Vieta: Alojas pagasts
Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Vīrieši, Sievietes, Suņi, Ziedi, Kalēji, Flokši, Alojas pagasts (Alojas novads, Latvija), Bergins, Jānis Vilhelms, 1909-1945
Anotācija: No kreisās puses 1. - lidotāja Toma Gailīša sieva Biruta Gailīte (Kaukule) ar Rīgas draudzenēm, 4. - Īģes upes Krogzemju ūdensdzirnavu kalējs Jānis Vilhelms Bergins (Berģītis) Jāņa dēls (1909-1945).
Lidotājs Toms Gailītis (1912-1938). Toms Gailītīs 1938. gada septembrī nosvinēja kāzas un jau 30. oktobrī Spilves lidlaukā lidojot ar VEF-J-12 lidmašīnu traģiski gāja bojā. Lidotājs apglabāts Rīgā Meža kapos, Aizsargu aviācijas nodalījumā.
Objekta tips: Fotogrāfija
Datu nesējs: Fotopapīrs
Autors: Jānis Melbārdis
Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu
Apjoma informācija: 1 fotogrāfija
Oriģināla glabātājs, partneris: Valdis Apsītis
Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.
✓ Apstiprināt izvēlēto vietuLai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.
Komentāri (3)
-
Valdis Apsītis 2017. gada 2. jūnijs, 13:34:06
-
-
Lilita Rašmane 2017. gada 2. jūnijs, 15:31:29
-
-
Valdis Apsītis 2025. gada 15. marts, 22:16:39
-
Jums jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.LABOTA ANOTĀCIJA: No kreisās puses 1. - lidotāja Toma Gailīša sieva Biruta Gailīte (Kaukule) ar Rīgas draudzenēm, 4. - Īģes upes Krogzemju ūdensdzirnavu kalējs Jānis Vilhelms Bergins (Berģītis) Jāņa dēls (1909-1945). Lidotājs Toms Gailītis (1912-1938). Toms Gailītīs 1938. gada septembrī nosvinēja kāzas un jau 30. oktobrī Spilves lidlaukā lidojot ar VEF-J-12 lidmašīnu traģiski gāja bojā. Lidotājs apglabāts Rīgā Meža kapos, Aizsargu aviācijas nodalījumā.
Paldies! Izlabots.
**** Biruta Imanta Gailīte (Kaukule) dzimusi 1919.gada 26.janvārī Dikļu pagasta, Dikļu draudzē. 1938.gada septembra beigās Rīgā salaulāta ar Tomu Gailīti - aizsargu aviācijas lidotāju, 3. eskadriļas mehāniķi. Toms Gailītis dzimis 1912.g. 12.aprīlī Tihlisā (tagad Tbilisi). Par nopelniem aizsargu aviācijas labā viņš apbalvots ar aizsargu nopelnu krustu. Jau nākošā mēneša 30.oktobrī Spilves aerodromā lidmašīnai „J. 12" avarējot gājis traģiski bojā. Jaunākās Ziņas, Nr.248 (01.11.1938) Bojā gājis aizsargu aviācijas lidotājs Svētdiena* pēcpusdienā Spilves aerodromā aizsargu lidotāji veica parastos apmācības lidojumus. Ar lidmašīnu „J. 12" vairāki aiz sargu lidotāji pēc kārtas izdarījuši sekmīgus lidojumus. Pēc tam lidmašīnā sēdies aizsargu aviācijas 3. eskadriļas mehāniķis T. Gailītis. Lidmašīna viegli pacēlusies gaisā un virs aerodroma apmetuši vairākus lokus. Bet tad negaidot nākusi traģiskā nelaime. Apmēram 200 m augstumā Gailītis izdarījis pagriezienu uz labo pusi. Pēc tā nezināmu iemeslu dēļ lidmašīna pēkšņi sākusi krist. Lidotājs to vairs nepaspē jis izlīdzināt. Tieši Spilves aerodroma vidū „J. 12" ar labo spārnu iedrāzusies zemē un pārmetusi kūleni. Trieciens bijis tik spēcīgs, ka lidmašīnas koka konstrukcija pārvērtusies drupu kaudzē. Kad avārijas vietai piesteigusies pārējie aizsargu lidotāji, viņu palīdzība jau bijusi lieka. No lidmašīnas drupām viņi izvilkuši lidotāju T. Gailīti, kas bijis jau miris. ... *** Lidotājs Toms Gailītis apbedīs Meža kapos, aizsargu aviācijas nodalījumā. Krogzemju ūdensdzirnavas glabāja lidotāja Toma Gailīsa avarējošās lidmašīnas propelleru un atmiņas, kā lidotājs Toms Gailītis no lidmašīnas uz Krogzemju dzirnavām nometis ziedu pušķi, savai izredzētajai Birutai. *** Tēvs Markus Gailītis (1882-1942) apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru, Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, kā arī Igaunijas un Somijas ordeņiem. Pēc 1941. gada 14. jūnija deportācijas apcietināts, ieslodzīts cietumā un izsūtīts uz Vjatlagu. Tur 1942. gada 13. februārī uzrādīta apsūdzība: Gailītis bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks; būdams Satversmes sapulces deputāts, piedalījies agrārreformas izstrādāšanā; Latvijas zemkopības ministrs; aizsargs; bankas direktors. Padomju okupanti Gailītim piesprieda nāvessodu nošaujot. Miris 1942. gada 14. jūlijā. Pēc nometnes arhīva datiem miris pirms sprieduma pasludināšanas no "poliavitaminozā kolīta”.