Rēzekne. Fotokolāža, [193-?]

Vieta: Rēzekne

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Upes, Latvija, Skolu ēkas, Pašvaldību ēkas, Pilskalni, Celtnes, Ezeri, Koka tilti, Slūžas, Rēzekne (Latvija), Rēzekne, upe (Latvija), Rēzeknes ezers (Latvija), Rēzeknes Valsts Skolotāju institūts

Alternatīvais nosaukums: Rēzekne sveicina

Anotācija: No 13. līdz 16. gs. pašreizējā Rēzeknes teritorija bija Livonijas valsts pils novada centrs. Pirmo reizi rakstos pilsēta minēta 1285. gadā ar nosaukumu „Rositten”. No 1582. gada Rēzekne bija Polijas – Lietuvas kņazistes sastāvā. 1772. gadā pēc Polijas pirmās dalīšanas Rēzekne kļuva par Krievijas impērijas daļu. Apriņķa pilsētas tiesības piešķirtas 1773. gadā. 1778. Sākotnēji Režica bija Pleskavas guberņas sastāvā, 1777. gadā tā nokļuva Polockas guberņas sastāvā, bet 1802. gadā kļuva par vienu no Vitebskas guberņas apriņķa centriem. Rēzeknes attīstību būtiski ietekmēja 1836. gadā šosejas Sanktpēterburga – Varšava būvniecība, bet vēlāk - 1860. gadā arī dzelzceļa līnijas Sanktpēterburga - Varšava būvniecība un 1904. gadā līnijas Ventspils – Ribinska būvniecība. Brīvvalsts laikā Rēzekne bija apriņķa pilsēta, un 1939. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 13,3 tūkstošus.
Otrā pasaules kara laikā lielākā daļa sabiedrisko un dzīvojamo ēku Rēzeknē tika nopostītas, tāpēc pēc kara beigām nācās gandrīz pilnībā atjaunot kara sagrauto pilsētu. Tomēr vienā no vecākajām Rēzeknes ielām – Latgales ielā – līdz šim saglabājusies daļa vēsturisko celtņu. Līdzās katedrālei atrodas 1780. gadā būvētā bijusī valsts iestāžu ēka. Mūsdienās celtne pieder Rēzeknes–Aglonas diecēzei un tajā atrodas Rēzeknes Katoļu pamatskola. 19.–20. gadsimta mijā Rēzeknei senatnē raksturīgas būves no sarkanajiem ķieģeļiem. Daļa no tām saglabājusies pat pēc 20. gadsimta. vētrainajiem notikumiem. Pēc Otrā pasaules kara beigām Rēzekne sāka veidoties par nozīmīgu reģiona rūpniecības centru. Rēzekne var lepoties ar tādām rūpniecības nozarēm kā mašīnbūve un kokapstrāde. Tā ir nozīmīgs dzelzceļa un autotransporta mezgls, vārti starp Austrumiem un Rietumiem. Šodien Rēzekne ir Latgales kultūras un izglītības centrs. Tā ir daudznacionāla pilsēta, kurā dzirdamas daudzas valodas un te draudzīgi sadzīvo dažādu tautību pārstāvji.
Rēzeknes upe šķērso pilsētu austrumu - rietumu virzienā. Pilsētā upes garums ir apmēram 10 kilometri. Rēzeknes upe pilsētā veido līkločus, ir arī daži asi līkumi, dažās vietās upes krasti tiek izskaloti. Rēzeknes ezers ir dzidrūdens ezers Rēzeknes pilsētas teritorijas dienviddaļā austrumos no dzelzceļa stacijas Rēzekne-1. Ezera vidējais dziļums ir 2,6 metri, bet maksimālais dziļums - 3,7 metri. Rēzeknes Skolotāju institūta ēka celta 1927. gadā pēc Paula Kundziņa projekta. Ēka bija pirmā lielākā celtne Rēzeknē, kas tika uzcelta pēc Latgales atbrīvošanas. Ēka iznīcināta Otrā pasaules kara gados.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Autors: Krišjānis Vīburs

Izdevējs: Rīga : Fotobrom

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Nodaļa: Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija

Novietojuma kods: 1720 Rēzekne

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.

✓ Apstiprināt izvēlēto vietu
Palīdzība:
Lai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.

Komentāri (0)

Jums jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.