Vieta: Mazsalacas pilsēta

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Vīrieši, Mazsalaca (Mazsalacas novads, Latvija), Garīdzniecība, Portretu fotogrāfija

Anotācija: Mācītājs Eduards Krūgers (1813-1879) Mazsalacas draudzes mācītājs no 1855.līdz 1879.gadam. Dzimis Silēzijā (tagad Polijas, Vācijas, Čehijas teritorijas). Studējis Vroclavā (poļu: Wrocław), agrāk Breslava (vācu: Breslau) un Jurjevā (vēlāk Tartu) universitātē, kur nolicis teoloģijas fakultātes eksāmenu. *** Strādājis Rīgas Pleskodāles bērnu patversmē. (1840.gadā desmit Rīgas pilsoņi biedrības vajadzībām iegādājās pārdošanā izsludināto Pleskodāles muižu ar 208 pūrvietu zemes, kur izvietot glābšanas un audzināšanas iestādi Rīgas evaņģēliski luteriskās konfesijas draudzes paklīdušajiem bērniem, lai palīdzētu tiem iesaistīties sabiedrības dzīvē un apgūt kādu amatu.) ***Opekalna draudzes mācītājs Jaunlaicenes pagastā, Alūksnes novadā. *** 1846.g. Smiltenes draudzes mācītājs. *** No 1856.g. līdz 1879. Mazsalacas draudzes mācītājs. Baznīcas Vēstnesis, Nr.1 (01.01.1898) 15. mācītajs Eduards M. Kūglers, dzimis Şchlesijâ 1813. g. Studējis Breşlawâ un wēlāki Jurjewâ nolicis teoloģijas fakultātes eksaminu. Viņš no Oppekalna draudzes aizgāja uz Smilteni un 1856. g. general-şupurdents Dr. Walters viņu ievedis Mazsalacā par mācītāju. Eduards Kūglers bijis īsts gans savai draudzei, to visu apliecina dzīvojošie draudzes locekļi. Mēs viņu varam godam dēvēt par Mazsalacas skolu tēvu, jo skolu ziņā tam daudz nopelnu. Atnākot uz Mazsalacu viņam priekšā bijuse viena pati pagasta skola, viņam mirstot 10. Viņa ideāls bija it īpaši jauno paaudzi uzturēt uz tikumības ceļa. Viņa laikā tika arī baznīcas ērģeles pārlabotas, kapsēta paplašināta, 1873 g. Dziedāšanas biedrība dibināta sem skolotāja Hincenberģa vadības, kuru tas 1859. g. nelaimīgo skolotāja Ķikura vietā bija ievedis ar Jāņa cm. 21 vārdiem: „Vai tu mani mīļo?" Eduards Kūglers, bijis karsts Dieva vārdu mīļotājs un slavens sprediķotājs. Atstāsta, ka viņš bieži vien atrasts vienatnē savā istabā ceļos nometies un cīnījies lūgšanās ar Dievu. Viņš arvienu jutis Visspēcīgā klātbūtni. Vēl stāsta, ka kad viņš vasarā gājis gar kuplu druvas lauku, tad tas bieži vien noņēmis cepuri un pateicies Debesu tēvam. Viņš mira 1879. gadā un ir aprakts mūsu kasētā ar savu laulāto draudzeni un bērniem. 16. Gottholds H. K. Kūglers, iepriekšējā dēls, dzimis Smiltenes mācitāja muižā 1852. g. Apmeklēja Rīgas Guberņas ģimnāziju un nobeidza Jurjewâ (Tartu) studijas. Pēc viņa tēva nāves 1878. g. viņu ievēlēja par Mazsalacas mācītāju, kura amatā viņš vēl līdz šo dienu ir. G. Kūglers pazīstams visā apkārtnē kā īsts gans, — viņš izrāda lielāko laipnību kā nabagam, tā bagātam, tā augstam kā zemam. Abu Kugleru laikā Mazsalacas skolas stāv uz laba pakāpiena, mēs Mazsalacieši viņiem esam daudz pateicības parādā. Kugleru vārdi paliks ierakstīti ar neizdzēšamiem burtiem. Gottholds Kūglers visvairāk caur to ka viņa laikā uzcēla tagadējo stalto baznīcu, par ko viņa tēvs jau bija pūlējies. Šo rindiņu rakstītājs vēl atminas, kad priekš baznīcas būves vēl līdzekļu pietrūka, — tad mācītājs G.Kūglers pats brauca māju no mājas dāvanas lūgdams, un tā caur viņa pūliņiem — skubināšanām, labdariem piedaloties, — uzbūvēta stalta baznīca, — Dievam par godu un tev, mīļā draudze, par prieku. - Ja tu, mīļā Mazsalacas draudze, gribi ko godāt, — tad godā šā vīra pūliņus. Vēl būtu jāpiemin mūsu draudzes lielākie gādnieki Mazsalacas muižu īpašnieki. Tā varētu sacīt, ka barona Engelhardu familija Şehlî, barona Vietinghofu-Riesch familija Waltenbergâ, it īpaši von Numersa familija Jdmê, — ir no veciem laikiem līdz pat mūsu dienām daudz ko draudzes labklāšanas ziņā veicinājuši. Tādām labdarīgām dzimtēm ir sava svētība uz bērnu bērniem. Mazsalacas draudzē arī ir dzīvojusi un vēl tagad dzīvo mūsu dziesmu grāmatas dziesminieki, kā mācītajs Bergmanis. Miris 1814 g. Tennis Silpauschs. Miris 2 janvārī 1892. g. Pa priekšu bijis pag. skolotājs, vēlāki skrīveris (skat. ds. gr. «fê 64, — 538.) Kaspars Dauguls. dz. 1843. g., dzīvo vēl tagad (sk. 484). Valtenbergu Alkšņu mājā. Beidzot izsauksimies līdz ar mūsu nelaiķa dziesminieka T. Silpauscha dziesmas pirmo pantiņu: „»Līdz šejien Dievs mūs vadījis, „Ar lielu želastību, „Mūs dien un nakti sargājis „Ar tēva uzticību, „ Līdz šejien mūs uzturējis, „Līdz šejien mūs iepriecējis, „Līdz šejien palīdzējis!".

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Valdis Apsītis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka