Vieta: Rīga

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Vīrieši, Sievietes, Rīga (Latvija), Uniformas, Pedagogi, Mangaļu jūrskola, Vecmīlgrāvis (Rīga, Latvija), Kuģu modeļi

Anotācija: Vecmīlgravis (bij. Mangaļu pagasts, no 1922.g. Vecmīlgrāvis pievienots Rīgas pilsētai). Mangaļu jūrskolas (1876-1915) mācībspēki: 1.r. vidū: jūrskolotājs, jūrniecībai veltītu mācību līdzekļu un grāmatu autors un līdzautors, Mangaļu jūrskolas priekšnieks un viens no kuģniecības sabiedrības “Austra” vadītājiem Jānis Breikšs (dzimis 1850 Vecpiebalgas Kalnakrogā - miris 21.VIII 1915 skolas evakuācijas laikā Veļikije Luki, Krievijā); 2. no lab. jūras astronomijas skolotājs (1903-1915) un skolas priekšnieks (1915-1920) pēc J. Breikša nāves Mangaļu jūrskolas evakuācijā Krievijā Alfrēds Žagers Miķeļa d. (arī Žaggers/Žagars; 1878 Aizkraukles nov. - 1956 ASV) ; 2.r. 2. no kr. Andrejs Verners (1881 Limbažu pilsmuižas “Renschen" mājās, zemnieku ģimenē - 1959 Rīgā) - 1920.-30. gados līdz aiziešanai pensijā 1936. gadā bijis skolotājs Augusta Dombrovska (29.) pamatskolā. Fotografēts Andreja Saulīša fotostudijā Rīgā ap 1904. gadu. Fotogrāfijas oriģināls Rīgas 31. vidusskolas muzeja arhīva krājumā. 1907. gadā Mangaļu jūrskolas pasniedzēji bija: Jānis Breikšs Reiņa d. , viņa dēls Ēriks Breikšs, Ernests Kalniņš Mārtiņa d., Kārlis Rudze Krišjāņa d., Andrejs Verners Andreja d., Ernests Kalniņš Mārtiņa d., Boriss Vītoliņš Andreja d. Par jūras astronomijas skolotāju (1903-1915) strādāja Alfrēds Žagers (Žaggers/Žagars) Miķeļa d. Ar Mangaļu jūrskolu saistās arī izcilas personības Ādama Butuļa (1860 Mazsalacā – 1938 Rīgā, apbed. Meža kapos) vārds, kurš 1885. gadā kā jauns (25 gadus vecs) ārsts sāk strādāt Āgenskalnā un arī Mangaļu jūrskolā, kur ir pirmās medicīniskās palīdzības pasniedzējs jūrskolas kursantiem. Jānis Breikšs dzimis 7.(v.st.)/25.10.1850. gadā Vecpiebalgas Kalnakrogā, zemkopja un tirgotāja Reiņa Breikša (dz. 1815.g. Vecpiebalgas Meirēnos; vecāki: Spricis un Anuža; miris 1897.g. Vecpiebalgā) un viņa sievas Līzes (dz. Kalēja; 1827.g. Vecpiebalgas “Skuķēs”; laulāti 1845.g.) 5 bērnu ģimenē kā vecākais bērns. Jāņa Breikša sieva: Marija Breikša (dz. Panamoreva). 1873. gadā Jānis Breikšs iepazinās ar Krišjāni Valdemāru, kura ietekmē gatavojās jūrniecības skolotāja amatam – trīs vasaras brauca jūrā, pašmācības ceļā apguva jūrniecības teoriju. Beidzis Hamburgas jūrskolu Vācijā (1878). Kopš 1876. gada Jānis Breikšs ir skolotājs jaunatvērtajā Mangaļu jūrskolā. 1878. gadā pēc Krišjāņa Valdemāra ierosinājuma tiek iecelts par augstākās kategorijas tālbraucēju jūrskolas – Mangaļu jūrskolas – priekšnieku (1876-1915). 1891. gadā Mangaļu jūrskolu pārveidoja par 3. kategorijas jūrskolu un sagatavoja tālbraucējus kapteiņus. Pēc 1902. gada Mangaļu jūrskola darbojās kā tālbraucēju jūrskola ar pievienotu sagatavošanas jūrskolu. Jānis Breikšs Mangaļu jūrskolu izveidoja no vecās Kr. Valdemāra tipa pieticīgās jūrskolas par priekšzīmīgu augstākā tipa tālbraucēju jūrskolu, kas audzēkņu skaita ziņā ieņēma pirmo vietu Krievijas impērijā. Jānis Breikšs bija viens no 1882. gadā Rīgā dibinātās kuģniecības sabiedrības Austra (lielākās burinieku īpašnieces Latvijas teritorijā) dibinātājiem, tās direktors. Pirmo desmit gadu laikā sabiedrībā bija ap 1200 biedru. No skolām valsts subsīdijas pilnā apjomā saņēma tikai jūrskolas. Kopš 1902. gada tās tika dalītas augstākajās un zemākajās. Vecākā no t.s. Valdemāra jūrskolām – Ainažu jūrskola – līdz tam ilggadējā vadītāja (1834-1893) Kristiana Dāla (1839-1904) un viņu nomainījušā Nikolaja Raudsepa (1848-1920) pūliņu rezultātā bija sagatavojusi vairāk kā 300 tālbraucēju kapteiņu, 450 tālbraucējus stūrmaņu, kā arī vismaz 200 kabotāžnieku (tuvbraucēju). Taču savu vadošo vietu citu līdzīgu jūrskolu vidū Latvijā tā bija zaudējusi, jo tobrīd par galveno bija kļuvusi Jāņa Breikša vadītā Mangaļu jūrskola. Sākoties Pirmajam pasaules karam, Mangaļu jūrskolu (iekārtas, mācībspēkus) 1915. gadā evakuēja uz Rostovu pie Donas, tad uz Gelendžiku, kur Krievijas pilsoņu kara laikā 1920. gadā to slēdza. 1915. gadā krievu karaspēks Mangaļu jūrskolas ēku Vecmīlgrāvī nodedzināja. Jānis Breikšs devās bēgļu gaitās uz Veļikije Lukiem, kur 21.07.1915. gadā miris ar sirdstrieku (skolas evakuācijas laikā), turpat apglabāts. Jānis Breikšs ir vairāku ar jūrniecībai veltītu mācību līdzekļu un grāmatu autors un līdzautors: Jūrniecības vārdnīca (1881, kopā ar Krišjāni Valdemāru; kuru vairākās valodās izdeva Ķeizariskā Maskavas Jūrniecības biedrība); Jūrnieka palīgs priekš latviešu jūrniekiem un jūrskolām (1891, izdota Jelgavā); Deviācija jeb vietīga novilkšana (1896); Kuģenieka vadons, jeb Rokasgrāmata priekš kapteiņiem, rēderiem, eksportieriem un importeriem (1902). Jūrskolotājs un mācību grāmatu autors bija arī Jāņa Breikša dēls Ēriks Maksis Breikšs (dz. 19.03.1882.g. Mīlgrāvī, Mangaļu pag., kristīts Daugavgrīvas baznīcā Vecmīlgrāvī).

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Autors: Adrejs Saulītis

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Rīgas 31. vidusskolas muzeja arhīvs

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka