brēmanis kā 23 gadus jauns skolotājs uzsācis skolotāja darba gaitas Rīgā, Lutera draudzes palīdzības kases skolā (Rīgas palīdzības lādes Luterskolā), kuras pārzinis tolaik bija Jānis [Krastiņš-]Bahs (1846-1931; apglab. Vecmīlgrāvja Baltajos kapos) – K. Brēmaņa nākošais sievastēvs. No 1892. gada 1.I –1893. gada 30.IX K. Brēmanis bijis skolotājs Rīgas pilsētas bāreņu namā Hermaņa ielā 19. 1893. gada 5.V Daugavgrīvas draudzes skolas skolotājam, vecmīlgrāviešu cieņu iemantojušajam cimzietim Jānim Reiteram (1840-1893; Vecmīlgrāvī darbojies 1875-1893) aizejot mūžībā, uz vakanto vietu piesakās Kuldīgas skolotāju semināru beigušais Kārlis Brēmanis, kuru Draudzes konvents ievēl, un turpmāk viss Kārļa Brēmaņa darba mūžs (40 gadi) saistās ar Mīlgrāvi (Vecmīlgrāvi). No 1893. gada 1. oktobra Kārlis Brēmanis strādā par skolotāju (māca matemātiku vecākajās klasēs, vācu un krievu valodu, domrakstu rakstīšanu, labi pārzinājis literatūru). 1917. gadā, kad šīs puses vēlākais populārais rakstnieks Vilis Lācis beidz Daugavgrīvas draudzes skolu, viņa atestātu, parakstījuši skolas pārzinis Kārlis Brēmanis un viņa meita, skolotāja Marta Brēmane (prec. Grimma). Kārlis Brēmanis 40 gadus ilgais skolotāja un skolu pārziņa darbmūžs Vecmīlgrāvī saistās ar Daugavgrīvas draudzes skolu / Mangaļu 6 klasīgās pamatskolu / Rīgas Augusta Dombrovska (29.) pamatskolu, kuras visas viņa pārziņa amata pildīšanas laikā līdz viņa pensionēšanai 1933.g. ir vecmīlgrāviešu dēvētas par ‘Brēmaņa skolu’ un atspoguļo šo skolu attīstību, veidojot pamatu jau jaunākos laikos (1952./53.g.) Rīgas 31.vidusskolas izveidei. Kārlis Brēmanis bijis Mangaļu-Mīlgrāvja dramatiskās mūzikas un dziedāšanas biedrības jauktā kora vadītājs (no 1903.g.; 1910. g. korim sudraba godalga V Vispārējos dziesmu svētku kora karā), bijis Skolēnu, arī Ziemeļblāzmas kora vadītājs (līdz apm. 1923.g.). Kārlis Brēmanis ir bijis viens no Vecmīlgrāvja izglītības, sabiedriskās un garīgās dzīves autoritātēm, kuram ticis uzticēts arī 1902. gadā dibinātās Mangaļu krājaizdevu sabiedrības priekšsēdētāja amats (aktīvi darbojies vēl 1934. un 1937.gadā, par ko liecina arī viņa kā Daugavgrīvas baznīcas valdes un Mangaļu Krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāja 1934. gadā parakstītie Vecmīlgrāvja sabiedrisko organizāciju lūgumi Rīgas pilsētas domei par satiksmes uzlabošanu ar Vecmīlgrāvi, kā arī lūgumu Satiksmes ministrijas Pasta un telegrāfa departamentam par Pasta kantora ierīkošanu Vecmīlgrāvī). K. Brēmanis bijis LPK (Latvijas Profesiju kameras (izveidota 1938. g. likvidēta 1940. g.) ) goda korespondents. Kārlis Brēmanis esot bijis arī tas, kurš pirmais pētījis skolu vēsturi Vecmīlgrāvī, pēc viņa (iespējams, arī izmantojot viņa iesākto) to turpinājusi bijusī Rīgas Augusta Dombrovska (29.) pamatskolas skolotāja (no apm. 1938.g.) un vēlākā ilggadējā Rīgas 31. vidusskolas skolotāja un skolas muzeja izveidotāja Olga Ziemele (1920-1999).

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Autors: Rūdolfs Balodis

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Vecmīlgrāvja attīstības biedrība

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka