Vieta: Rīga

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Vīrieši, Rīga (Latvija), Teologi, Portretu fotogrāfija, Bārdas, Maldonis, Voldemārs, 1870-1941

Anotācija: Mācītājs, teoloģijas un filozofijas nozares pārstāvis, pedagogs, LU profesors Voldemārs Maldonis.
Voldemārs Maldonis (1870-1941) dzimis Tirzas pagastā rentnieka ģimenē. Mācījies Tirzas, Liezēres un Cēsu skolās. Cēsu pilsētas skolu beidzot, iegūst privātas pirmmācības skolas skolotāja tiesības, strādā par palīgskolotāju Blomu pagastskolā (1889-1892) un iepazīstas ar Smiltenes draudzes mācītāju Kārli Kundziņu (1850-1937), kas viņu iedrošina teoloģijas studijām Tērbatas Universitātē (1895-1900), kuras beidz 1900. gada decembrī un atgriežas Rīgā, kur dibina Pirmās šķiras sieviešu privātskolu – Maldoņa ģimnāziju ar latviešu valodu un literatūru kā obligātiem priekšmetiem. Skolu vada līdz 1909. gadam. Paralēli skolotāja darbam Maldonis iesaistās Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas darbā, 1902. gadā to vada, atbalsta Latviešu konversācijas vārdnīcas izdošanu. 1909. gadā Maldoni ordinē mācītāja amatā, sākumā īslaicīgi kalpo Rīgā Jāņa draudzē, tad ir mācītājs Lubānā (1909-1912) un Cēsīs Sv. Jāņa pilsētas draudzē (1912-1918), bet 1918. gada decembrī, vairoties no represijām, Latviju pamet. Paralēli mācītāja darbam Cēsīs Maldonis ir arī ticības mācības skolotājs vairākās Cēsu skolās. Pirmā pasaules kara sākumgados Maldonis aktīvi darbojas Cēsu bēgļu apgādāšanas komitejā, kā arī Latviešu strēlnieku organizācijas komitejas Cēsu nodaļā, Vidzemes Pagaidu Zemes padomē un 1917. gada vidū nodibinātajā Zemnieku Savienības Cēsu nodaļā. 1918. gada 31. decembrī Maldonis ar kuģi izceļo uz Vāciju – uz Štetīni, no turienes – uz Marburgu, apmeklē filozofijas un teoloģijas kursus Marburgas universitātē pie vācu neokantieša profesora Paula Nātorpa (1854–1924), viņa vadībā strādā pie darba „Die philosophische Grundlagen der Sozialpädagogik Schleiermachers. I Teil: Schleiermachers Richtlinien für die sozialpädagogischen Aufgaben des Staates” (Šleiermahera sociālpedagoģijas filozofiskais pamats), kas pārtop doktora disertācijā. 1922. gada 18. martā Maldonis Marburgā saņem filozofijas doktora grādu. Latvijā Maldonis ir Vidzemes konsistorijas viceprezidents (1919-1921), aktīvi iesaistās LU Teoloģijas fakultātes izveidē, kļūst par tās pagaidu dekānu (1920) un Sistemātiskās teoloģijas katedras vadītāju, docentu (1920-1922) un profesoru (1922-1940), saņem goda doktora grādu (Dr. hon. causa) Prāgas evaņģēliskajā Husa Teoloģijas fakultātē (1924) un goda doktora grādu teoloģijā (Dr.theol. hon. causa) Latvijas Universitātē (1938). Kopš 1934. gada Maldonis strādā Baznīcu virsvaldē. 1940.gada 1. jūlijā Maldonis aiziet pensijā. Miris 1941. gada 22. februārī Mežaparkā un apglabāts Cēsīs Brūžu Bērzaines kapsētā. Avoti: 1) foto no Rīgas Augusta Dombrovska (29.) pamatskolas skolotājas (Hildas Ūdres Jāņa m. (1893 Vecgulbenes draudzē - ?) personīgā albuma; 2) https://www.literatura.lv/personas/voldemars-maldonis.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Autors: Krišs Rake

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Vecmīlgrāvja attīstības biedrība

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka