Pēdējie pievienotie komentāri
Izskatās, ka varētu būt fotografēts no Rēznas ielas puses, skatoties dzelzceļa virzienā.
4.rindā 6. Emma Elfrīda Hermīne Jēgers vēlāk Forsts (1915-1989)
Elmāra Teodora mazbērni. Personas datu aizsardzības dēļ neminēšu bērnu vārdus un uzvārdus.
Foto ir tapis 1920-1929.gads, jo 1929.gadā ieviesa jaunā parauga cepures.
Paldies par informāciju!
Paldies par precizējumu.
Kersta(dzim.Reinkaite1905-1961/Vacija/)un Mikelis Zeidleri.
Stepens Valija Katrina dz.Jumacis(1920.g.Asites pag.).
Nepieciešams precizējums, jo attēlā redzamie ir aizsargu formas tērpos. Atšķirīgā nianse ir cepures un ja saikne ir ar Valmieru, tad tas var būt 8. Valmieras aizsargu pulks (pulki bija pēc apriņķu principa).
Automašīna ir ZIS-151,vai arī ZIL-151,viņas ir pilnīgi analogas. Iekraušanas iekārtas sauc par slīpajiem mastiem un iekraušanu par slīpo mastu tehnoloģiju. Pēckara gados vēl nebija pašiekrāvēju meža automašinu. 60.-tajos tikai sāka parādities pirmie baļķvedēji ar trosu-bloku iekraušanas iekārtām
Ienākusies jauna informācija. Aigars Ancveriņš uzzinājis, ka šis šaurais Oliņu tilts pār Gauju bijis kādu kilometru augstāk, nekā galvenais gājēju trošu tilts. Un abi tilti esot nojaukti ap 1984. gadu pēc rīkojuma "no augšas", jo it kā Siguldā ap to laiku esot sabrucis trošu tilts ar cilvēkiem uz tā, daudzi aizgājuši bojā. Padomju laikos presē par tādām lietām nemēdza rakstīt, tā atceroties veci ļaudis. Gan jau nopietni vēsturnieki zinās ko konkrētāk, ja palasīs šo rakstiņu.
Atradās identiska bilde ar uzrakstu otrā pusē- 8.3.31.
Paldies par informāciju.
Paldies par informāciju.
Paldies par precizējumu.
Tā kā foto ir taisīts H.Meijera fotodarbnīcā Rīgā, Brīvības ielā 103, bet Brīvības iela savu nosaukumu ieguva tikai 1923. gadā, tad foto ir 1923-24 gada
Varbūt tomēr tā neatpazītā grupa sēž uz kādas pils vai muižas terases akmens margām?
Vecvectevam
Tā pārceltuve piederēja manam vectēvam otrā pasaules kara laikā to vācieši uzspridzināja vecajos albumos ir vēl dažas bildes
Pēc fotogrāfijas atpazīstu savu māju! Atrodas uz sauleskalna ielas Krāslavā. Māja bija baļķu bet uz šo brīdi apšūta.
Nedaudz kļūdaina anotācija. 1774. gadā celta pirmā Aknīstes koka baznīca. Pašreiz redzamās mūra baznīcas celtniecība uzsākta 1939.gadā un pilnībā pabeigta tikai pēc 2. pasaules kara.
No "Darba Dzīve" Nr.26. (05.11.1938.) Strādnieku svētki Valmierā Fragments ... 1936. un 1937. g. darba svētkos apbalvotie J. Svilis, P. Caucis, M. Šulcs, I. Zakevics, J. Dziedātājs, J. Upe , J. Klubu ris, saņēma Triju zvaigžņu ordeņa goda zīmju apliecības. — No Jul. Līča, kuram vislielākais apbalvoto skaits, balvas saņēma B. Pavārs un L. Davidsons radioaparātus, Ed. Kreitāls un H. Kļaviņš kabatas pulksteņus, E. Sisenis rokas pulksteni , M. Liepiņa un L. Daugulis kakla rotas. — Pilsētas elektriskās iestādes darbiniekus P. Riekstiņu ar galda pulksteni un J. Puķīti ar rakstāmgaldā piederumiem apbalvoja Valmieras pilsētas valde. — Bekona eksports" Valmieras nod. ilggadīgie strādnieki. K. Būda saņēma aploksni ar naudas balvu, K. Apsītis, K. Grams, G. Apsitis kabatas pulksteņus, bet B. Ruidzīte rokas pulksteni. — M. Lūciņa kok zāģētavas strādnieki J. Strunke un 'A. Antons saņēma aploksnes ar naudas balvām. — I. Lipkina aditavā nodarbinātās P. Medne, E. Rauska saņēma rokas pulksteņus, un E. Rauska zāles lampu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par precizējumu.
2.Zilupes robežsargu bataljona robežsargi ar divriteņiem (iespējams Latvello)pie jaunuzceltās un labiekārtotās Miņinu sardzes mītnes. 1920.gadu beigās un 1930.gadu sākumā mītnes būvēja tiešā valsts robežas tuvumā (aptuveni 200 m attālumā).
Robežsargu brigādes 2.Zilupes bataljona robežsargs ar meitu.
Robežsargu brigādes 2.Zilupes robežsargu bataljona sardzes mītne Miņinos (netālu no Krivandas ciema). 1930.gadu vidus.