Pēdējie pievienotie komentāri
Izskatās, ka varētu būt fotografēts no Rēznas ielas puses, skatoties dzelzceļa virzienā.
4.rindā 6. Emma Elfrīda Hermīne Jēgers vēlāk Forsts (1915-1989)
Elmāra Teodora mazbērni. Personas datu aizsardzības dēļ neminēšu bērnu vārdus un uzvārdus.
Šis attēls dublējas ar šī paša lietotāja ievietoto:https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/39185/ Abiem attēliem atšķirīgi datējumi.
Paldies par precizējumu!
Datējums aplams. Tas nav 19. gadsimta beigu attēls.
Attēls nav datējams ar 19. gadsimta beigām. Spriežot pēc attēlā redzamo sieviešu ietērpiem, tas datējams agrākais ar 1920tiem gadiem.
Attēls nav datējams ar 19. gadsimta beigām.
Paldies par informāciju!
Pirmajā rindā otrais no labās Oskars Gertners (1912-1987)tālbraucēju kapteinis,beidzis Kr.Valdemāra Rīgas jūrskolu 1940.gadā.
1. no kr. Ģenerālis Jēkabs Ruškevics - Bruņošanas pārvaldes priekšnieks; 3. no kr. farmācijas pulkvedis Dāvis Blumentāls - Kara farmācijas inspektors; 4. no kr. Vilhelms Munters - Ārlietu ministrijas Baltijas valstu nodaļas vadītājs.
Manā īpašumā nonāca bilde, kurā redzama tā mazā meitene viena pati, ar uzrakstu otrā pusē: Rūtiņa gadu veca, 1929. g. 14. zept. Tātad- mana vectēva Arvīda brāļa Ernesta [1893-1987] vecākā meita Rūta Prauliņa [1928]; sieviete blakus, ļoti iespējams, Ernesta sieva Milda Prauliņa, dz. Pētersone [1895-1991]. Kāpēc iespējams? Parasti vecāki bildējas ar saviem bērniem, vai ne? Un liela daļa no Prauliņu ģimenes pēc kara emigrēja uz ASV, un tā kā man ir tikai Mildas bildes cienījamā vecumā, ir diezgan grūti pateikt, vai tas ir viens un tas pats cilvēks.
Nupat uzzināju, ka Milda Lūkina, vēl neprecējusies, tātad pirms kāzām ar Arvīdu Prauliņu 1936. gadā, kādu laiku mitinājusies Rīgā pie brālēna Artūra Lūkina ģimenes un apmeklējusi Feldmaņa mājsaimniecības kursus. Kaucmindi arī beigusi, bet kad?- nav informācijas. Kāpēc to rakstu? Tāpēc, ka, iespējams, šī un tā otrā bilde https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/29805/ uzņemta minētajos kursos, kuri varbūt notika Rīgā.
Paldies par precizējumu.
Paldies par informāciju.
Paldies par informāciju.
Paldies par precizējumu.
Varu kļūdīties, bet domāju, ka tā ir Teņa Lūkina jaunākā brāļa, Burtnieku Lutermuižas arendatora Jāņa Gustava Lūkina [1866-1905] izvadīšana. Jānis Gustavs mira 17. februārī no gripas sarežģījumiem, bēres- 25. februārī. Šīs trīs izvadīšanas bildes ir lielizmēra, fotografētas ziemā, tas vīrs zārkā izskatās pēc četredesmitgadnieka, arī uzraksti uz vainagiem- dehls- brahlis- seewas brahlis- atbilst radu kokam, uzraksti vēl vecajā drukā un visbeidzot- atradās manas omes fotočemodānā.
Beidzot! atšifrēju uzrakstu uz krāšņajiem izvadīšanas vārtiem- Dusi saldi.
Šis vīrs, iespējams, ir mana vecvectēva Teņa Lūkina [1852-1917] brālis Pēteris Lūkins [1854-1918].
To, ka šis vīrs uzvārdā ir Ampermanis, man kādreiz stāstīja mana tēva māsa Maija. Jā, manai omei bija brālēns Nikolajs Ampermanis [1894-1981] un māsīca Berta Ampermanis [1890-1984], bet viņiem nekad nav bijis brālis Artūrs. Pārcilājot radu rakstus, atradu, ka brālēnos viens Artūrs ir bijis, bet- Artūrs Lūkins [1894-1975], kurš bijis revidents, un otrā pasaules kara beigās ar sievu Nataliju [1896-1976] un dēlu Eglonu no dzīvesvietas Rīgā emigrējis uz ASV. Padomju okupācijas laikā viņš un viņa dēls veda saraksti ar manu vecmammu, tā ka, iespējams, mana krustmāte precīzi neatcerējās savas mammas brālēnus, un varbūt sajauca uzvārdus. Citāda skaidrojuma man nav.
1939. gads.
Paldies par precizējumu.
Patlaban - ...(1899-1987),... Pareizi - ...(1899-1984),...
Paldies par papildinājumu.
Paldies par precizējumu.
Attēlā redzama tagadējā Pils iela.
Attēlā redzama tagadējā Lielā iela.