Atklāta 22.07.1934. gadā, plāksnes autors inženieris arhitekts Kalpakietis Aleksandrs Dreimanis,

Atklāta 22.07.1934. gadā, plāksnes autors inženieris arhitekts, Kalpakietis Aleksandrs Dreimanis, uzstādījuši 6. Aizputes aizsargu pulks savos 15. gada svētkos, Aizputes apriņķa pašvaldība un Aizputes apriņķa sabiedriskās organizācijas. Atklāšanas svinības uzruna……..iespējams Aizsargu priekšnieks, pulkvedis Kārlis Prauls?, lēja pie plāksnes Vidzemes divīzijas komandieris, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, ģenerālis Fricis Virsitis. Priekšplāna ar muguru: Liepājas kājnieku pulka komandieris, Lāčplēša kara ordeņa komandieris, Kalpakietis pulkvedis Jānis Ezeriņš.

Atklāta 22.07.1934. gadā, plāksnes autors inženieris arhitekts, Kalpakietis Aleksandrs Dreimanis, uzstādījuši 6. Aizputes aizsargu pulks savos 15. gada svētkos, Aizputes apriņķa pašvaldība un Aizputes apriņķa sabiedriskās organizācijas. Plāksni atklāja Zemkopības ministrs, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Kalpakietis Jānis Kauliņš, aiz viņa Aizputes Liepājas apriņķa priekšnieks, Aizputes VI aizsargu un Liepājas XV pulka komandieris Kārlis Teikmanis

Skaista bilde.:)

Šis nav ne Gāles krogs, ne Starpas krogs, Gāles krogs atradies tagadējā "Raibā suņa" vietā, man ir fotogrāfija. Starpas krogs atradies Lorupes gravā. Fotogrāfijā redzamā ir Pasta stacija.

Miera ielā Nr. 58 Gr. 26/92., [līdz 1937. Nr. 12, apvienojot karlīne, Mieru un Lielo Lāču ielu līdz Brasas stacijas pārbrauktuvei]; Koka ēku ar mūra puspagrabu veikaliem cēlusi A/S „Rīgas namu būvsabiedrība” [A/G „Rigaer Baugeselschaft” ; Projekts apstiprināts 12.05.1900., inženieris Kārlis Barons Heinīge Hēine [Carl Baron von Hoyningen-Huene]; Ēka pabeigta 19.04.1901. 14.03.1903. koncesiju atklāt fotogrāfisko iestādi saņēmis Mihails Vocenovičs, Foto darbnīca atrādās pirmajā stāva, kur izkārtne, trīs istabu dzīvokļi, stiklots foto paviljons piebūvēts pie dzīvokļa pagalma pusē 15.07.1903., iestāde darbojas līdz 1917. gadam. 28.04.1911. koncesiju pagalmā ierīkot Tabaku fabriku saņēmis A. S Maikapars, uzņēmums dibināts 1887. gadā, kas pēc arhitekta Eižena Laubes projekta, apstiprināts 14.07.1911., pabeigts 20.08.1912., izbūvēja vairāk stāvu mūra fabrikas ēku. Pagrāba zem foto darbnīcas Kārļa Baumaņa Veļas mazgāšanas iestāde.

Ormaņu ielā Nr. 4, Gr. 59/85. Mūra ēku cēlusi Vilhelmīne Freimanis; Projekts apstiprināts 03.03.1898., arhitekts Alfrēds Ašenkampfs; Ēka pabeigta 09.12.1899.

Dārtas [Ed. Smiļģa] ielā Nr. 41, Gr. 57/65. Uz gruntsgabala koka divu stāvu ēku, 1879. gadā pēc arhitekta Otto Dīces projekta, cēlis Andrejs Lēpe. 1903. gadā šeit savu fotodarbnīcu ierīkoja fotogrāfs Nikolajs Černovs, kas 1908. gadā uzcēlis speciālo koka foto paviljonu, darbnīca pastāvējusi līdz 1928. gadam. Tagad Ed. Smiļģa muzeja teritorijā, N. Černovs 1925. gadā izbūvēja arī tagadējo muzeja žogu un ieejas vārtus itāļu stilā. Koka ēkas nojauktas 1928. gadā.

Vai jūs esāt pārliecināti ka tas ir "vecais rātsnams"? Pat 1928.gada grāmatā (https://jelgava.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=3872#annotation) nav tādas pārliecības: "Pie baznīcas vārtiem cieši pieslienas no akmeņiem celts divstāvu nams, viens no vecākiem Jelgavā, VARBŪT, ka viņš agrākos laikos noderējis kā pilsētas domes nams."

Kalnciema ielā Nr. 40, Gr. 59/152. Akcionāru Sabiedrības „Lux” kantora ēka. Projekts apstiprināts 11.09.1907., arhitekts Konstantīns Pēkšēns. Ēka pabeigta 14.01.1908. Akcionāru Sabiedrības „Lux” dibināta 18.10.1906. gadā, kā Ielu laternu izgatavošanas darbnīca, atradās Tērbatas ielā Nr. 84., 21.01.1908. pārvietota uz Kalnciema ielu Nr. 40a. No 23.01.1913. uz zemes gabala atrodas Turbīnu un dzirnavu piederumu fabrika „Ferdinands Mejers & Co”, īpašums pieder A/S „Lux” līdz 1940. gadam, 03.08.1931 .Helmārs Rudzītis šeit atklāj Skaņu plāšu fabriku „Bellaccord Elektro”.

Akadēmijas laukums Nr. 1 (agrāk Turģeņeva iela Nr. 16) Šajā vietā 1755. gadā krievu tirgotāji uzcēla Tirdzniecības pagalmu „Gostinij Dvor”, aizvietojot Krievu pagalmu pie Kārļu vārtiem tagadēja Centrāltirgus rajonā. Pirmais pagalms nodega 1812. gadā, atjaunots 1818. gadā. Tās bija, klasiskā stilā celtas, tirdzniecības un dzīvojamas ēkas no koka, ar noslēgtu vairāku ēku kompleksu, vārtiem un kolonādi no ielas puses. Tās pakāpeniski tika nojauktas 1953./1958. gados, ceļot tagadējo Latvijas zinātņu akadēmijas ēku. Latvijas Zinātņu akadēmija - dibināta 1946. gadā. Zinātņu akadēmijas augstceltnes celtniecība pabeigta 1958. gadā. Tās arhitekti - O. Tīlmanis, V. Apsītis, K. Plūksne. Projektēta kā Kolhoznieku nams, pēc tipveida Maskavas augstceltņu parauga. Ēkā, pirmo reizi PSRS, tika lietotas saliekamās dzelzsbetona konstrukcijas. Tās augstums 104. m, tās tornis pielāgots Vecrīgas torņu siluetam.

1882. gadā Rīgas Sīkumu tirgu pārvietoja no Daugavmalas tirgus teritorijas uz bijušo Esplanādes laukuma literu „M” pie Lielās Jēzusbaznīcas (Turģeņeva) ielas. Tur 1888. gadā uzbūvēja vienstāvu mūra ēkas, tagadējā Rūpniecības preču tirgus teritorijā pie Turģeņevas ielas un blakus tām - lopu šķirošanas un pārbaudes staciju (gurts). 1910. gadā Sīkumu tirgu paplašināja un nu tas aizņēma visu bijušo „M” laukumu līdz spīķeriem. 1910. gadā izveidotā Ulbrokas iela, sadalīja to divās daļās - vecais un jaunais sīkumtirgus. Otrais Sīkumu tirgus, sabiedrības „Gostinij Dvor”, tagad Akadēmijas laukums: Uz laukuma līdzās Sīkumu tirgum 1897. gadā, pēc tehniķa Indriķa Devendrusa projekta, uzcēla vienstāvu mūra ēku. Tajā izvietoja tirdzniecības iestādes, veikaliņus sastāvošus no divām telpām, gar Elijas (Prāgas) ielu ar spārniem Turģeņeva un Gaiziņa ielās, kā arī nelielu kantora ēku pretī galvenai ieejai no Prāgas ielas puses. Kantora ēka saglabājusies līdz mūsdienām. Atlikušo laukumu apbūvēja ar vieglas konstrukcijas paviljoniem, izņemot vienstāvu mūra ēku, celtu 1936. gadā pēc arhitekta Nikolaja Prjanišņikova projekta. Šī ēka saglabājusies līdz mūsdienām Celtniecības koledžas teritorijā. 1923. gadā laukuma teritoriju iznomā „Krāmu tirgus komiteja”, bet līdz 1937. gadu to aizlaiž un pārblīvē ar vecām lietam tā, ka pilsētas valde spiesta izdot rīkojumu par visu koku ēku nojaukšanu vai pārbūvi.

Kapseļu ielā Nr. 12, Gr. 59/218. Ēku cēlis virs grāmatvedis Fridrihs Heinriha d. Reineke [Reinecke]. Projekts apstiprināts 21.12.1910., civilais inženieris Edmunds fon Bētihers, Ēka pabeigta 24.10.1911. Sētnieka namiņš celts arī 1910/1911. gados.

Kapseļu ielā Nr. 12, Gr. 59/218. Ēku cēlis virs grāmatvedis Fridrihs Heinriha d. Reineke [Reinecke]. Projekts apstiprināts 21.12.1910., civilais inženieris Edmunds fon Bētihers, Ēka pabeigta 24.10.1911.

Maskavas un Pirts ielu krustojums. Labā pusē ēkas Maskavas ielā Nr. 92 [nojaukta], 94 [pastāv].

Otrā trīs stāvu ēka - Kapseļu ielā Nr. 31, Gr. 59/241. Ēku kā Āģenskalna privātklīniku cēlusi, Bērzaunes muižas īpašnieka Viktora Emīla fon Berensa kundze, Ņina fon Berens. Projekts apstiprināts 17.05.1913., arhitekts Heincs Pirangs. Ēka pabeigta 06.05.1915. Kara laika ēka izvietojas kara hospitālis, 1922. gadā to pārņēma valsts un ierīkojusi Valsts zīdaiņu patversmi. Patversmi atklāja valsts prezidents Jānis Čakste 03.12.1922.

Vai tiešām Lielajā Latvijas atlantā ir Saliena ? Manā eksemplārā ir Saļiena, Saļienas baznīca, Saļienas kapi. Šķiet, atkal kāda cita karte tiek uzskatīta par Jāņas sētas ražojumu.

Kapseļu ielā Nr. 23, Gr. 59/215. Ēku cēlis Rīgas konditoreja amata meistars Voldemārs Reiners, firmas "G. Th. Reiner" līdzīpašnieks, Rīgā, Grēcinieku ielā Nr. 4, konditoreja un kafejnīca. Projekts apstiprināts 29.03.1911., arhitekts Aleksandrs fon Vladimirovs, kaut Baltijas mākslas žurnāla 1913. gadā, minēts arhitekts Vilis Langs [Willy Lang] Ēka pabeigta 19.06.1913.

To nojumi kara laikā norāva sliežu raujamā mašina, un tā atjaunota arī netika.

Kas attiecas uz nosaukumu, nav zināms, kādēļ pirms Lielā Latvijas atlanta izdošanai kartogrāfi bija pārdēvējuši Saļienu par Salienu. Vietējie ļaudis vienmēr bija dzūvojuši Saļienā.

Paldies par komentāru un koordinētēm. Ko lai dara, jāraksta Saļiena. Kāpēc Saliena ir pārtapusi par Saļienu?

Paldies par labojumu.

Paldies par precizējumu. Stalbes pagastu tomēr atstāšu, jo Rozula atrodas Stalbes pagastā.

Paldies par Jūsu komentāru.

Paldies par labojumu.