Pēdējie pievienotie komentāri
Izskatās, ka varētu būt fotografēts no Rēznas ielas puses, skatoties dzelzceļa virzienā.
4.rindā 6. Emma Elfrīda Hermīne Jēgers vēlāk Forsts (1915-1989)
Elmāra Teodora mazbērni. Personas datu aizsardzības dēļ neminēšu bērnu vārdus un uzvārdus.
Par Pagaru sauca Daugavas dziļūdens posmu no Aiviekstes ietekas līdz Grūbes krācei. Attēlā redzama pati Grūbes krāce, kas vairs nav Pagars.
Attēlā Skanstnieku grava nav redzama. Grava ir kādus 150 metrus uz priekšu, aiz tālumā redzamās priedes.
Tās nav Pļaviņas. Tā ir Daugava pie Jēkabpils, skats no Krustpils puses.
NEJAUŠI TE ATRADU ŠO PIEMINEKĻA FOTO. BRĪVAJĀ LAIKĀ PA RETAM DABŪNU KĀDU BOJĀTU ĢIPSI UN TOS RESTAURĒJU.TIKAI TAGAD UZZINĀJU KAS IR AUTORS UN KAM ŠIS PIEMINEKLIS TAISĪTS. 2013G DABŪJU KEDROVAS PIEMINEKĻA ĢIPŠA METU,KAS ITKĀ LĪDZ 1991G ESOT STĀVĒJIS MĀKSLAS AKADĒMIJĀ,TAD TO ATDEVA KĀDAI DĀMAI,KAS SAVUKĀRT TO PĒC DAŽIEM GADIEM ATKAL TĀLĀK UN TAD TO DABŪJU ES. METS IR ŠĶIET IR MĒROGĀ 1 PRET 1,TAM BIJA NODAUZĪTS COKOLS,NOSISTS KĀJAS PIRKSTS,SASISTS ELKONIS,BET METS IR BEZ GURNU DRĒBES. TAGAD ĢIPSIS IR KĀ JAUNS,JA BIJA KRĀSOTS,TAD NOKRĀSOTS SĀKOTNĒJĀ SMILŠU TONĪ. ARHITEKTS-PĒTERIS LADUSĀNS.
Lūdzu noņemt anotācijas aprakstu! Esmu ieguvis informāciju, kura diemžēl nesakrīt ar manu iepriekš publicēto, jo izmantoju to no nepārbaudītiem avotiem.
Pirmais no kreisas puses - pulkvedis leitnants Kārlis Lobe.
6.Tukuma latviešu strēlnieku pulka strēlnieku APSĪTIs Gotvalds Viļuma d., dzimis 1889.26.11. Alojas pagastā, no Štramu mājām (karavīra pašrocīgi 1916.10. aizpildītās anketas dati) skatīt Jāņa Hartmaņa portālā www.latviesustrelniekusaraksts.lv
6.Tukuma latviešu strēlnieku pulka strēlnieks APSĪTIS Gotvaldu Viļuma d., dzimis 1889.26.11. Alojas pagastā, no Štramu mājām (karavīra pašrocīgi 1916.10. aizpildītās anketas dati) skatīt Jāņa Hartmaņa portālā www.latviesustrelniekusaraksts.lv
Blakus ķeiseram redzams Oskars fon Hutiers, kas kļuvis par 8.armijas pavēlnieku tikai 1917.gada aprīlī. Tāpēc tas nav ķeisera pirmā ierašanās Jelgavā (30.05.1916), bet otrais apmeklējums - 1917.gada 30.jūlijā!
Pirmajā rindā,pirmā no labās puses Sarmīte Jēkabsone(dz. Gūtmane).
Par Grigoriju taisnība, pats esmu iesūtījis vairākas bildes, kurām otrā pusē rakstītais vēsta par attēlotā cilvēka vārdu, bet moderators virsrakstā ieliek- neatpazīts. Vieta ir acīmredzot datorprogrammas nepilnība, jo var ielikt tikai vietvārdus no iepriekš sastādīta saraksta, un tur vietvārdi ārpus Latvijas nav iekļauti: laikam sakarā ar vietnes specifisko uzdevumu- vākt informāciju par Latviju. Manā uztverē lielāka nelaime ir, ka, iesūtot bildi, obligāti ir jāmin vietas nosaukums: bet kā es to varu zināt, ja atrodu mājas bēniņos kādu vecu nosmulētu bildi?
1.rindā vidū Dubultu ev.-lut. draudzes mācītājs Jānis Opsis (1865-1930)
Kādēļ nepazīstama vīrieša portrets, ja fotogrāfijas otrajā pusē uzraksts vēsta, ka Grigorijs Voitenoks to velta savām māsām? Kādēļ Rīga, ja zem paraksta piesaukta pilsēta Pjatigorska?
Jā bērnības atmiņas, vasaras tika pavadītas šeit. Vecmamma bija nodegušās skolas direktore un latviešu valodas skolotāja
1947. gads...
Balt. pat. b-bas darbinieki 1937. gadā.
Priekšplānā nograutā ēka, saskatāmas divdaļīgas trepes pie ieejas namā, tā ir sabombordētā 1941 gadā Liepājas pilsētas Valde.
Pilnībā iznīcinātā Vītolu iela. Kreisajā pusē saskatāma Liepājas 1. ģimnāzijas ēka. 1945-1944gads.
Fotogrāfijā viens no sabombardētiem namiem Vītolu ielā. Vītolu ielas greznie nami tika pilnībā cietuši un netika vairs atjaunoti. PSRS laikos sabūvēja visas ielas garumā tā saucamās "hruščovkas".
Precizējums: Rožu laukums atrodas apmēram 500m tālāk, aiz Trīsvienības baznīcas. Šeit redzams tagadējās Lielās ielas un Jūras ielas krustojums.
Vieta viennozīmīgi ir Liepāja, Karaosta, laukums pie Pareizticīgo katedrāles, kur Latvijas brīvvalsts laikā, notika militārās parādes, gājieni, Svinīgie solijumi, utt.
Paldies par informāciju, saglabāju to Anotācijā!
Paldies par vērību! Priekšmets pievienots!
Priekšmeti:Latvija. Armija. Latgales artilērijas pulks
Konrads Pupurs dzimis 1903 g. No Lubānas pagasta "Piekaļniem", kopā ar sievu Elvīru 1944. g. augustā bēgot no komunistiem devās bēgļu gaitās, caur Vāciju un Angliju 1950. gadā nonāca Lac Dubonnet Kanādas ziemeļos. 1983.gadā kopā ar draugu lidoja mazā lidmašīnā, iekļuva vētrā, avarēja un zaudēja dzīvību.