Pēdējie pievienotie komentāri
Izskatās, ka varētu būt fotografēts no Rēznas ielas puses, skatoties dzelzceļa virzienā.
4.rindā 6. Emma Elfrīda Hermīne Jēgers vēlāk Forsts (1915-1989)
Elmāra Teodora mazbērni. Personas datu aizsardzības dēļ neminēšu bērnu vārdus un uzvārdus.
Paldies par informāciju!
Paldies par informāciju!
Pareizi, dzimusi bija Liepiņa. Es nezinu, kas tā par personu Martinsone, bet dzimšanas un miršanas dati saskan ar tēlnieces dzīves datiem.
Jā, bet kāpēc Martinsone? Slavenā tēlniece taču bija dzimusi Liepiņa.
Šeit, manuprāt, totāla kļūda. Tādu aktrisi nezinu, bet izcilu tēlnieci, pirmo profesionāli izglītotu latviešu tēlnieci - sievieti.
Avoti: periodika, baznīcu grāmatas, arhīvs. Pareizticīgo baznīcā garīdzniekus sauc par priesteriem. Draudzes saimniecības un lietvedības dokumentus var meklēt Vēstures arhīvā, Slokas ielā. Sausnējā kalpoja: Nikolajs Makedonskis (vēlākais ar mitru apbalvotais protoijerejs); (1906-1912). No 1912. gada tur kalpoja priesteris Nikolajs Brežģis.
1931. gads, "Valša sapnis"
1931. gads
Oskara Štrausa muzikālās komēdijas "Valša sapnis" pirmizrāde Latvijas Dailes teātrī notika 1931. gada 20. maijā. Lugas inscinētājs Eduards Smiļģis, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Otto Skulme, deju iestudētāja Felicita Ertnere, diriģents Burhards Sosārs. Izrādes iscenējums finansiāli bija visdārgākais tā darbības 11 gados. Darbība pārnesta uz Balkānu salu. E.Z.:"Kāda izmirstoša karaļnama princese Helēna (Elvīra Bramberga) apprec vienkāršu Vīnes leitnantu, kurš (Kārlis Pabriks) nevar pierast pie stīvās galma dzīves un jau kāzu naktī aizbēg no pils, dzird parkā muzicējam Vīnes dāmu kapellu un iemīlas tās diriģentē Franči (viesmāksliniece Lilija Štengele). Arī Franči iemīlas viņā. bet viņa dabū zināt, ka viņš ir princis un salauztu sirdi atgriežas pie vijoles. Beigās viņa palīdz princesei iegūt viņa sirdi."
Oskara Štrausa muzikālās komēdijas pirmizrāde Latvijas Dailes teātrī notika 1931. gada 20. maijā. Lugas inscinētājs Eduards Smiļģis, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Otto Skulme, deju iestudētāja Felicita Ertnere, diriģents Burhards Sosārs. Izrādes iscenējums finansiāli bija visdārgākais tā darbības 11 gados. Darbība pārnesta uz Balkānu salu. E.Z.:"Kāda izmirstoša karaļnama princese Helēna (Elvīra Bramberga) apprec vienkāršu Vīnes leitnantu, kurš (Kārlis Pabriks) nevar pierast pie stīvās galma dzīves un jau kāzu naktī aizbēg no pils, dzird parkā muzicējam Vīnes dāmu kapellu un iemīlas tās diriģentē Franči (viesmāksliniece Lilija Štengele). Arī Franči iemīlas viņā. bet viņa dabū zināt, ka viņš ir princis un salauztu sirdi atgriežas pie vijoles. Beigās viņa palīdz princesei iegūt viņa sirdi."
Pjēra Bertona un Šarla Simona lugas pirmizrāde Latvijas Nacionālajā teātrī notika 1927. gada 24. septembrī. Režisors Alfreds Amtmanis-Briedītis, scenogrāfs Artūrs Cimermanis. Viesmāksliniece Lilija Štengele izrādē spēlēja galveno lomu - Zazā. Jāņa Veseļa skatījumā: "... dziedātāja, kas kaisli iemīl kādu atturīgu sieviešu pavedēju.... Lilijas Štengeles jutekliski meistariskā spēle smalki noskaņota, pārdomāta un saistoša, kau gan bez garīga un dvēselīga dziļuma..."
Tagadējā Talsu iela
Elizabetes iela
Šī sēta mūsdienās nav daudz mainījusies
"Izdevējs:Rīga : izd. marka Em. B. R." norāda, ka izdevējs ir Emīlija Benjamiņa Rīgā
Paldies par papildinājumu.
Paldies par aizrādījumu. Izlabots.
Anotācijā lūdzu izlabot gadskaitli: dzimšanas gads pēc viņa vecāku nāves tika izmainīts uz 1916. gadu.
Kāds var dot padomu, kur meklēt avotus par Latvijas Pareizticīgo baznīcu? Konkrēti par šo fotogrāfiju vēlos noskaidrot mācītāja personu un to, cik ilgi kalpojis attiecīgajā draudzē, tādējādi precizējot fotogrāfijas uzņemšanas iespējamo laika periodu. Ceru atrast arī attiecīgās draudzes saimniecības un lietvedības dokumentus, kur varētu būt papildus informācija par attēlā redzamo Andreju Bērziņu.
Sēž Andrejs Bērziņš, dzimis 1854.g maijā Zelgauskas muižas "Ciskānu" mājās, ar ģimeni 1865. gadā pārcēlušies uz Ļaudonas muižu. Bijis Grostonas skolas skolotājs. Vēlāk Sausnējas pareizticīgo draudzes psalmotājs. Viņa otrā sieva bija latviešu pirmā botāniķa Jāņa Ilstera māsa Marija Karolīna Ilstere (1866-1946) no Vestienas "Gretēm" (laulājušies 1898.gadā). Ar Mariju dzimuši trīs bērni Zinaida (1903), Nikolajs (1904) un Jānis (1907). Andrejs miris 1919. gada janvārī bēgļu gaitās Ņižņij Novgorodā, Krievijā.
Fotogrāfs: Vizla Alberts, 1908-1973
Arī anotācija lūdzu nomainiet gadu, paldies!
Arī anotācija lūdzu nomainiet gadu, paldies!
Arī anotācija lūdzu nomainiet gadu, paldies!
Lūdzu izlabot gan virsrakstā, gan anotācijā aktrises dzimšanas gadu uz 1890. (Konversācijas vārdnīcā un Latvju enciklopēdijā ir kļūda, citos avotos parādās 2 dažādi dzimšanas gadi - 1890. un 1893. gads. Pārbaudot metriku, atradu, ka dzimusi 1890. gadā.)