Vieta: Mazsalacas pilsēta

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Vīrieši, Sievietes, Mazsalaca (Mazsalacas novads, Latvija), Bēru rituāli un ceremonijas, Garīdzniecība, Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca (Latvija)

Anotācija: Mazsalacas draudzes mirušā mācītāja Gotholda Kūglera (1852-1998) bēru cermonija pie ev.-lut. Svētās Annas baznīcas, 1898.gada 21.aprīlī. Gotholds Kūglers (1852-1898) (vāc. Herman Carl Gothold Kūgler) Baltijas Vēstnesis, Nr.108 (16.05.1898) No Mas-Salazas mums savā draudzē tik ļoti cienītā mācītāja Gotholda Kūglera piemiņai pienākušas vēl šādas rindiņas, kuru nodrukāšana vēl steidzamāku rakstu dēļ aizkavējusies. Ģotholds Kūders ir dzimis Smiltenē, kur viņa tēvs Eduards Kūglers (pastor Herman Moritz Eduard Kūgler) bij par mācītāju, 1852. g. 2. novembrī. Bērnības gadus tas tomēr jau pavadīja Mazsalacā jo še tapa viņa tēvs 12. februārī 1856. gadā no bīskapa Valtera par mācītāju iesvētīs. Pabeidzis Rīgas guberņas ģimnāziju, tas iestājas 1871. gadā Jurjewas universitātē studēt teoloģiju. Pēc notikušās ordinācijas mācītāja amatā 21. augustā 1878. g. Valkā viņu ievēlēja savam tēvam par palīgu, kas jau toreiz bez cerības uz atveseļošanos bij saslimis. Pēc tam kad viņa tēvs no amata atstājās, to 1. decembrī 1878. g. ieveda par Mas-Salazas draudzes mācītāju. No šā laika viņš ir še strādājis gandrīz pilnus 20 gadus, pēdējā laikā izpildīdams arī Valmieras apriņķa prāvesta palīga vietu, līdz to pavisam negaidot Dievs no šejienes aizsauca 12. aprīļa rīta agrumā, ne še Mazsalacā, bet Alūksnes draudzes Mālupē, kur tas bij aizbraucis viesoties kā arī atpūsties viņa 46. dzimšanas gadā ātri, ar sirds trieku. Mazsalacas draudze negribēja pavisam ticēt, kad atnāca pirmās ziņas par viņas gana nāvi. Tomēr ziņas bij patiesas. 16. aprīlī viņa atdzisušās miesas tika pārvestas mājās. Zārks tika nolikts baznīcā altāra priekšā. Jau šinī dienā draudzes locekļi bij uz ceļa cēluši vairākus goda vārtus un pulkos sanākuši pievienojās zārkam kā pavadoņi līdz baznīcai, kuras priekšā no Mazsalacas miestiņa iedzīvotājiem uzceltos daiļajos vārtos zārku uz brītiņu apturēja. Še dārgā nelaiķa tch wozis. Wez-Peebalgas mācītājs, Zetisu apriņķa prāvests Avckctehms saņēma līķi un uzrunāja sapulcējušo draudzi ar Daw. 118. ds. 19 p. vārdiem : „Atdariet man tos taisnības vārtus, ka es pa tiem ieeimu un tam Kungam patīku." bēru dienai tās visas durvis bija katru dienu no rītiem un vakariem vairāk stundas no vietas vaļā, kur draudzes locekļi varēja pieiet pie atvērta zārka un atvadīties no sava visai iemīļotā dvēseļu gana, kura svētīgi mierīgais ģīmis katru vēl reiz itin kā uzrunāja. 17. aprīlī pie zārka noturēja aizgājušā brālis, Straupes mācītājs P. Xûglcra kungs, ar draudzes skolniekiem, kas bij atnākuši savu skolotāju pavadībā uz atvadīšanos bērnu dievkalpošanu, pie kam draudzes skolnieki nodziedāja dažas vairākbalsīgas sēru dziesmas. Otrdien. 21. aprīlī tika dārgā nelaiķa miesas guldītas zemes klēpī. Pulksten 12 pusdienā iesākās dievkalpošana baznīcā. Cilvēki sāka jau turp doties no pulksten 8 rītā, vēlāk ļaudis pa visiem ceļiem kā straumēm plūda. Ap pulksten 11 tika atvērtas visas baznīcas durvis, pa kurām ļaudis vislabākā kārtībā un klusumā sāka pildīt dievnamu. Mas-Şalazas brīvprātīgās ugunsdzēsēju biedrības biedri, pie kuras dibinātājiem un priekšniecības locekļiem arī aizgājējs piederēja bij nostājušies no galvenām durvīm līdz altārim, vīrs pie vīra savās uniformās un sēru lentēs, lai uzturētu brīvu ceļu apbedinātiem piederīgajiem ieejot un izejot, ka arī zārku iznesot. Uz altāra telpām bija sapulcējušies visi draudzes pērminderi, konventa delegāti, Pagasta vecākie, skolotāji un Mas-Sàlazas Labdarības Biedrības aizstāvji, arī sēru lentēs, lai uzturētu kārtību un lai vēlāk zārku nonestu līdz kapsētai, kādu pus versti no baznīcas. Dievkalpošanu iesāka Latviešu valodā Vec-Piebalgas mācītājs prāvests Guleke kungs, runātājs ar vārdiem: “Tas Kungs ir devis, tas Kungs ir ņēmis, tā Kunga vārds lai ir slavēts!" Pie runas cien. runātājs pievienoja garāku uzrunu Vācu valodā. Tad dziedātāju koris, sirmā draudzes skolotāja Hizenbcrga kga vadībā nodziedāja piederīgiem kā iepriecināšanas dziesmu. Sprediķi Latviešu valodā teica mirušā draugs Valmieras mācītājs Nevlanda kgs. ar vārdiem: Jonasa dēls vai tu mani mīļo?" un: «Jēzus uz to saka: nāc man pakaļ." Pēc kora dziesmas: „Augšā aiz zvaigznēm." Valmieras Veides muižas mācītājs Krugcra kgs teica Vācu sprediķi. Koris atkal nodziedāja dziesmu: ..Kam mīlestība raudi?" Pēc altāra liturģijas īsus vārdus runāja Valtenbergu dzimtīpašnieks barons Vietinghoff Riesch kgs. tad nelaiķa amata biedri mācītāji no tuvienes un tālienes, pavisam 17 pēc skaita, katrs teica pa atvadīšanās pantiņam. Zārku. sērām ērģeļu skaņām atskanot, sāka iznest iz baznīcas. Līdz kapsētai bij celti no draudzes pagastiem 3 daiļi, lieliski goda vārti ar krāšņiem, nozīmīgiem uzrakstiem. Ieskaitot saņemšanas vārtus pie baznīcas un uz ceļiem. Vārtu bij pavisam draudzē celti 9. Cik lielisks bij sēru gājiens to var iedomāties, jo cilvēku daudzums droši vien sniedzās pie 3—4 tūkstošiem. Kapsētā vispirms runāja Straupes mācītājs P. Kugica kgs. tad Valmieras apriņķa prāvests Ir. Schlau kgs Vācu valodā. Aprakšanas ceremoniju izpildīja prāvests Gulckctehws, savienotu ar sirsnīgu aizlūgšanu. No draudzes muižnieku puses runāja draudzes priekšnieki majors G. V. Numers'a kgs, Idu un barons K. Engelharda kgs Šēļos. Draudzes vārdā pēdējās ardievas izteica dr. skolotājs Zukvra kgs. norādīdams, cik lieli nopelni dārgam aizgājējam Mas-Salacas draudzē, cik dedzīgs Dieva vārdu sludinātājs tas bijis, cik laipns un pazemīgs satiksmē ar draudzes locekļiem, cik līdzcietīgs grūtdieņiem, cik priecīgs ar priecīgiem, lai gan straujš pēc dabas, tomēr viscaur krietns pēc sirds, tomēr no iekšienes nopietns,. patiesi cītīgs, pacietīgs bēdās, kuras tam Dievs pēdējā laikā diezgan lielā mērā lika piedzīvot, pastāvīgs lūgšanās. Runātājs beidza ar vārdiem, kurus draudze likusi par vārtu uzrakstiem: "Mīlestība nekad nebeidzas." — "Tevi paturēsim dārgā piemiņā." - "Dusi saldi Dieva mierā, aizmigušu pulciņā!" — No skolotāju puses uzlika uz kapa vaiņagu. Atvadīšanās vārdiem skolotājs A. Bohlc kgs. no pērminderu puses pateicību un atzinību nelaiķim izsacīja Laura kgs. Pēdējais runātājs bij Ikšķiles mācītājs Marnia kgs, kas minēja, ka pat līdz Vidzemes dienvidus robežām bijis Mazsalacas mācītāja vārds visai pazīstams tā vīra, kas bijis spēcīgs miesās, bet jo dedzīgs garā, kas bijis kā koks, kas tajās saknes laidis. Arī kapsētā atskanēja vairākas kora dziesmas drūmas tomēr sirdī cerību modinošas. Mazsalacas draudze pieder pie Vidzemes vis lielākām draudzēm, līdz 14 tūkstošu iedzīvotāju. Viņai Dievs līdz šim ir sūtījis jo dedzīgus strādniekus savā vīna kalnā, kā veco Guleku, Bâckmani, Kuglerus. tēvu un dēlu. Lai Dievs palīdz izvērtēt atkal jaunu ganu, tā vārdi būtu svaidīti ar Svētu garu, kas būtu tikpat laipns, palīdzīgs, līdzcietīgs kā tas no kura nupat esam šķīrušies!.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Valdis Apsītis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka