Vieta: Rīga

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Vīrieši, Sievietes, Kāzas, Rīga (Latvija), Automobiļi, Fotogrāfi

Anotācija: Attēlā fotogrāfa Raimonda un Zentas Ulmaņu foto kāzu dienā 1948.g. 26.septembrī. Fotogrāfiju R.Ulmanis dāvinājis savam draugam Fedoram Taubenbergam. Fotogrāfs Raimonds Ulmanis (1916-1977) strādāja leģendārajā Latvijas Teātra biedrības fotoateljē, kurš no 1950. līdz 1991. gadam atradās Rīgā, Krišjāņa ielā 31a. Šajā paraugateljē fotografējās visu Latvijas toreizējo teātru mākslinieki. Raimonds Ulmanis ir daudzu aktieru portretu autors, viņa veidotās fotogrāfijas tika publicētas žurnālos, izdotas pastkartēs, izstādītas teātru foajē un skatlogos. Linda Lūse ir atzinusi: “Fotoateljē ziedu laiki saistās ar Raimonda Kārļa Blumenfelda Ulmaņa (1916–1977) vārdu. Viņš bija tā vadošais fotogrāfs 26 gadus un salona pirmais vadītājs. Raimonds Ulmanis Latvijas pirmās brīvvalsts laikā skolojās un strādāja pie Kārļa Baula, kura fotodarbnīcā Brīvības ielā fotografējās ievērojami tā laika mākslinieki un aktieri. Vēlāk līdzās slavenajam fotogrāfam Heinim Baueram viņš strādāja Lūcijas Alutis Kreicbergas fotodarbnīcā Marijas ielā. Te Raimonds Ulmanis sastapās un sadraudzējās ar mākslinieku Kārli Padegu, kurš šeit noformēja skatlogus un gleznoja fonus. Arī Marijas ielas salonā valdīja mākslas gaisotne, kas veidoja Ulmaņa personību. Tāpēc nebija brīnums, ka, pēc kara patstāvīgi strādājot jau LTB fotoateljē, aktieriem un māksliniekiem, kas nāca fotografēties, Ulmanis bija arī interesants sarunu biedrs un draugs. Šeit tapa daudzas mākslinieku personiskās bildes. Pie Ulmaņa bieži nāca gleznotāji, lai uzticētu izgatavot savu darbu reprodukcijas. Piemērotāka apgaismojuma dēļ tās šad tad tapa arī Ulmaņa mājas pagalmā. Vairāki stāsti apliecina Ulmaņa darba kvalitāti un pedantismu: stundām ilgi viņš darbojies ar pasūtītājiem – fotomodeļiem, lai gatavās bildes spētu izcelt modeļa personību. Darbs bieži iesniedzies dziļā naktī, fotouzņēmumi ņemti pat līdzi uz mājām retušēt. Visu Latvijas Teātra biedrības fotoateljē pastāvēšanas laiku nedēļas nogales bija "kāzinieku dienas", kad pēc iepriekšēja pieraksta tika fotografēti jaunie pāri. Dažbrīd to skaits pārsniedza desmit dienā. Reizēm rinda ārā bija tik gara, ka aizvijās pat aiz Lāčplēša ielas stūra. Bija reizes, kad iesaistījās milicija – tik daudz mašīnu bija sastājušās uz ielas. Taču ne milicijas pretenzijas, ne tramvaju zvani, ne satraukušies cilvēki, kas stundām ilgi gaidījuši rindā, neesot spējuši ietekmēt Ulmaņa darbu, kurš, iedvesmas pilns, ar nesatricināmu mieru strādājis bez īpašas steigas.”* *Lūse, Linda. Latvijas teātra biedrības fotoateljē. Pieejams: https://www.delfi.lv/898102/versijas/15791372/linda-luse-latvijas-teatra-biedribas-fotoatelje.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Baiba Muze

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka