Vieta: Mazsalacas pagasts

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Veci cilvēki, Mazsalacas pagasts (Mazsalacas novads, Latvija)

Anotācija: Jānis Kaužens dzimis Mazsalacas draudzes VecJenkus mājā 1847. gada martā četru bērnu ģimenē. Māsas – Jūle (1846-1846), Ieva *(1852) un brālis Kārlis (1849-1924). Tēvs Ancis Kaužens no Mazsalacas Pimpis mājām un māte no Sēļu Ķipēns mājām salaulāti Mazsalacas baznīcā 1844.gada 12.novembrī. Salaulāts ar Mariju Kaužēns (dzimušu Vītiņš) Teņa meitu (1881-1950). Miris sava īpašumā Mazsalacas Pimpis mājās. 1931.gada 7.janvārī 84.gadu vecumā. No 1937. gada 5. jūlijā lauku saimniecības īpašniece ir Jāņa Kaužēna atraitnei Marijai Kaužens (dzimusi Vītiņš) Teņa meitai. 1939.gada 27.jūnijā sastādītajā lauksaimniecības skaitīšanas lapā redzams, ka mājas nosaukums Pimpis ticis nomainīts uz Ciedras. Zemes īpašuma kopplatība 150,00 pūrvietas: 1 koka dzīvojamā ēka ar 4. istabām 200 kvadrātmetru, 1 (stallis) 300 kvadrātmetru, 4 koka klētis, 1 koka rija un piedarbs, 4 koka šķūņi, 1 koka pirts, 1 mūra pagrabs un 1 aka ar koka grodiem. Pēc Latvijas okupācijas Mazsalacas lauku saimniecība Ciedras pāriet Martai Vītiņai Jāņa meitai (1932-2008), kura bijusi mājas Pimpis īpašnieces Marijas Kaužens (Vītiņas) apgādībā. No LATVIJAS NOVADI III MAZSALACA Augusts Melnalknis (1927) Fragments: Jānis Kaužēns. Slavenās Kaužēnu dzimtas pēdējā tipiskā atvase. Jānis Kaužēns. Linu mašīna ar tērauda ķemmēm un tērauda zobiem. Nazara izgudrota un taisīta ap 1884.g. *** Kādreiz slavenās Kaužēnu dzimtas šūpulis bijis Kaužēnu (agrāk Kausjāņu) mājas. Šīs dzimtas atvases Kārlis un Ādams Kaužēns pirmie mazsalacieši ar plašu Rietumeiropas izglītību. Abi brāļi jau pag. gadsimteņa vidū bija beiguši Tērbatas, Bonnas un Parīzes Sorbonnas universitāti. Kārlis savā laikā bijis Orleanas prinča audzinātājs, vēlāk skolotājs Rēveles ģimnāzijā (f 1898. g.), bet Ādams — franču slavenā valstsvīra Gambeta tuvs draugs — skolotājs Brestļitovskas ģimnāzijā. Ādams miris kara sākumā Francijas dienvidos Biaricā, atstājot tikai meitas, no kurām viena izprecēta poļu kņazam Krapotkinam. Kārlis, viņa brālis Vecjenkus saimnieks Jānis un Nuķa saimnieks — arch. Konstantīna Pēkšēna tēvs, bijuši pirmie un vienīgie latvieši, kas piedalījušies pirmās pasaules izstādes atklāšanā Parīzē 1867. g. — Jāņa dēls Kārlis beidzis Leipcigas filoloģisko institūtu un bija kā skolotājs Rēveles Nikolaja ģimnāzijā un vēlāk kā ģimnāzijas direktors Gorodecā (1919. g.). — Par Kārļa Kaužēna vecākā, kā Trikātas dr. skolotāja un ērģelnieka nesaskaņām ar minētās Draudzes mācītāju, Kaudzītes Matīss min savās «Atmiņās". Kaužēnu dzimtas tiešas atvases sieviešu līnijā ir tālbraucējs kapteinis Krišs Melnalksnis f, kas piedalījās polārekspedīcijā 1877. —1879., viņa dēls Dr. V. Melnalksnis un rakstnieki un sabiedriski darbinieki Augusts un Krišs Melnalkšnis; abi pēdējie dzimuši Melnalksnī.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Valdis Apsītis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka