Kadā iela? (which street?)

Kadā iela? (Which street)

Uz foto priekšpusē švaki saskatāms skrāpējums: L. Dzenis. Vieta varētu būt Mazsalacas apkaime, jo atradu vienu bildi, kur ir fotogrāfa zīmogs- M. Luste Salisburg

Paldies par precizējumu.

Paldies par papildinājumu.

Paldies par papildinājumu.

Paldies par papildinājumu.

Tagad tur atrodas ēka ar adresi Vaļņu iela 11. Labajā stūrī redzama ēka Vaļņu ielā 9, kura pastāv joprojām.

Virsrakstā PAREIZI BŪTU - Cēsis. Mākslas zinātnieka, pedagoga Jāņa Dombrovska (1885-1953) portrets, [192-]

Vijciema Celīšu skolā līdz 1907.gadam par skolas pārzini strādājis Jānis Ozols. Pedagogs mācītājs Jānis Ozols (1876.-1957.) 1938.g. 16.novembrī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šk. un 1939.g. 29.martā ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu. Dzimis Valmierā - miris Vācijā 80 gadu vecumā.

Domājams vismaz līdz 1907.gadam šī ir bijusi Vijciema pagasta Celīšu skola. Vēl nepublicētā fotogrāfijā "Zudusī Latvija" pie šīs skolas ar bērniem sēž skolas pārzinis Jānis Ozols ar skolēniem. Tā ir bijusi pēdējā skolotāja darbavieta pirms studijām Pēterpils ģimnāzijā un Tērbatas Universitātes teoloģijas studijām. Fragments no trimdas laikraksta "Trimdas skola", Nr.11 (01.07.1957.) Prāvests J. Ozols dzimis 1876. g. 9. jūlijā Valmiera pagasta Kauliņos, kur viņa tēvs bija rentnieks. Pēc pagasta skolas viņš pabeidzis Valmieras pilsētas skolu un 1894. g. ieguvis tautskolotāja tiesības. Pēc 4 gadu nostrādāšanas par palīgskolotāju dažādās vietās viņu izrauga par Vijciema pagasta Celīšu skolas pārzini. Skolotāja darbu Jānis Ozols strādājis līdz 1907. gadam, kad Pēterpilī ieguvis ģimnāzijas abituriju un tai pašā gadā iestājies Tērbatas Universitātes teoloģijas fakultātē, ko beidzis 1911. g. Pēc studiju beigšanas strādājis atkal par skolotāju Fr. Smitchena un L. Bērziņa privātģimnazijā Dubultos, tajā pašā laikā nokalpojot arī mācītāja amata kandidāta gadu. 1912. g. Jāni Ozolu ievēl par mācītāju Rūjienas Ziemēļu draudzē. Arī šajā laikā J. Ozols strādā skolotāja darbu Rūjienas tirdzniecības skolā un J. Stalažas proģimnāzijā

Brīvības un Ģertrūdes ielu krustojums. Foto redzamas 3 koka mājas bija nojaukti un tajā vietā bija uzbūvēta "Rīgas modes" ēka.

Šo tiltu 1917. gada septembrī uzbūvēja vācu armija. Atklāta satiksme 1. oktobrī. Darbojās divus mēnešus, līdz 4. decembrī to rudens pali un vižņi aiznes. Vācu armija pa šo tiltu apgādāja savas armijas daļas un Rīgu, pārvadājot līdz 200 tonnas kravas dienā.

Jaunaglonā bija gan ūdensdzirnavas, gan hidroelektrostacija. Attēlā redzama elektrostacija un tās slūžas. Jaunaglonas elektrostaciju uzbūvēja 1932. gadā Jaunaglonas sieviešu ģimnāzijas direktora Aloizija Broka vadībā. Vieta kartē ir atzīmēta precīzi. Mazliet augstāk kartē var redzēt Tartakas upes otru izteku no Rušonu ezera, tur atradās dzirnavas.

Vēsturē katram sīkumam ir liela nozīme... :D

kur tik sīkumains komentārs- fotogrāfijā galvenais temats ir studentu draudzība un automobīlis; bet riepas un motora pārsegus Jūs lūdzu pētiet autoskolā

Anotācijas beigās BŪTU PAREIZI - ... nāves nometnē 1952.g. 23.februārī).

Paldies par papildinājumu.

Paldies par papildinājumu.

Jānis Folkmanis (dzimis 1904.gadā) un Maija Ribnere (dzimusi 1907. gadā) kāzu dienā. 1940. gadā Folkmaņu ģimene savu uzvārdu latvisko uz uzvārdu ''Auseklis'' (''Valdības Vēstnesis'', Nr. 55 (07.03.1940).

Anna Brinkmane Anša meita (1903.-1997.) Atgriezusies no emigrācijas un mirusi 94 g. vecumā Rīgā, 1997.gada 5.oktobrī.

Tā ir Paula fon Tranzē-Rozeneku sievas Adas fon Tranzē-Rozenekas (dzimusi kā fon Pistolkorsa) kaliča. Tā ir celta 1904.gadā un nevis 1892gadā !

Pirmskara laikā šis bija Vienības laukums!

Izlabots.

Paldies par informāciju.