Pēdējie pievienotie komentāri
Juta Vāciete 2020. gada 2. janvāris, 08:10:26

Meitene pa kreisi ir Vēra Plandere(ex.Meisnere)

Juta Vāciete 2020. gada 2. janvāris, 08:08:42

Arī šī jaunā sieviete ir Vēra Plandere(ex.Meisners)

Juta Vāciete 2020. gada 2. janvāris, 08:07:48

Fotogrāfijā redzamā sieviete ir mana vecāmāte Vēra Plandere(dz.Meisners).Dz 1919.gada 4.augustā. Juta Vāciete(ex.Plandere0

Ginta Zalcmane 2019. gada 31. decembris, 11:26:12

Paldies par precizējumu.

Ginta Zalcmane 2019. gada 31. decembris, 11:25:39

Paldies par precizējumu.

Ginta Zalcmane 2019. gada 31. decembris, 11:24:44

Paldies par precizējumu.

Ginta Zalcmane 2019. gada 31. decembris, 11:24:27

Paldies par attēlā redzamo personu atpazīšanu.

Ginta Zalcmane 2019. gada 31. decembris, 11:24:02

Paldies par attēlā redzamās personas atpazīšanu.

Viktors Vindelis 2019. gada 29. decembris, 23:19:22

otrais no kreisās puses Jāzeps Vindelis

Gita Zvirbule 2019. gada 26. decembris, 23:33:37

Elza Valentīna Cīrule un viņas brālis Jānis Hermanis Cīrulis

Aivars Tērauds 2019. gada 20. decembris, 16:15:33

Saglabājušās ir otrā un ceturtā kreisajā pusē, Skolas iela 9 un 15.

Armands Strauja 2019. gada 18. decembris, 07:16:02

Pēc analoģijas ar citu šai portālā publicēto attēlu (http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/17086/ ) arī šis datējams ar 1934. gadu, kad no 31. jūlija līdz 3. augustam vizīte Rīgā atradās Somu kara kuģi, krasta apsardzības bruņukuģis "Ilmarinen" un kanonierlaivas "Turunmaa" un "Karjala".

Armands Strauja 2019. gada 18. decembris, 07:09:48

Attēlā redzamas agrākās Svērtuves ielas apbūves krāsmatas pēc 1941.gada jūnija, kad Vērmahta uzbrukuma laikā šie nami izdega. Attēls uzņemts 1941. gada vasarā, pirms šo namu drupu novākšanas darbu sākšanas. Pirmo nojauca attēla kreisajā malā redzamo namu, Ķemerejas un Svērtuves ielu stūrī. Izdegušā ēka attēla labajā malā ir savulaik slavenais J.Jakša un Ko tirdzniecības nams. Pēc kara šo namu vietā tika celta Rīgas Politehniskā institūta galvenā ēka, kuru pabeidza 1958. gadā, tagadējā adrese Kaļķu iela 1.

Ginta Zalcmane 2019. gada 17. decembris, 19:02:31

Piekrītu, ka vairāku mākslas darbu reprodukciju/atklātņu atrašanās "ZL" portālā varētu būt diskutabla.

Ginta Zalcmane 2019. gada 17. decembris, 18:57:57

Ne vienmēr attēlu ievietotāji ir bijuši pietiekami kompetenti. Diemžēl...

Aldis Apsītis 2019. gada 17. decembris, 10:12:09

Ļoti atvainojos,bet kāds šeit sakars ar Zudušo Latviju...................??

Aldis Apsītis 2019. gada 17. decembris, 10:09:06

Izdevniecība LETA 1957.gadā neizdeva šīs pastkartes!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Zīmodziņš uzspiests 1957.gadā nenozīmē,ka pastkarte izdota 1957.gadā!!!!!!!!!!!!

Ginta Zalcmane 2019. gada 15. decembris, 18:13:39

Paldies par precizējumu.

Ginta Zalcmane 2019. gada 15. decembris, 18:13:12

Paldies par precizējumu.

Ginta Zalcmane 2019. gada 15. decembris, 18:12:23

Paldies par labojumu.

Ginta Zalcmane 2019. gada 15. decembris, 18:11:43

Paldies par šajā un vēl citos attēlos redzamo personu atpazīšanu.

Jānis Prauliņš 2019. gada 13. decembris, 16:29:32

Jā, ēkai pavisam cits skats, kad paskatās uz to otrādi... :D

Armands Strauja 2019. gada 11. decembris, 07:37:44

Tātad fotogrāfija visdrīzāk uzņemta Austrumprūsijā, kur A.Niedra dzīvoja 1926-1942 gadu periodā, vai kur citur, katrā ziņā ne Latvijā. Un, ja jaunākais no attēlā redzamajiem bērniem A.Niedra III dzimis 1936. gadā, kurš uzskatāmi tobrīd ir padsmit mēnešu vecumā, ņemot vērā, ka attēla uzņemšanas brīdis ir vasaras sezonā, ir nosakāms precīzs fotogrāfijas uzņemšanas gads. Atliek vien zināt jaunākā bērniņa dzimšanas mēnesi.

Armands Strauja 2019. gada 10. decembris, 10:18:46

Kā Silāra kungs komentārā pirms 7 gadiem norādījis "Fotogrāfijas pareizam nosaukumam vajadzētu būt: 11. Dobeles kājnieku pulka 15. gadadienas svinības 17-08-1935"

Armands Strauja 2019. gada 10. decembris, 10:18:17

Attēlā numurētās personas norādītas fotogrāfijas otrā pusē: 1. Satiksmes un darba ministrs Teodors Hermanovskis (1883—1964) 2. Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste (1859-1927) 3. Ministru prezidents Kārlis Ulmanis (1877-1942) 4. Arlietu ministrs Zigfrīds Meierovics (1887-1925) 5. Pulkvežleitnants Pēteris Radziņš (1880-1930) 6. Armijas virspavēlnieks ģenerālis Jānis Balodis (1881-1965)