Paldies par precizējumu!

Paldies par precizējumu!

tak pagrieziet bildi pa labi, citādi stacijas tualete ir uz augšu!:))

bet bilde ir no 30.07. 1917.gada vizītes!

nekā, tā ir 1917.gada 31.07. parāde Pils salā ! uzraksts izdarīts ar lodīšu pildspalvu, kuras pārdošanā parādījās apmēram pēc 1951.gada !

nekā, tā ir 1917.gada 30./31.07. vizīte, atšķirībā no 1916.g. kaiseram Wilhelmam ir autobraucēja brilles uz pikelhaubes, kā arī ādas jostas - priekšā divas, bet aizmugurē viena.

1917.g. 31.07. parāde Pils salā

arī 1917.gada 31.07. parāde

arī parāde 30. vai 31./07.1917.g.

30.07.1917.g. parāde Pils salā, bet Driksas pusē

Gotholds Apsīts (Apsītis, Apsīte) Viļuma dēls dzimis Alojas draudzes Stāberģu muižas "Štramos". Latviešu 6.Tukuma pulka strēlnieks. Karojis Karpatos un Piedalījies Ziemassvētku kaujās. Apbalvots "Par varonību". 1921. gadā salaulāts Alojas baznīcā ar Kristīni Hermīni Vītiņu (1896-1987) no Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas "Veclīčiem". Ģimenē divi bērni Velta (1922-2001) un Uldis (1927-2011). No 192?.gada strādā Valmierā par ormani un no 193?.gada Valmierā akciju sabiedrībā "Bekona eksports". No 1940.gada atgriežas tēvu mājās Alojas "Štramās" un tiek iecelts par Alojas ciema dravnieku. Šai amatā nostrādā līdz aiziešanai pensijā. 1972.gada rudenī pārbrauc uz Valmieru un apmetas pie sievas māsas Marijas Feidenbergas (Vītiņas) Tērbatas ielā 5. Miris 1979.gada 5.maijā. Apglabāts Valmieras Kocēnu kapsētā.

Gotholds Apsīts (Apsītis, Apsīte) Viļuma dēls dzimis Alojas draudzes Stāberģu muižas "Štramos". Latviešu 6.Tukuma pulka strēlnieks. Karojis Karpatos un Piedalījies Ziemassvētku kaujās. Apbalvots "Par varonību". 1921. gadā salaulāts Alojas baznīcā ar Kristīni Hermīni Vītiņu (1896-1987) no Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas "Veclīčiem". Ģimenē divi bērni Velta (1922-2001) un Uldis (1927-2011). No 192?.gada strādā Valmierā par ormani un no 193?.gada Valmierā akciju sabiedrībā "Bekona eksports". No 1940.gada atgriežas tēvu mājās Alojas "Štramās" un tiek iecelts par Alojas ciema dravnieku. Šai amatā nostrādā līdz aiziešanai pensijā. 1972.gada rudenī pārbrauc uz Valmieru un apmetas pie sievas māsas Marijas Feidenbergas (Vītiņas) Tērbatas ielā 5. Miris 1979.gada 5.maijā. Apglabāts Valmieras Kocēnu kapsētā.

Sarakstā kļūdaini ierakstīts mana vectēva vārds! Pareizi būtu - APSĪTIS GOTHOLDS Viļuma dēls. Cīnoties ar vāciešiem, iespējams no vāciskā - GOTHOLDS mainīts uz latviskāku - Gotvalds!

No latviešu strēlnieku saraksta APSĪTIS Gotvalds Viļuma d. – 6.Tukuma LSB strēlnieks 1889.26.11.dzimis Alojas pagastā, kur bija zemnieks Štramu mājās,1915.13.11. no 90.kājnieku pulka (dalība daudzās kaujās Galīcijā un Karpatu kalnos) pārnācis uz bataljonu. Apbalvojumi – J4M 388170 par varonību 90.kājnieku pulka sastāvā (LVVA 5434-1-828)

Sarakstā kļūda - pareizi būtu APSĪTIS Fricis VIĻUMA dēls

No strēlnieku sarakstiem - APSĪTIS Fricis Gustava d. – 8.Valmieras LSP jefreitors 1892. dzimis,1916.22.05. ar 12.maršrotu no LSRB devies uz fronti un iedalīts 8.Valmieras LSB, 1919.01.07. brīvprātīgi iestājies Latvijas Republikas Armijā, dienējis Rūjienas komandantūrā kā jaunākais rakstvedis, pēc kara dzīvojis Ungurpils pagastā. Apbalvojumi – J4K 743525 par Ziemassvētku kaujām1916.12. (LVVA 5601-4-5-137, 5434-1-894; S.Patrikejeva arhīvs)

No “Valdības Vēstnesis” 1920. 16.martā Latweeschu guhstekņi un behgļi Polijā. 1920.03.16 Valdības Vēstnesis hospitāli, 25. ok» tobri 1919. g. 11) lahnis Saķis, miris Krakowas hospitāli, 25. oktobri 1919. g. 12) Ādams Apşits. miris Krakowâ, 27. maijā 1919. g. 13) lahnis Rimscha, miris Krakowâ. 10. septembri 1919. g. 14) lahnis Grahwits. miris Dombjes hospitāli. 29. nowembrî 1919. g. 15) lahnis Wiltşchaks,

No Latviešu strēlnieku saraksta APSĪTIS Ādams – 5.Zemgales LSP Kolta ložmetēju komandas strēlnieks 1916.27.11. iedalīts LSRB no Leibgvardes Jēgeru pulka, 1918.21.02./01.03. pulkam atkāpjoties no Latvijas pazudis bez vēsts (LVVA 5434-1-900; LVA 45-1-38)

Hagendorfs Ludvigs (1895.-1944.)

Paldies par publikāciju! Vien otrajā rindā no labās puses palika nenosaukti divi kapelmeistari !!! Otrajā rindā no labās puses 1. - Rēzeknes kājnieku pulks - Kārlis Lagzdiņš un 2. - Latgales artilērijas pulka kapelmeistera vietas aizstājējs Ludvigs Hagendorfs !!! Ar cieņu, Valdis Apsītis

Tagadējās koordinātes ir pareizas, turklāt dzirnavas nav pie ezera, bet kalnā, pļavas vidū. Līdz tuvākajam ezeram (Plāteres pilskalna piekājē) ir varbūt kilometrs

Šis nu noteikti nav 1983 gads. Visticamāk, ka 1979 vai 1980 gads.

Paldies par papildinājumu!

Rīgas garnizona draudzes kapos 1933. gadā, Veco strēlnieku biedrības goda sardze pie strēlnieku kapā, iespējams Valmieras strēlnieka pulka podporučika Roberta Grieze *1890+1932. Garnizona draudzes kapus, blakus Brāļu kapiem, 20.05.1928. nodeva Doma un Pētera vācu draudzes, iesvētīti 25.08.1930.

Paldies par labojumu!