Komentāri (1)

Valdis Apsītis 2024. gada 21. janvāris, 18:49:48

KURZEMES LĪBIEŠI FOTOGRĀFIJĀS Fotografijā: Lībiešu zēni Gunārs Ernestovskis 11 gadus vecais un septiņgadīgais brālis Edvīns Ernestovskis. Pie bilde abi zilacaini. ***Irisa Priedīte "A. Švābes rediģētās "Latvju enciklopēdijas" 2. sējumā atrodama šāda ziņa: "Sakarā ar nodomāto 1. evakuāciju vācu okupācijas laikā, 1943 un 1944, Rozenberga štāba uzdevumā notika plaša Kurzemes lībiešu un viņu cie- mu antropoloģiska un etnogrāfiska dokumentācija, sa- vācot plašu foto arhīvu, kas palika neapstrādāts." [2, 1465] Šī uzdevuma izpildi uzņēmies vācu vēsturnieks Hanss Rūdolfs Maiers (Maier) un fotogrāfs B. Prenc- laus (Prenzlau). Sākot ar 1943. gada pavasari, viņi strādājuši visos lībiešu ciemos no Lūžņas līdz Rojai. Jādomā, ka kārtējā iztaujāšana un fotografēšana lībie- šus nav pārsteigusi. Jau 20. un 30. gados viņu mājās bieži iegriezušies etnogrāfi un folkloristi. 1943. gadā pie lībiešiem, vācot valodas materiālus, ciemojies igau- ņu pētnieks J. >>> Lībiešu jautājums nodarbināja arī vācu okupācijas varu II Pasaules karā. Kāds vācu dokuments 1944.24.111 apraksta 1. teritoriju kā apg. no Lūzu ciema pie Sarkanmuižas Ances pag. robežās 2 km platumā gar Bait, jūru līdz Kolkas ragam un tālāk gar Rīgas jūras līci līdz Melnsilam, gaisa līnijā 48- 50 km garumā. [..] Tur toreiz dzīvojuši [..] pavisam 830 lībie- ši, no kuriem 74,8% bija saistīti ar dzimto valodu. Par Līvu apv. pr. minēts Pēteris Breinkopfs un par viņa palīgiem Frei- bergs un Ādams Kovičs. Vāc. atzīmē, ka lībieši vēloties paši savu neatkarīgu pag., ko latv. viņiem solījuši, bet to nekad nav īstenojuši. Vāc. arī piemin, ka lībieši vāciešiem esot drau- dzīgāki nekā latvieši. Tas viņus tomēr nekavēja militāru apsvēru- mu dēļ padzīt no viņu dzīves vietām.LŪŽŅA. Rietumlībiešu ciems pie Lūžņas upes grīvas dokumentēts ar 35 attēliem. Redzam izklaidu tipa apmetni, tās sētu kopskatus un ai- navas. Arī Lūžņas valgumu un zvejas laivas. Bet vai rums foto ir ciema ļaudis savā ierastajā vidē. To skaitā Marija (dz. 1883. g.) un Didriķis (dz. 1877. g.) Leites. Ar norādi folkloras un tradīciju zinātāji, kuru va lodā, dziesmās un teikās 1936. gadā klausījies un tās pierakstījis igauņu folklorists Oskars Loritss (1900- 1961). Lieldūžos fotografēti Agnese (63 g.v.) un An drejs (64 g.v.) Brenči un sētas klēts. Kā lībieši portre tēti Marija Šterna (dz. 1890. g.), kā arī Minna (55 g.v.) un Uldriķis (55 g.v.) Zandbergi. 1866. gadā dzimusī Lote Lindenberga un viņas meita Anna Grencmane (dz. 1889. g.) raksturotas kā lībiešu folkloras vācējas. Vairākos fotoattēlos redzami Jānis (dz. 1870. g.) un Līze (dz. 1878. g.) Beltes, viņu sēta un tās ēkas. Bet Klajumu sētā fotografēti lībiešu zēni Ernestovski 11 gadus vecais Gunārs un septiņgadīgais Edvīns. Pie bilde abi zilacaini." (fragmenti) *** No Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, Nr.3 (01.03.1998)