Mans minējums arī ir Rīga - Jugla. Uz maršruta plāksnītes rakstīto, orģināla glabātājs varētu precizēt, rūpīgāk apskatot fotogrāfiju ar palielināmo stiklu vai ieskanējot attiecīgo attēla vietu augstā izšķirtspējā.

Man atkal šķiet, ka uz maršruta plāksnītes ir rakstīts Rīga - Jugla.

Cēsu tipogrāfijas darbinieki: Burtlicis Jānis Skundriķis (dzimis 1897. gadā). Grāmatsējēja Anna Sīviņa (dzimusi 1894.gada 17.mar., Vecpiebalgā). Burtlicis Rūdolfs Jēpe.

Papildinājumi anotācijai: Pirmajā rindā no kreisās stāv ar karogu pār plecu (1.) Aleksis Meirāns (dzimis 1929.gada 15.apr., Smiltenē), blakus grāmatsējējs (2.) Ernests Dzirneklis (dzimis 1890.gada 28.jūl., Cēsīs), pirmskara Latvijā namīpašnieks (nams Cēsīs Rīgas ielā 55), (3.) Alma Jēpe (dzimusi 1900. gadā) ar meitu (4.) Laimu, korektore (5.) Ozoliņa, (6. neatpazīta), burtlicis (7.) Rūdolfs Jēpe (dzimis 1886.gada 12.okt., Jaunpiebalgas Mežviekšelēs – miris 1959.gada 9.mar., Cēsīs) pirmskara Latvijā grāmatu spiestuves īpašnieks un aiz viņa pleca burtlicis (8.) Jānis Skundriķis (dzimis 1897. gadā). Vidējā rindā no kreisās iespiedēja (1.) Elmīna Upmane (dzimusi Bērziņa, 1920.gada 25.jan., Cēsīs), redaktore (2.) Irēna Mazozoliņa (?), (3. neatpazīta), grāmatsējēja (4.) Anna Sīviņa (dzimusi 1894.gada 17.mar., Vecpiebalgā). Aizmugurējā rindā no kreisās burtlicis (1.) Fideberts Balss (dzimis 1904.gada 2.jan., Cēsīs), (2. neatpazīta), grāmatsējējs un tipogrāfijas direktors (3.) Vilis Rudzītis (dzimis 1905.gada 8.jūn., Nītaures pagastā), iespiedējs, burtlicis un mašīnmeistars (4.) Jānis Bērziņš (dzimis 1907.gada 14.apr., Sausnējas pagastā - miris 1980.gadā Cēsīs), iespiedējs (5.) Jānis Sermuliņš.

Grāmatsējēja Anna Sīviņa (dzimusi 1894.gada 17.mar., Vecpiebalgā).

Kāpēc priekšmetos minēts 'vīriešu frizētavas'?

Nesen skolas salidojumā skolotāja Rasma Valdmane apstiprināja - tā ir Tukuma J.Raiņa vidusskola .Izrādās ka pirmās brīvvalsts laika fotogrāfijās nebija redzami atsevišķi ķieģeļi , apmetumu tomēr uzlika jau vēlāk padomju gados , tāpēc arī kļūdījos .

Paldies par precizējumu un papildinājumu.

Paldies par papildinājumu.

Paldies par labojumu.

Paldies par labojumu.

Paldies par precizējumu.

Paldies par papildinājumu.

Paldies par papildinājumu.

Ēka atradās Policijas (padomju laikā Strādnieku) ielā 3. Līdz 1911.g. piederēja Pēterim Grīnbergam, kurš to pārdeva Marijai Grīntālei. Pēc īpašuma nacionalizācijas 1940.gadā viņas ģimenei atļāva tur palikt dažās telpās, bet piecdesmito gadu sākumā jaunais īpašnieks ēku noārdīja un šajā vietā iekārtoja auto stāvlaukumu. Bruģa vietā uzklāts asfalts. Ēkas jumts bija klāts ar Kuldīgai raksturīgiem sarkaniem dakstiņiem un tīkami izcēlās uz apkārtējo pelēko jumtu fona.

Vai kādam ir kulšanas talkas Bauskas novadā bildes?

Skaties: Zudusi Latvija: Vecrīga Pulvertornis R0203-40

Ar neo gotikas iezīmēm redzams Morberga nams, tagad viesnīca.

Izvēlaties kādu esošo Latvijas apdzivoto vietu pierobežām, jo es arī iesūtot norādīju Viļaku, tieši šo pašu apsvērumu dēļ, ka izvēlnē ir tikai esošās teritorijas apdzīvotās vietas

Lieliska, interesanta anotācija. Faktoloģiski, aprakstoši. Kvalitāte.

Foto attēlota kartē redzamā teritorija.

Anotācijā atrodamajam gadskaitlim vajadzētu būt arī attēla nosaukumā.

No 1925. gada Redlicha stūris bija Kaļķu ielas pretējā pusē - tagadējā Meierovica bulvāra stūrī, kur paša namā tika pārcelts Redlicha tirdzniecības uzņēmums.

Diez vai minētajā adresē bija vairākas ēkas, kā lasāms nosaukumā. Kreisā malā redzamā ēka bija Smilšu ielā. Vaļņu iela redzama labā malā.

Un diez vai ir pareizi nopļautu labības tīrumu dēvēt par pļavu.