Vieta: Rīga

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Rīga (Latvija), Arhitektūra--Detaļas, Pārdaugava (Rīga, Latvija), Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Arhīvu ēkas, Āgenskalns (Rīga, Latvija)

Anotācija: Bijusī Rīgas lombarda ēka celta 1908. gadā, arhitekta V. R. Reslera projekts; sākotnēji Rīgas pilsētas īpašums, 20. un 30. gados valsts īpašums. 1910. gadā jaunceltajā ēkā sāka darboties Rīgas lombards, arī lombarda Pārdaugavas nodaļa, kas līdz tam bija atradusies netālajā Hartmaņa namā, Kalnciema un Baložu ielu stūrī. No 1924. gada līdz 1928. gadam namā izvietojās Pasta telegrāfa virsvaldes sakaru un radioaparatūras galvenā darbnīca, kurā izgatavoja telefona aparātus un detektorradiouztvērējus. 1928. gadā darbnīcu pārcēla uz bijušās fabrikas "Union" telpām un no 1932. gada tā darbojas kā Valsts elektrotehniskā fabrika VEF. 20. gados namā darbojās arī krājaizdevu sabiedrība "Rūķis". No 1931. gada namā izvietojās Valsts vēsturiskais arhīvs (dibināts 1919.g.), 30. gadu beigās tur arī arhīva direktora, LU privātdocenta Jāņa Bērziņa dzīvoklis. [avots: R. Zalcmanis "Nezināmā Rīga"]
"Kas brauc ar autobusu vai tramvaju, vai arī vienkārši iet kājām pa Slokas ielu, tas - nākdams no Iekšpilsētas puses un pārgājis Kalnciema ielu - redz pa labai rokai masīvu, tumšpelēku sešstāvu namu, pie kura ieejas durvīm marmora plāksne ar uzrakstu "Valsts archīvs". Ja tas braucējs vai gājējs ir vecāks cilvēks, tad tam nebūs noslēpums, ka priekš pasaules kara šajā namā bijis kāds lombards. No tiem laikiem nama jumtgalā atlicies vēl tumšā akmenī veidots divgalvains ērglis ar vapeni. Šo vēsturisko palieku šī nama bēģelē nav nekādas vajadzības iznīcināt, jo kopš 1931. gada, kad uz šo namu pārvācās Valsts archīvs no Rīgas pils, šī nama iekšiene ir pilna vēstures no pagraba līdz pat bēniņiem. 30. gados ēkas pirmajā stāvā, līdzās kancelejai, direktora kabinetam, garderobei, uzziņu bibliotēkai u. c. telpām, visplašāko telpu aizņēmusi dokumentu šķirošanas un pieņemšanas zāle, kas neko daudz neatšķiras no lielas preču stacijas noliktavas, jo te sakrautas smagas kastes, kurās ikdienas pienāk pagastu arhīvu materiāli no visām Latvijas malām. Otro stāvu bez lasītavas vēl aizņem tādas vēsturiskas vērtības kā veci un visai grezni darināti pergamenti, piemēram, Krievijas ķeizaru dotas apliecības Baltijas muižniekiem par viņu dižciltību, arī muižu dāvinājumu akti. [...] Šajā pat stāvā ir arī Kurzemes hercogistes archīvs, ar lieliem robiem atdabūts no Krievijas. [...] Trešo stāvu aizņem Vidzemes un Kurzemes bruņniecības arhīvi [...]. Ceturtais stāvs pieder saimnieciskām lietām: tur lielāko daļu plauktu aizņem banku dokumenti un fabriku papīri. Bez tam te arī provinces policijas iecirkņu archīvi. Piektais un sestais stāvs piepildīts ar kādreizējās guberņas valdes kancelejas papīriem, ar apgabaltiesu un miertiesu aktīm. [...] Archīvā dokumentu ir tik daudz, ka tos no Rīgas pils uz šo namu veda 6 mēnešus. Toreiz dokumenti bija sasieti nelielās pakās un - kaut arī katru auklu taupības dēļ lietoja divreiz - auklās vien vajadzēja izdot pāri 1000 latiem. [...] Kas ieiet šinīs labirintos bez pavadoņa, ko - zināms - nemaz nav brīv darīt, tam grūti nākas atrast kādas durvis, pa kurām var laukā tikt, jo plauktu mežs ir biezs, plašs un allaž grimis noslēpumainā pustumsā." [V. Veldre. Ceļi un cilvēki. R., 1937, 129.-133. lpp.]
Līdz 20. gs. sākumam šajā gruntsgabalā atradās 18. gs. 2. pusē baroka stilā celtā Cukerbekera muižiņa, sākotnēji Rīgas tirgotāju Cukerbekeru dzimtas īpašums. 18. gs. muižiņa saukta holandiešu valodā par Det huis in det bosch ("Māja mežā"). [Broce J.K. Zīmējumi un apraksti. 2. sēj. R., 1996, 274. lpp.] 20. gs. sākumā muižiņas ēkā darbojās Saviesīgās biedrības "Westend-Klub" klubs un bufete. [avots: R. Zalcmanis "Nezināmā Rīga"].

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: RD PAD Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes Kultūras mantojuma aizsardzības nodaļa

Novietojuma kods: 48_F-13898

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka