1883.06.oktobrī Kuldīgas pilsētas valdes sapulces sēdē nolemj atļaut namīpašniekiem Šternam un Šēnhofam ierīkot ielu starp Baznīcas (Kirchen) un Kalna (Berg) ielu ar noteikumu, ka par jaunizveidotās ielas bruģa uzturēšanu pēc trim gadiem ir jārūpējas pilsētas kasei, un ka minētajiem māju īpašniekiem jaunajā ielā pāri Alekša strautam par saviem līdzekļiem ir jāuzceļ mūra tilts pēc pilsētas valdes apstiprināta plāna un trīs gadus jārūpējas par tā uzturēšanu.
Pie šo nosacījumu izpildes Šēnhofa kungam tiek atļauts pēc savas izvēles lietot pilsētai piederošo daļu publiskajā kanālā starp Goldberga un Šēnhofa mājām.
Lēmumu paraksta Kuldīgas pilsētas galva A.Gēbels.(LVVA 795.f. 2.apr. 1295.lieta 288.lp.o.p. un 289.lp.p.p.)
1889.11.martā šis Kuldīgas pilsētas valdes 1883.gada 6.oktobra sēdes protokola izraksts saskaņā ar iesniegumu un pēc Kuldīgas pilsētas tiesas hipotēku lietu nodaļas rīkojuma ir ierakstīts hipotēku grāmatā un pilnā mērā koroborēts ar hipotēkas Nr.8.
Ieraksts zemesgrāmatā skan šādi: “1883.gada 6.oktobra vienošanās starp Oskaru Šēnhofu un viņa kaimiņu Johanu Šternu (dokumentā ierakstīts Štēru) par ceļa atvēršanu starp viņu īpašumiem, nostiprināta 1889. gada 11.martā” (LVVA 795.f. 2.apr. 1295.lieta 289.lp.p.p.).
Fotografēts visdrīzāk jūnijā ap Jāņiem (meitenēm galvā vainadziņi). Fotografēts visticamāk no Uzvaras pieminekļa paaugstinājuma (kameras objektīvs atrodas krietni virs ļaužu galvām), bet Uzvaras pieminekli, kā zināms, atklāja 1924. gada 16. novembrī.
Nams nav Valmieras ielā. Tas ir Rīgas ielas 1 nams.
1925. gada 28. septembra Cēsu pilsētas domes sēdes protokols (LVVA 6242.f. 1.apr. 248.lieta 80.lp.): “Nr.85. Bērtiņ-Bērziņa īpašumā Rīgas ielā Nr.1 grunts un grūstošā stāvoklī pamestas ēkas atsavināšana pilsētas īpašumā. Pilsētas galva Dr. K. Vanadziņš ziņoja, ka grūstošā nama Rīgas ielā Nr.1 īpašnieks, neskatoties uz vairākkārtējiem atgādinājumiem, nesper nekādus soļus dēļ šī nama atjaunošanas un pēdējais caur to apdraud iedzīvotājus, jo katrā brīdī var sagāzties. Pilsētas valdes priekšlikums: ja Bērtiņ-Bērziņš līdz nākamai domes sēdei neiesniegs nama atjaunošanas plānu un vispār izvairīsies no būves uzsākšanas, tad pieņemt lēmumu dēļ minētās ēkas atsavināšanas pilsētas īpašumā. Dome nolēma: piekrist pilsētas valdes priekšlikumam.”
Drīzāk pagājušā gadsimta divdesmito gadu pašas beigas - stādījumi necik nav paaugušies. Pie kam "Vecā tirgus laukuma akmeņus izlietoja jaunā bruģēšanai. Bez tam veco tirgu pārveidos par zaļvietu pēc Rīgas pilsētas dārzu direktora Zeidaka plāna." Avots: Cēsu pilsētas valdes 1926. gada 20. oktobra atbildes vēstule Iekšlietu ministrijas Pašvaldību departamentam (LVVA 6242.f. 1.apr. 394.lieta 59.lp.). Neba jau vairākus gadus laukums bijis bez bruģa vai stādījumiem.
Paldies par aizrādījumu un izsmeļošu aprakstu. Nemaldināsim vairs sabiedrību, ievietoju anotācijā Jūs tekstu. Šis tātad arī paskaidro fotografēšanas laiku.
Paldies par precizējumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par gada labojumu.
Paldies par precizējumu un izsmeļošu papildus informāciju.
Paldies par precizējumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par labojumu.
Paldies par labojumu.
Paldies par labojumu.
1883.06.oktobrī Kuldīgas pilsētas valdes sapulces sēdē nolemj atļaut namīpašniekiem Šternam un Šēnhofam ierīkot ielu starp Baznīcas (Kirchen) un Kalna (Berg) ielu ar noteikumu, ka par jaunizveidotās ielas bruģa uzturēšanu pēc trim gadiem ir jārūpējas pilsētas kasei, un ka minētajiem māju īpašniekiem jaunajā ielā pāri Alekša strautam par saviem līdzekļiem ir jāuzceļ mūra tilts pēc pilsētas valdes apstiprināta plāna un trīs gadus jārūpējas par tā uzturēšanu. Pie šo nosacījumu izpildes Šēnhofa kungam tiek atļauts pēc savas izvēles lietot pilsētai piederošo daļu publiskajā kanālā starp Goldberga un Šēnhofa mājām. Lēmumu paraksta Kuldīgas pilsētas galva A.Gēbels.(LVVA 795.f. 2.apr. 1295.lieta 288.lp.o.p. un 289.lp.p.p.) 1889.11.martā šis Kuldīgas pilsētas valdes 1883.gada 6.oktobra sēdes protokola izraksts saskaņā ar iesniegumu un pēc Kuldīgas pilsētas tiesas hipotēku lietu nodaļas rīkojuma ir ierakstīts hipotēku grāmatā un pilnā mērā koroborēts ar hipotēkas Nr.8. Ieraksts zemesgrāmatā skan šādi: “1883.gada 6.oktobra vienošanās starp Oskaru Šēnhofu un viņa kaimiņu Johanu Šternu (dokumentā ierakstīts Štēru) par ceļa atvēršanu starp viņu īpašumiem, nostiprināta 1889. gada 11.martā” (LVVA 795.f. 2.apr. 1295.lieta 289.lp.p.p.).
Precīzāk būtu - Stacijas laukums.
Tagadējā Gaujas iela.
Fotografēts visticamāk pirms pirmā pasaules kara - 191-.
Fotografēts visdrīzāk jūnijā ap Jāņiem (meitenēm galvā vainadziņi). Fotografēts visticamāk no Uzvaras pieminekļa paaugstinājuma (kameras objektīvs atrodas krietni virs ļaužu galvām), bet Uzvaras pieminekli, kā zināms, atklāja 1924. gada 16. novembrī. Nams nav Valmieras ielā. Tas ir Rīgas ielas 1 nams. 1925. gada 28. septembra Cēsu pilsētas domes sēdes protokols (LVVA 6242.f. 1.apr. 248.lieta 80.lp.): “Nr.85. Bērtiņ-Bērziņa īpašumā Rīgas ielā Nr.1 grunts un grūstošā stāvoklī pamestas ēkas atsavināšana pilsētas īpašumā. Pilsētas galva Dr. K. Vanadziņš ziņoja, ka grūstošā nama Rīgas ielā Nr.1 īpašnieks, neskatoties uz vairākkārtējiem atgādinājumiem, nesper nekādus soļus dēļ šī nama atjaunošanas un pēdējais caur to apdraud iedzīvotājus, jo katrā brīdī var sagāzties. Pilsētas valdes priekšlikums: ja Bērtiņ-Bērziņš līdz nākamai domes sēdei neiesniegs nama atjaunošanas plānu un vispār izvairīsies no būves uzsākšanas, tad pieņemt lēmumu dēļ minētās ēkas atsavināšanas pilsētas īpašumā. Dome nolēma: piekrist pilsētas valdes priekšlikumam.”
Līvu laukums
Drīzāk pagājušā gadsimta divdesmito gadu pašas beigas - stādījumi necik nav paaugušies. Pie kam "Vecā tirgus laukuma akmeņus izlietoja jaunā bruģēšanai. Bez tam veco tirgu pārveidos par zaļvietu pēc Rīgas pilsētas dārzu direktora Zeidaka plāna." Avots: Cēsu pilsētas valdes 1926. gada 20. oktobra atbildes vēstule Iekšlietu ministrijas Pašvaldību departamentam (LVVA 6242.f. 1.apr. 394.lieta 59.lp.). Neba jau vairākus gadus laukums bijis bez bruģa vai stādījumiem.
Kalēju iela. Kreisā pusē redzams Sv. Annas draudzes lūgšanu nams.
Šis ir tagadējais Maija parks (tolaik Alekša parks).
Bērzaines
Paldies par aizrādījumu un izsmeļošu aprakstu. Nemaldināsim vairs sabiedrību, ievietoju anotācijā Jūs tekstu. Šis tātad arī paskaidro fotografēšanas laiku.
Paldies par aizrādījumu. Piekrītu, bet man atliek rakstīt nosaukumā - iespējams Pāvilosta, jo nezināma šī vieta.
Paldies. Mēs neesam tālu no tā. Priecātos, ja Jūs pateiktu, kāpēc tieši pēc 1941.gada maja.
Paldies par šo papildinājumu.
Paldies. Piekrītu, ka fotografēts 20. gados
Vai esiet par to pārliecināts. Melānijas Vanagas arhīvā šādu datējumu neatradu.