Par šo vietu palikušas vismīļākās bērnības atmiņas (60.-70. gadi)-dzīve vasaras mēnešos pie vecmāmiņas. Dīķis, kur plunčāties, meža zemenes, ābeldārzi, kurā visgaršīgākie āboli, vecāmamma ar āboļu ķopķēzi. Tā varētu skaitīt un skaitīt. Tagad palikušas tikai drupas (kā jau daudz kur citur) un atmiņas.

Strūklakas fuinasējumu, 2000 rubļu deva "Обшество попечителъсвa за зеленнимы насаждениямы", bet tad strūklaku uzdāvināja pilsētai ar noteikumu, ka tā līdz objektam ierīko ūdensvadu un uztur par saviem līdzekļiem. Rezultātā pilsētai tas bija gauži neizdevīgi, jo strūklakas ūdens neatgriezās sistēmā, bet gan cirkulēja tikai viena virzienā un... kanalizācijā. Strūklakas sprauslu diametrs ir ļoti mazs, tā darbojusies kā mēreni tekoša un bieži aizsērējusi. Lai izskatitos efektīvak, citās fotogrāfijās ūdens strūklas ar retušas palīdzību "uzlabotas" līdz fantastiskiem apmēriem.Ir versija, ka strūklakas veidošanu īstenojis Kārļa Zāles tēvs un darbos tam palīdzējis viņa dēls. Objekts atjaunots 2008. gadā, autors Raimonds Gabaliņš.

Lauces D nogāzē pils priekšā atradās veirākas strūklakas.Saglabājušies daži to baseini /ūdens tilpnes/, kas tagad ardodas pa kreisi no piebraucamā ceļa un tagad ir aizaugoši dīķi. Pēc aprakstim zimās, ka tur ziemā tika sašķūrēts sniegs, lai ilgāk pietiktu ūdens strūklaku darbināšanai.

Fonā iespējams ir Līvbērzes krogs - mājas Vainagi.

Paldies par papildinājumu, ievietoju to aprakstā.

Paldies par papildinājumu, ievietoju to aprakstā.

Pirts tur bija krievu laikā,bet atklātnē ir redzama pirmā elektrostacija Baltijā,kuru uzcēla firsts Līvens

Akmens plāksnēs tilta vidū uzraksti, pieminēts Manteifelis.

Dambergs veidoja arī lielas primitīvas skulptūras.

Šī loga arka vērsta uz rietumiem, tā tur vēl bija līdz apm. 1970. gadam.

šie vārti - ieeja konventa ēkā - tika pārbūvēti 20. gs. 80-tajos gados, siena aiz bērza uzmūrēta daudz augstāk.

Attēlā ziemeļu tornis

šis tornis restaurēts un nostiprināts 20/21 gs. mijā, kad uzlikts jumts un vārti samazināti. Virs vārtiem fon Borhu ģerbonis.

Pilsdrupu teritorijā 20. gs. sākumā stādīti dažādi introducētie koki - lapegles, tūjas, kļavas krāsainās varietātes, tūbainā liepa. 21. gs. sākumā, labiekārtojot estrādi un skatītāju sēdvietas, vairums koku ir nocirsti.

Tilts ir pāri Krimuldas - Siguldas ceļam, apm. turpat, kur bija padomju laikā bija augstāks tilts, un tam pārtrūka trose... "Teufelsbrucke" nav Velna ala.

varētu būt arī Gūtmaņa alas tuvumā

Attēlā redzams Oliņkalns

P.S. Tas ir 1937. gada uzņēmums no izstādes norises laika. Gandrīz identiskus var atrast tā laika presē.

1937. gada 28. augustā Jelgavā atklāja Zemgales izstādi. Tās teritorija aizņēma 12 ha lielu platību.Dzelzceļa virsvalde izstādes vajadzībām izbūvēja speciālu dzelzceļa atzarojumu līdz izstādes teritorijai. Izstādes kodolu veidoja valsts institūciju būvētie paviljoni. Savus paviljonus uzbūvēja Iekšlietu ministrija, Finanšu ministrija, Nacionālās celtniecības komiteja, Latvijas Banku apvienība utt. Vairāki Zemgales izstādes paviljoni bija paredzēti kā patstāvīgas, ilgmūžīgas būves. Nākamo izstādi šajā teritorijā bija paredzēts sarīkot 1939. gadā.

Tajā bildē, kur redzamas kāzas (uz mājas fona), ir manas vec-vecmammas, Jura Daģa meitas (Elizabetes Plečkānes (Daģes)un Jāņa Plečkāna) kāzas. Vienīgās kāzas, kuras notika šajā mājā. Vēlāk viņi uz J.Daģa zemes uzcēla savu māju - "Gaitnieki".

Labi nav gan, izlaboju, vēsture atkal ir vietā. Šādu aplamu tekstu var atrast arī Valmieras 5. vidusskolas mājaslapā

Paldies par komentāru. Vai mājas nosaukums domāts "Brille"?

Māja atrodas apmēram 3-4 km no Vējavas, šķiet, Brille Daina

Kurā gadā rakstīta anotācija? Vai kurš to rakstījis? Vai vismaz runa ir par Krieviju? "1941. gadā sākās Lielais Tēvijas karš." (!?) A.R.

Santa, māja piederēja Jurim Daģim, mūsu vec-vec-vectēvam. :)