Pēdējie pievienotie komentāri
Izskatās, ka varētu būt fotografēts no Rēznas ielas puses, skatoties dzelzceļa virzienā.
4.rindā 6. Emma Elfrīda Hermīne Jēgers vēlāk Forsts (1915-1989)
Elmāra Teodora mazbērni. Personas datu aizsardzības dēļ neminēšu bērnu vārdus un uzvārdus.
Fotogrāfs M. Luste Mazsalacā
Fotogrāfs J. Sarkangalvis Valmierā
Fotogrāfs J. Sarkangalvis Valmierā
D. Steinarts Valmierā
J. Oše Walmeerā
A. Rudit Valkā
Strenči
A.Rudits Valkā
A.Rudits Valkā
A.Rudits Valkā
A.Rudits Valkā
Pēc tepiķa spriežot, tas tomēr būs D. Steinarts Valmierā.
Tas arī izskatās fotografēts M. Lustes fotodarbnīcā Mazsalacā.
Atminos, ka man kādreiz kāds stāstīja, it kā šis vīrs esot mitinājies Seķu muižā, bet kādā sakarā- neatceros, un diemžēl nav jau arī vairs kam pajautāt...
Pēc interjera papētīšanas tas varētu būt M. Lustes darbnīcā Mazsalacā.
Apmēram 1928-1929. gads
1927. gads
Tā kā Oskara Zigurda Zaļākalna dzīve ritēja šajā posmā [1927-1983], tad šī bilde varētu būt datējama ar 1928. gadu.
Vai tā nevarētu būt Aglonas bazilika?
Berta [1890-1984] arī pēc kara emigrēja uz ASV.
Ja tā labi paskatās uz šo https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/30143/ bildi, ir ļoti iespējams, ka šī sieviete ir Berta Ampermanis- Mildas Prauliņas, dz. Lūkinas- māsīca. Vieta, spriežot pēc tepiķa, ir Valmiera.
Te ir šī raksta avots ar visām bildēm https://balticdesigners.com/dpnew/search.php?action=filter&filled=1&whichtype=links&titlecondition=like&donornamecondition=like&donornamesearch=Rūta+Prauliņa&photodescriptioncondition=like&descriptioncondition=like&timecondition=between&page=2
Iespējams, tā "asinskārīgā" būtne virs Ernesta ir viņa sieva Milda Prauliņa, dz. Pētersone. Bet tagad nopietni par tiem laikiem. Prauliņu ģimenes (Ernesta + Mildas, ar meitām Rūtu un Maiju) bēgļu gaitas sakas 1944. g. vasaras beigas kad Sarkanā Armija tuvojas Rīgai. Nerealizējās cerības bēgt uz Zviedriju, bet radās iespēja tikt uz vācu kuģa, kas Rīgu atstāja 7. oktobrī. Tas bija gandrīz pēdējais moments – vācieši evakuējās no Rīgas 10. oktobrī. Pārpildītais kuģis nakts braucienā noveda mūs Dancigā. No turienes vācu bēgļu organizācija pārveda mūs uz piejūras pilsētu Swinemunde, kur dzīvojām baraka ar 10 cilvēkiem istaba. Mūsu mantām istabā nebija vietas – tās bija jānoliek šķūnītī, kur zagli nozaga lielo daļu. No Swinemundes nonācām maza Deutsche Krone priekšpilsētā (tagad Walcz, Polijā). Ciemata ļaudīm katrā mājā bija jāuzdod viena istaba bēgļiem, ko tie nedarīja ar prieku. Caur latviešu bēgļu organizācijām uzzinājām par latviešu agronoma rīkotiem kursiem Sleswig Holsteinas apgabalā, kur bēgļus apmācīja jaunos arodos, lai rastos darba iespējas. Tēvs aizbrauca mācīties par piena pārraugu, kamēr sieva un meitas palika ciemata. Tur tuvojās fronte. Tēvs atgriezās un veda ģimeni uz rietumiem, kur bija nolīgts darbs Bunsdorfas ciemā, Sleswig Holsteinā. Visur valdīja haoss, bet sasniedzām Bunsdorfu, kur ģimenei piešķīra mazu jumta istabiņu. Šeit sagaidījām baltzvaigzņotos amerikāņu tankus. Pēc kaŗa, vietējā angļu administrācija sāka organizēt bēgļu nometnes. Nonācām Flintbekā pie Ķīles, vēlāk Rendsburgas nometnē. No turienes Ruta aizbrauca uz Kasseli izpalīdzēt viņas tantei, kuŗa gaidīja bērniņu [iespējams, ka tā tante bija Ernesta brāļa, LKOK nr.3/1043 Jāņa Voldemāra sieva, kura Vācijā dzemdēja meitu Daci- mana piezīme]. Kasselē Rūta pavadīja gandrīz gadu, apmeklējot latviešu vidusskolu. Pa to pašu laiku Maija pabeidza pamatskolu Rendsburgas nometnē. Rendsburgas nometni likvidēja un ģimeni pārcēla uz Ķīles-Friedrichortas nometni, kur abas meitenes apmeklēja nometnes vidusskolu. Skola uzveda vairākas teātra izrādes, darbojās koris, bija nometnes mākslas izstādes un uzturējās latviešu luterāņu draudze. Kad vidusskola beidza darboties skolotāju izceļošanas dēļ, jaunieši turpināja studijas apvienotā vidusskola Pinnebergā pie Hamburgas un dzīvoja internātā. Vēcāki palika Ķīlē. Ruta beidza vidusskolu Pinnebergā. Ķīles-Fridrichortas nometni arī likvidēja un ģimeni pārcēla uz Neistati, vienu no pēdējām latviešu nometnēm angļu zonā. Tur darbojās latviešu vidusskola, kuŗu Maija pabeidza īsi pirms izceļošanas uz Ameriku 1950. gada. Tā kā Rūta bija tagad pilngadīga, izceļošanai viņai vajadzēja atsevišķu galvojumu. Vecāki ar Maiju izceļoja jūnijā uz Pierre, SD; Rūta sekoja vēlāk uz Linkolnu, Nebraskā. Gadu vēlāk visa ģimene atkal apvienojās Minneapoles pilsētā, Minesotā.
Paldies par informāciju!
Paldies par papildinājumu!