Vieta: Rīga
Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Celtnes, Žogi, Rīga (Latvija), Raiņa bulvāris (Rīga, Latvija)
Anotācija: Īres nams celts 1875.gadā, arhitekta R.Pflūga projekts. Bijušais fon Reinholda nams, līdz 30. gadu beigām fon Stankeviču ģimenes īpašums. Valsts neatkarības gados šajā namā dzīvoja inženieris-arhitekts Gvido Berči, Latvijas kuģniecības sabiedrības direktors, Venecuēlas konsuls Jānis Zalcmanis, diriģents un koncertdziedātājs Aleksandrs Jankovskis, Nacionālās operas režisors Pēteris Meļņikovs, filoloģe Alise Karlsone. 20. gados namā darbojās izdevēju sabiedrība "Latvijas Sargs" un tās izdotā laikraksta "Latvijas Sargs" redakcija.
Objekta tips: Fotogrāfija
Datu nesējs: Fotopapīrs
Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu
Apjoma informācija: 1 fotogrāfija, 8,6 x 13,7 cm
Oriģināla glabātājs, partneris: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Nodaļa: Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija
Novietojuma kods: R0337-17
Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.
✓ Apstiprināt izvēlēto vietuLai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.
Komentāri (6)
-
Voldemārs Eichenbaums 2013. gada 4. jūnijs, 16:33:47
-
-
Voldemārs Eichenbaums 2013. gada 4. jūnijs, 16:37:31
-
-
Aleksandrs Raupe-Raups 2013. gada 27. jūnijs, 15:39:22
-
-
Voldemārs Eichenbaums 2013. gada 27. jūnijs, 21:41:43
-
-
Aleksandrs Raupe-Raups 2013. gada 28. jūnijs, 11:02:08
-
-
Ginta Zalcmane 2013. gada 2. jūlijs, 18:00:46
-
Jums jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.Raiņa bulvāris Nr. 21, Gr. 5/42. Zemesgabalu, Pēterburgas priekšpilsētas 3 kvartālā, ar policijas Nr. 367, 1860.jos gados iegādājas īstenais valsts padomnieks Konstantīns Emīls fons Reinholds (Constantin Emil von Reinhold) un 1976. gadā pārdeva to savai sievai Amālijai fons Reinholds dzimušai Fleišmans (Amalie von Reinhold geb. Fleischmann), bet 1883. gadā kā zemesgabala īpašniece reģistrēta Amālija fons Stankevičs dzimusi fons Reinholds, Dr. med. Feliksa Vilhelma Gabrieļa fons Stankeviča (Felix Wilhelm Gabriel von Stankeviz) kundze. No šī laika līdz nacionalizācijai zemesgabals atrodas Stankeviču ģimenes īpašumā. Konstantīna fons Reinholda mīļotās meitas monogramma atrodas uz ēkas frontona un balkonu kaltajām metāla margām 1870. gadā namīpašnieks K. fons Reinholds pasūtīja arhitektam Rīgas Politehnikuma profesoram Arvīdam fons Strikam (Arved von Strjk) četru stāvu dzīvojamā nama ar mansardu projektu (apstiprināts 1870. gada 26.maijā). Ēka aizņem Arhitektu ielas un Raiņa bulvāra stūri un ar savām milzīgajām būvformām dominē pār kvartālu. Ēkas arhitektūra pielīdzināma Austrijas impērijas stilam. Tās eklektiskā fasāde papildināta ar pieciem frontoniem kas sadala mansarda stāvu. Savukārt katrs frontons veido atsevišķu vertikālu fasādes sadali rizalītos ar rustotiem pilastriem. Tie noslēdzas ar smagu barokālo bēniņu stāvu jumtu. Jumta apaļo logu ailes izceļ smaga liekta dzega ar akantu lapu veidojumu centrā. Torņa renesanses stila logam ir sandriku frontons, kurā attēlotas augļu vītnes. Starp frontoniem atrodas divi mazāki trīsstūru frontStarp frontoniem atrodas divi mazāki trīsstūru frontoni, kuros atveidota monogramma „A.S.” Amālija fons Stankevičs.
Raiņa bulvāris – 1856. gadā nosaukts par Troņmantnieka bulvāri, par godu Krievijas impērijas imperatoram Aleksandra II (1818-1881) dēlam troņmantniekam Nikolajam Aleksandra d, Romanovam (1843-1865), 1919. gadā īsu laika posmu tas nosaukts par Kārļa Marksa prospektu, par godu vācu ebreju izcelsmes vācu filozofam, žurnālistam, ekonomistam un revolucionāram Kārlim Heinriha d. Marksam (1818-1883) (Karl Heinrich Marx); 1920. gadā pārdēvēja par Raiņa bulvāri par godu latviešu dzejniekam, dramaturgam, tulkotājam, teātra darbiniekam un politiķim Jānim Pliekšānam (1865-1929). 1920. gada 14. aprīlī Rainis un Aspazija atgriežas Latvijā. Viņus sagaidīja stacijas laukumā, un pirmais brauciens Rīgā notika pa Raiņa bulvāri; 1942. gadā nosaukta par Alfrēda Rozenberga gatvi (Alfred Rosenberg Ring), par godu Vācijas Okupēto Austrumu apgabalu ministram Alfrēdam Rozenbergam (1893-1946.)(Alfred Rosenberg); 1944. gadā atjaunots mūsdienu nosaukums.
Cien. Eichenbauma kungs! Vai esat pārliecināts, ka nams celts pēc arhitekta (ievērojot Jūsu lietoto rakstību)"Arvīda fons Strika (Arved von Strjk" projekta? Literatūrā kā šī nama būvprojekta autors minēts arhitekts Roberts Pflūgs, piemēram, autoritatīvais Rīgas namu būvvēstures pētnieks, arhitekts J.Krastiņš norāda, ka nams Raiņa bulvārī 21 celts 1875.g. pēc arhitekta R.Pflūga projekta (skatīt "Eklektisms Rīgas arhitektūrā" 185., 263. lpp.)
Arhitekts Roberts Pflūgs būvējis ēku Raiņa bulvāri Nr. 23, Gr. 5/41, 1875. gadā, pēc Rīgas pilsētas tirgotāja un Mūrmuižas īpašnieka Dr. jur. Augusta fon Knīrima pasutijumā.
Cien. Eichenbauma kungs! Jautājums bija par namu Raiņa bulvārī 21, bet ne 23. Roberts Pflūgs, kā izriet no arhitekta J.Krastiņa pētījumiem, ir projekta autors gan Raiņa bulvāra 21., gan 23. namam. Jūsu minēto arhitektu Arvīdu fons [!] Striku izdodas atrast tikai vienā interneta lapā, kuru Jūs esat citējis. Diemžēl, daudzo kļūdu dēļ šī lapa neraisa uzticību, neraugoties uz tās atbalstītāju vai sponsoru - Rīgas Latviešu biedrība, Valsts kanceleja u. c. piesaisti. Tur šis arhitekts minēts gan kā Arvīds, gan Arvēds, un viņa uzvārds transkribēts kā Strjk [!]- varbūt domāts Struck, Stryk vai Stryck. Ja agrāk teica, ka papīrs pacieš visu, tad tagad var teikt - internets pacieš visu. Jautājums paliek atklāts - kam ticēt: arhitektam J.Krastiņam vai Jūsu citētajai interneta lapai?
Paldies par komentāriem.