Pēdējie pievienotie komentāri
Izskatās, ka varētu būt fotografēts no Rēznas ielas puses, skatoties dzelzceļa virzienā.
4.rindā 6. Emma Elfrīda Hermīne Jēgers vēlāk Forsts (1915-1989)
Elmāra Teodora mazbērni. Personas datu aizsardzības dēļ neminēšu bērnu vārdus un uzvārdus.
1.rindā 4. no kreisās puses ir Emma Elfrīda Apinis (1897-1962)
Kaut kā nesanācis teksts.Jābūt-FOTO ir 20.-/30.- tie gadi. Tas nav traktors HTZ-7,bet gan traktors FORDSON. HTZ-7 bija traktoru DT-14 UN DT-20 priekštecis un darbojās ar petroleju. Traktoram bija tikai pneimoapriepojums un izskatā daudz neatsķīrās no DT-20. NU KAUT KĀ TĀ........
fOTO ir 20.-tie/30.-tie gadi!!!!!!!!!!!!!! Traktors nav HTZ-7.HTZ-7 tarktora DT-14 un DT-20 priekštecis kurš darbojas ar petroleju.Un viņam bija tikai pneimoapriepojums. Uz foto-traktors FORDSON.
Skats ir no Rīgas ielas,kura tālāk gar cukurfabrikas sētu aiziet pa kreisi Rīgas virzienā. Daugavsalas iela (50. gados arī skaitījās Rīgas iela, vēlāk Madonas iela) ir šaura un aiziet pa kreisi tūlīt aiz lielā koka. Kreisajā pusē redzamajā mājā 50. gados bija veikals 1. stāvā un dzīvokļi 2. stāvā. Labajā pusē aiz baltajiem ceļa stabiņiem ir Dzirnavu dīķis.
Latviešu akciju banka nav dibināta 1922. gadā, tā pastāvēja jau daudz agrāk (jau vismaz 1906. gadā - noteikti) kā Latviešu savstarpīgā kredītbiedrība. 1922. gadā tās nosaukums mainīts uz Latviešu akciju banku.
Nosaukumā - Alojas ciema dravnieka "Štramās" pie klēts, [1958] - pareizi [1950]
No Ulmaņa nākamais pa labi - LKOK Kārlis Opmanis.
Trešā rindā labā pusē malā līgavaiņa brālis Kārlis Nikolajs Jansons un viņa sieva Marta Jansone (dz. Rozenbaha).
Upmaļu mājas Salgales pagastā atrodas bijušās Garozas muižas teritorijā, pie Garozes upes ietekas Lielupē, tātad koordinātes ēkai aptuveni šeit 56.62013, 23.93225
Pēteris un Alma Bērziņi
Attēls datējams ar laiku pirms 1936. gada, kad tika nojaukta apbūve tagadējā Doma laukumā.
1. rindā no kreisās - mežsargs Lepins, Bērzpils mežsargs (uzvārds nav zināms), mežzinis Fricis Kincis, virsmežsargs Ernests Ķirsons, mežsargs Voicišs; 2. rindā no kreisās - mežsargi Ernests Banka, Juris Šķēre, Viktors Johans Rūdofs Sietnieks (1875-1946).
Ši ēka celta 1913.g nevis 1926.g
Andris Dzirkalis 2022. gada 22. decembris, 16:23:53 Tas ir BALTINAVAS PAGASTS.Orģināls Baltinavas muzejā.Fotogrāfs nav zināms.Tā bija dāvana manai mātei, no skolotājiem.
Tas ir BALTINAVAS PAGASTS.Orģināls Baltinavas muzejā.Fotogrāfs nav zināms.Tā bija dāvana manai mātei. No skolotājiem.
Tas nav Briģu pagasts,bet Baltinavas pagasts.Orģinals ir Baltinavas muzejā,ko es viņiem atdevu.Fotogrāfijā ir mani radi.
Krievijas Impērijas armijas 21 . Muromas kājnieku pulka kareivis Gotholds Apsītis. Vieta nav zināma . 1912.( LKM 7-47294/102-FT) 7. Fig. Russian Imperial Army 's 21 st Murom Infantry Regiment Private Gotholds Apsītis in 1912 21. Muromas kājnieku pulka {21-й пехотний Муромский полк) kareivis Gotholds Apsītis (*1889) , ģērbies 1907.g. parauga armijas kājnieku kareivju un apakšvirsnieku divrindu pogu mundierī. Uz formas tērpa uzplečiem ir numurs "21" - pulka apzīmējums, bez ieroču šķiras apzīmējuma - kājnieks. Pie krūtīm ir piestiprināta 21. Muromas kājnieku pulka krūšu nozīme un centrā 1812. g. Tēvijas kara 100. gadadienai veltīta medaļa ( В памят ь 100-летия Отечест венной Войны 1812 г.). Galvā formas cepure ar piestiprinātu pulka atšķirības zīmi "Par nopelniem" {знак 'За отличие"), kas 21. Muromas kājnieku pulkam piešķirta par poļu dumpja apspiešanu 1831. g. 6. decembrī . Formas cepure ar nagu, tāda 1910. g. noteikumos tika paredzēta ārpus ierindas {нестроевой младшего разряда) speciālistiem - rakstvežiem, meistariem utt . Gotholds Apsītis Viļuma dēls (1889.11.26), dzimis Alojas pagasta "Stramās". 1912. g. XV korpusa 6. divīzijas 21. Muromas kājnieku pulka kareivis (ierindnieks). 1915. g. Cīnījās Galīcijas frontē, no 1916.g. aprīļa - 6.Tukuma latviešu strēlnieku bataljonā, 1917. g. decembrī kopā ar pulku devās uz Petrogradu . Vēlāk Sarkanās armijas Latviešu strēlnieku divīzijas sastāvā piedalījās Pilsoņu karā Krievijā. AINIS LOCIKS - Latvijas Kara muzeja Viduslaiku un jauno laiku vēstures nodaļas vēsturnieks "Latviešu izcelsmes karavīru attēli Latvijas Kara muzeja Viduslaiku un jauno laiku vēstures nodaļas Fotogrāfiju kolekcijā": vēstures avota piemērs (1880.-1914.)
Krievijas Impērijas armijas 22. artilērijas brigādes kanonieris Fricis Apsītis. Novgoroda, 1914.g.(LKM 7 -47296/104-FT)15. Fig. Russian Imperial Army's 22 nd Artillery Brigade Cannoneer Fricis Apsitis at Novgorod in 1914 22. artilērijas brigādes [22-я арт илле-рийская бригада) kanonieris (канонир) Fricis Apsitis, ģērbies 1907.g. parauga divrindu pogu mundierī; formas tērpa uzplečiem numurs "22" un 1909. g. parauga artilērijas ieroču šķiras apzīmējums [обш еарт илерийский знак). Galvā 1910. g. parauga karavīru ziemas cepure - papaha [папаха) ar divgalvaino ērgli. Pie mundiera ir piespraust a medaļa par godu Romānovu dinastijas 300 gadiem [В памят ь 300-летия дома Романовых. 1613-1913 гг.). Portupeja, pie kuras piestiprināta zobena maksts ar, iespējams, 1881. g. parauga dragūnu kara vīru zobenu - šašku [драгунская солдат ская ш аш ка образца 1881 г.) ar pušķi [темляк). Vidukļa siksna ar 1904. g. parauga artilēristu sprādzi [бляха), uz kuras attēlot s ģerbonis un artilērijas stobri. Kājās armijas zābaki ar piešiem - F. Apsītis, iespējams, artilērijas daļā bijis kučieris [ездовой). 42 Fricis Apsītis Viļuma dēls (*04.08.1892 - +03.10.1921. ), apglabāts Alojas kapos. AINIS LOCIKS - Latvijas Kara muzeja Viduslaiku un jauno laiku vēstures nodaļas vēsturnieks "Latviešu izcelsmes karavīru attēli Latvijas Kara muzeja Viduslaiku un jauno laiku vēstures nodaļas Fotogrāfiju kolekcijā": vēstures avota piemērs (1880.-1914.)
Jā un pasākuma vieta ir Smiltenes Latviešu Biedrības zāle,Pils ielā.
I rindā np kreisās puses 2.-Smiltenes Valsts ģimnāzijas direktors Valdonis Kalniņš. 3.-Smiltenes pilsētas galva-Venners 4.-Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola Lielgalvs 7.-Smiltenes draudzes prāvests,mācītājs Kārlis Kundziņš.
Anotācijā ir kļūdaini nosauktas fotoattēlā redzamās personas. Foto uzņemts 1938.gadā un tajā pie nama Ezera iela 2 redzams Žanis (Jānis) Legzdiņš ar sievu Veru Legzdiņu dz. Šidlovska un savu māti Mariannu Legzdiņu, kā arī Šidlovsku ģimene - māte Jūlija, viņas meita Vera (Legzdiņa), viņas dēli Nikolajs un Kārlis ar savām sievām un dēls Jānis. Meitene kreisajā pusē Verai pie rokas ir Nikolaja meita Alicija, bet zēns foto centrā - kaimiņu zēns Roberts Vecrinks.
Skats no Vītola-11 terases uz gauju. Skaidri var saredzēt lejā esošās Peldu ielas elektrības stabus. Tur lejā, vēl nesen, atradās Peldu-7
Šīs slūžas ir Tēlnieku Jansonu īpašumā uz krasta ielas pie tēlnieka darbnīcas. Viņām vēl jo projām cauri tek siļķupīte. No ielas vasarā nav redzamas.
Šī ir Gaujas iela un kreisajā pusē māja ar balkoniem vairs neeksistē,tās vietā atrodās jaunā padomju ēka ar nummuru Gaujas-32. Aiz tās ir ēka ar redzamo piebūvi izvirzītu uz āru Gaujas-30, bet aiz viņas šķūņu iela. Aiz tās sena guļbūve kura šodien ir ļoti drūmā stāvoklī Gaujas-28. Labajā pusē pirmā, redzamā ēka ar brandmūri Gaujas-19 un aiz tās redzama Cēsu 1, pamatskolas centrālās ieejas augstākā sienas daļa. Taisni priekšā ir labi saskatāma Gaujas-15, bet ar šodienās pārbūvētu junta konstrukciju. Aiz tās pagrieziens pa labi ir nobrauktuve uz Līgatnes ielu. Un vēl aiz tās Koka ēka Gaujas-13.
Diemžēl jāpaskaidro nezinātājiem ka tramvaja sliedes konkrēti šajā ielas posmā tika izņemtas un veikta braucamās dasļas rekonstrukcija krietni vēlāk kā trīsdesmitajos gados. Konkrēti veicamo darbu noslēgum fāze redzama Ivara Krauklīša un Herca Franka lentē ''Baltie zvani'' un tas ir 1961.gads
Namam nr,85. blakus esošā divstāvu koka ēka nojaukta jau agrāk, aptuveni jau sešdesmito gadu beigās. Ilgus gadus ši vieta tā arī bija kā mutē izsista zoba aila līdz nesaprotamu iemeslu dēļ 1978. gadā uzcēla dzelteno ķieģeļu žogu un nesaprotamās metāla konstrukcijas.