Vieta: Rīga

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Vīrieši, Rīga (Latvija), Jelgava (Latvija), Cepures, Fotogrāfi, Portretu fotogrāfija, Mēteļi, Vīriešu apģērbs, Kalcenavs, Indriķis, 1891-1978

Anotācija: Indriķis Kalcenavs Jāņa dēls - Jelgavas fotogrāfs, kopš 1931. gada mākslas fotogrāfs (godalgots Latvijā un ārzemēs), Jelgavas fotogrāfu biedrības priekšsēdis Indriķis Kalcenavs (arī Heinrich John/Johann Kalzenau; Henrijs/Heino Kalcenaus; Jāņa un Olgas (dzim. Mellenberga) dēls, 1891 Rīgā-1978 Ambergā, Bavārijā).
1926. gadā kopā ar A. Ferģi, J. Karlovski u.c. nodibina Jelgavas Fotogrāfisko biedrību, ir tās ilggadējs priekšsēdētājs (no 1927. gada), godabiedrs (no 1930. gada), Jelgavas fotogrāfu dvēsele. "Latvijā 1920.-30.g-os par vienu no aktīvākajām biedrībām jāuzskata Jelgavas fotogrāfu b-ba, kuru 1926. gadā nodibina 8 Jelgavas pilsētas fotodarbnīcu īpašnieki: Ā. Ferģis, I. Kalcenaus (fotodarbnīca Jelgavā no 1923.g. Lielajā ielā 10), J. Karlovskis u.c."
Gandrīz lielākā daļa izstādes darbu ir tikuši eksponēti vai godalgoti dažādās pasaules valstīs. Rudens saule - 1. godalga Lucernā (Šveicē, 1927), Septembra saule - Budapeštā (1927, bronzas medaļa), Ziemas rīts - Anglijā (1929, diploms), Beļģijā (1930). Bez tam I. Kalcenaua darbi izrādīti Parīzē, Tallinā, Vīnē, Tokijā, Prāgā, Grācā, Antverpenē. Daudzkārt savās fotogrāfijās viņš rāda Jelgavu un tās apkārtni (Jelgavas kanāls Jelgavā, Jelgavas tirgus, Jelgavas priekšpilsēta, Vecjelgava u.c.). Būdams ārzemju ceļojumos, uzņem Tallinu, Vīni, Minheni. Plašs ir I. Kalcenaua redzesloks - dzīvē vienmēr bijis možs, jautrs un asprātīgs, mācējis lieliski stāstīt, formulēt savas domas, iespaidus un uzskatus.
Jelgavas ugunsgrēkos kara laikā lielākā daļa darbu un negatīvu gājuši bojā
I. Kalcenavs bija divu mūzu kalps - līdz pat Otrajam pasaules karam aktīvi darbojies Jelgavas Latviešu teātrī. Vēlāk radīdams arī Jelgavas Latviešu teātra aktieru portretu sēriju (piem., Elza Tauriņa, Ērika Prikule, Alma Krūmiņa), kurus publicē žurnāls Daile.
1925.g. piedalās Latviešu fotogrāfu 1. kongresā. 1926.g. Latvijas fotogrāfu arodnieku b-ba organizē 4. fotoizstādi pēckara laikā b-bas biroja telpās Rīgā Brīvības ielā 3. Par izstādītajiem darbiem zelta medaļas iegūst Indriķis Kalcenaus, M. Lapiņš, Vilis Rīdzenieks, A. Zvirbulis. 1927.g. LFB 20. jubilejas fotoizstādē I. Kalcenavs saņem sudraba medaļu. 1927.g. organizē fotoizstādi Jelgavā Klasiskās ģimnāzijas telpās (lielākā daļa fotouzņēmumu uzņemti Jelgavā un tuvākā apkārtnē); piedalās starptautiskās fotoizstādēs Sonnenstain (Šveicē; Šveices žurnāla "Camera" rīkotajos fotokonkursos vairākkārt iegūstot godalgotas vietas. Minētais žurnāls (iznāk arī šodien) ievieto izcilā latviešu fotomākslinieka portretu un darbu reprodukcijas) (1927.g.), Budapeštā (Ungārijā; 1927.g. bronzas medaļa ), viņa darbi ar izteiktu latvisku kolorītu ir pabijuši starptautiskajā izstādē Vašingtonā (ASV, 1929.g.), Lucernā un Budapeštā (1927.g.), Oslo (1930.g.), Anglijā, Beļģijā, Japānā, Francijā un daudzās citās valstīs, gūstot diplomus un medaļas. 1929.g. V Starptautiskajā fotomākslas salonā Vašingtonā tiek uzņemts I. Kalcenaua bromeļļas novilkums Monta, par latviešu fotogrāfiem raksta Amerikas žurnāls Noton. 1933.g. Rīgā plaša (ap 150 fotogrāfiju) I. Kalcenausa personālizstāde, atzīmējot viņa 25 gadu darbību. I. Kalcenaus ir viens no tiem nedaudziem mūsu fotogrāfiem, kas uz fotogrāfiju skatās ne kā uz šauru arodu, bet dziļu, nopietnu mākslu, – 1933.g. lasām žurnālā Daile..

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Spieķi, Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Irēna Matisone

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka