Vīķu muižas ansamblis ar parku – muižas kungu māja celta 1890. gadā neogotikas ķieģeļu stilā un piederējusi baronu fon Mendgenu dzimtai. 1927. gadā muiža nonākusi mikrobiologa Augusta Kirhenšteina īpašumā kā Latvijas Republikas valdības dāvinājums. Muižas parka platība ir 2.5 ha. Parkā atrodamas vairākas eksotisko koku sugas: garzvīņu balzāmegle, pelēkais valrieksts, šķeltlapu liepa u.c. Vīķu muižas kompleksam pieskaitāmas arī bijušās Vīķu dzirnavas uz Salacas pietekas Spaļupītes. Dzirnavas celtas 19. gs. Saglabājusies 3 stāvu dzirnavu ēka, aizsprosts, kā arī dzīvojamā māja. Dzirnavas savulaik cietušas ugunsgrēkā, taču tagad ēka atjaunota. Netālu esošā Vīķu saliņa kādreiz bijusi iecienīta vieta zaļumballēm.

Vīķu muižas ansamblis ar parku – muižas kungu māja celta 1890. gadā neogotikas ķieģeļu stilā un piederējusi baronu fon Mendgenu dzimtai. 1927. gadā muiža nonākusi mikrobiologa Augusta Kirhenšteina īpašumā kā Latvijas Republikas valdības dāvinājums. Muižas parka platība ir 2.5 ha. Parkā atrodamas vairākas eksotisko koku sugas: garzvīņu balzāmegle, pelēkais valrieksts, šķeltlapu liepa u.c. Vīķu muižas kompleksam pieskaitāmas arī bijušās Vīķu dzirnavas uz Salacas pietekas Spaļupītes. Dzirnavas celtas 19. gs. Saglabājusies 3 stāvu dzirnavu ēka, aizsprosts, kā arī dzīvojamā māja. Dzirnavas savulaik cietušas ugunsgrēkā, taču tagad ēka atjaunota. Netālu esošā Vīķu saliņa kādreiz bijusi iecienīta vieta zaļumballēm.

Vīķu muižas ansamblis ar parku – muižas kungu māja celta 1890. gadā neogotikas ķieģeļu stilā un piederējusi baronu fon Mendgenu dzimtai. 1927. gadā muiža nonākusi mikrobiologa Augusta Kirhenšteina īpašumā kā Latvijas Republikas valdības dāvinājums. Muižas parka platība ir 2.5 ha. Parkā atrodamas vairākas eksotisko koku sugas: garzvīņu balzāmegle, pelēkais valrieksts, šķeltlapu liepa u.c. Vīķu muižas kompleksam pieskaitāmas arī bijušās Vīķu dzirnavas uz Salacas pietekas Spaļupītes. Dzirnavas celtas 19. gs. Saglabājusies 3 stāvu dzirnavu ēka, aizsprosts, kā arī dzīvojamā māja. Dzirnavas savulaik cietušas ugunsgrēkā, taču tagad ēka atjaunota. Netālu esošā Vīķu saliņa kādreiz bijusi iecienīta vieta zaļumballēm.

Vīķu muižas ansamblis ar parku – muižas kungu māja celta 1890. gadā neogotikas ķieģeļu stilā un piederējusi baronu fon Mendgenu dzimtai. 1927. gadā muiža nonākusi mikrobiologa Augusta Kirhenšteina īpašumā kā Latvijas Republikas valdības dāvinājums. Muižas parka platība ir 2.5 ha. Parkā atrodamas vairākas eksotisko koku sugas: garzvīņu balzāmegle, pelēkais valrieksts, šķeltlapu liepa u.c. Vīķu muižas kompleksam pieskaitāmas arī bijušās Vīķu dzirnavas uz Salacas pietekas Spaļupītes. Dzirnavas celtas 19. gs. Saglabājusies 3 stāvu dzirnavu ēka, aizsprosts, kā arī dzīvojamā māja. Dzirnavas savulaik cietušas ugunsgrēkā, taču tagad ēka atjaunota. Netālu esošā Vīķu saliņa kādreiz bijusi iecienīta vieta zaļumballēm.

Mazsalacas mednieku biedrība * 24.01.1923. + 14.03.1941.

Pašlaik redzamā Aknīstes katoļu baznīca pilnīgi noteikti nav būvēta 1774. gadā. Tā ir funkcionālisma stila būve, kuras celtniecībā daļēji pabeigta 1940. gadā, bet sīkāki darbi turpinājušies vēl kara laikā un vēl arī pirmajos pēckara gados.

Iespējams - Alojas amatnieku palīdzības un amatniecības veicināšanas biedrība * 21.07.1909. +12.12.1940. 11.03.1925. pārdēvēta agrāk „Alojas amatnieku savstarpējās palīdzības biedrība”

4. rindā 6 ne 7. no kreisās Roberts Jānis Strazdiņš (1906-1978) no “Celmiņu” mājām. (Virs Dāmas ar lielo balto apkaklīti.)

Pēdējā rindā no labās puses 1. un 2. - Īģes upes Krogzemju ūdensdzirnavu kalējs Jānis Vilhelms Bergins Jāņa dēls (1909. - 1945.) ar sievu Liliju Antoniju (dzimusi Līcis) Jēkaba meitu (1911. - 2000.). Kalējs Jānis Bergins iesaukts Latviešu leģionā un miris 1945.gada 11.martā Vācijā.

Pēdējā rindā no kreisās puses 10. - Īģes upes Krogzemnieku (Krogzemju) ūdensdzirnavu saimnieks/īpašnieks Mārcis Priede Pētera dēls (1854. - 1928.) uzlicis roku uz dēla - dzirnavu mantinieka Pētera Priedes (1885. - 1948.) pleca. Priedes dzimta Krogzemnieku ūdensdzirnavās saimnieko jau no 1885.gada. Krogzemnieku ūdensdzirnavas Priedes dzimtas īpašumā no 1922.gada 15.jūlija līdz Padomju komunistu okupācijai. Ungurpils pagasts - no 1925.gada Alojas pagasts. Fotografēts 1900-to gadu sakumā.

atvainojos mana kļūda- ceturtais no labās stāv zvērināts mērnieks Voldemārs Jēpe es nepareizi uzrakstīju( no kreisās)-atvainojiet lūdzu un izlabojiet

Patlaban - ...Pirmskara laika Alojas mežsarga Jāņa Apsīša Gusta dēla (1876.-1958.) Pareizi - Pirmskara laika Alojas mežsarga Jāņa Apsīša Viļuma dēla (1876.-1958.)

Lūdzu labot anotācijā: Večiņa Minnas māte Trīne Rūtenberga (dzimusi Brizon 1850. 17.apr Valgalē, mirusi 1924. 2.mar Talsos).

Fotogrāfs Herberts Zemvalds

Fotogrāfs: Johans Sarkangalvis Valmierā

Lūdzu labot anotāciju: Pēdējā rindā trešais no labās Didzis Koškins-Knass (dz.1922, pazudis 1944.gadā 2. Pasaules karā leģiona rindās).

Tieši tāds aizkars redzams Mazsalacas fotogrāfa M. Lustes darbos.

Fotogrāfs ļoti iespējams ir Carl Anderson

Fotogrāfa spiedogs: G. Mattis Cēsis

Paldies, Sabīne. Ļoti interesanti un negaidīti. Tas tiešām ir vectēva onkulis.

Fotogrāfijā redzamais kungs arī skatāms manā personīgi ievietotā foto no 1932.gada iesvētības- stāv trešais no labās

Aptieka atradās Skrundā un piederēja farmācijas maģistram Jānim Brikmanim, dzimušam 22.05.1874. Durbes pagasta "Zudrājos", mirušam 20.02.1954. Norvēģijā.

Lūdzu labot un papildināt anotāciju: Vasaras dienas pēcpusdiena nacistiskās Vācijas okupētajās Cēsīs, tā sauktās "Brožes mājas" darzā, mājas Z-R pusē, agrākā Jaunā iela 29, toreiz prof. Būmaņa iela 29, tagad Piebalgas iela 29. No kreisās: mājas 2. stāva dzīvokļa īrnieki Marija Karolīna Bērziņa (dzimusi Ilstere, 1860.10.nov Vestienas Kalna-Gretēs; mirusi 1946. gadā Cēsīs), viņas dēls mašīnmeistars iespiedējs Dūņa tipogrāfijā Jānis Bērziņš (dzimis 1907.14.apr Sausnējā; miris 1980. gadā Cēsīs), viņa sieva šuvēja Zelma Antonija Bērziņa (dzimusi Dzērve 1913.7.okt Cēsīs; mirusi 1967.28.feb Cēsīs), viņu dēls Viesturs Bērziņš (dzimis 1939.2.apr Cēsīs, miris 2017.4.aug Cēsīs), vīrietis formas tērpā ir mājas saimnieks un Cēsu stacijas priekšnieka palīgs Teodors Brože (dzimis 1891.16.apr Naukšēnu pagastā), kājās stāv Cēsu dzelzceļa stacijas telefoniste Teodora sieva Emma Brože (dzimusi Grīna 1898.29.apr Lugažu pagastā), mazais zēns Indulis Šulcs (dzimis 1939.1.mai Cēsīs; miris 1976.24.jūn), Emma Āzis (dzimusi Kučers 1918.30.jul Cēsīs; mirusi 2006.5.jūn Cēsīs).

Kļūdījos! Pareizi būtu otrādi- Kaukules vietā Paukule!

Vai ar šo lūdzu varētu papildināt anotāciju: Latgales artilērijas pulka seržants.