Pēdējie pievienotie komentāri
Izskatās, ka varētu būt fotografēts no Rēznas ielas puses, skatoties dzelzceļa virzienā.
4.rindā 6. Emma Elfrīda Hermīne Jēgers vēlāk Forsts (1915-1989)
Elmāra Teodora mazbērni. Personas datu aizsardzības dēļ neminēšu bērnu vārdus un uzvārdus.
Ar skolotāju Kalēju.
Gaida Grieze, Ausmas Pliskavas klasesbiedrene un draudzene.
Laikam būs Gaida Grieze, Ausmas Pliskavas klasesbiedrene un draudzene.
Jūlija izskatās kā Ausmas Pliskavas kursabiedrene J. Marks bildē https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/34389/
Skolotājs varētu būt Kalēja k-gs.
Varbūt dikti kļūdos, bet man izskatās, ka jaunā sieva ir M. Laucis [Ausmas Pliskavas kursabiedrene Smiltenē, un vismaz laba paziņa, ja ne draudzene] un vīrišķis izskatās akkurāt kā V. Zvejnieks no bildes https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/34389/
Pa labi varētu būt M. Laucis
Agrāk nevarēju atšifrēt uzrakstu uz fotogrāfijas, bet tagad ņemot palīgā bildi https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/34389/ redzam, ka tā ir M. Laucis, Ausmas Pliskavas kursabiedrene Smiltenē.
Ja tas "U" nav "U", bet gan II [divi], tad bilde varētu būt tapusi laikaposmā no 1885.g. līdz 1923.g., kad II Ganību dambi nosauca par Ganību dambi. https://www.citariga.lv/lat/sarkandaugava/infrastruktura/ielas/ganibu-dambis/
1947. gadā Zeļķu tilta atjaunošanas darbos tika sadzīti Jēkabpils iedzīvotāji, arī sievietes un pat pusaudži. Lai nevajadzētu atjaunot tiltu vecajā apjomā, abos tilta galos krastmalā tika uzbērts liels apjoms zemes, sašaurināta Daugava, tādējādi vēl vairāk palielinot plūdu draudus. (Pierakstīts pēc Sofijas Miņkovas, dzim. Arženiece, atmiņām).
Gājiens nāk no Pulkveža Zemitāna ielas
Pēc visa spriežot, šis foto uzņemts no Pētera akadēmijas torņa. Fotogrāfijas centrā redzamā iela, kas ved Lielupes virzienā, šķiet, ir tagadējā Ūdens iela. Tās galā pa kreisi - Jelgavas sinagoga (tā atradās uz toreizējās Upes (vēl agrāk Bachstrasse) un Ūdens ielas stūra. Fotogrāfijas priekšplānā pa kreisi - nams Akadēmijas ielas un Ūdens ielas stūrī (tagadējā adrese ir Ūdens iela 1), kura pirmie divi stāvi, šķiet, saglabājušies kā vienīgā Ūdens ielas senās apbūves daļa, kas pārdzīvojusi 2. Pasaules karu. Manā krājumā ir ļoti līdzīgs foto.
Koordinātu marķieris nepareizā vietā. Vidzemes šosejas vecā Lorupes (ar mīksto o) pārbrauktuve no Siguldas puses.
Paldies, Žoglas kungs, par precizējumu.
J. Jaunsudrabiņa "Zaļās grāmatas" (1965. g. izdevuma), 394. lpp. par kādu ceļu rakstīts: "Ka tas būtu nācis vienīgi uz Pormaļu mazo mājiņu, kam aiz rudzu lauka tikai jumts un akas švierts bij redzami, grūti iedomāties." Savukārt, "Baltās grāmatas" (2005. g. izdevuma), 13. lpp. rakstīts: "Čērmūkste bij pārkārusies sētai un akai pāri, kā spoguļoties gribēdama. Akas švierts aizvien braucīja viņas zarus, kad ūdeni smēla.". Vārds "švierts" esot ļoti specifisks Neretas apkārtnes izloksnei un nekur citur Latvijā neesot sastopams (šķiet, ka rakstos arī ārpus paša J. Jaunsudrabiņa darbiem ne), tāpat kā divi citi Jaunsudrabiņa apcerējumos minēti Neretas izloksnes vārdi: "kraška" = klētsaugša, "avels" = bišu strops.
Anotācijā nav minēts, ka Kalpaka bataljons atbrīvoja Rīgu no lieliniekiem. Nevajag arī jaukt Kazdangas baronu Karlu Manteifelu ar 1. Vācbaltiešu kaujas bataljona komandieri Kapsēdes baronu Hansu Manteifelu.
Vai drīz būs?
Vai tad J.Jaunsudrabiņam ir tikai viena grāmata? Nosaukums, izdošanas gads, vieta, lappuse...
Kalnciema ielā Nr.32
J.Jausudrabiņa grāmatā šādu ūdens pacelšanas mehānismu sauc par švirkstu. Vai tas jau nav tagad pazaudēts vārds?
Cēsu 5. Kājnieku pulka Lāčplēša kara ordeņa kavalieri 1930. gadā, Rīgā, Pērnavas kazarmās, Sapieru ielā, laikam varētu atpazīstināt tikai dažus, jo mans prātiņš nav bezgalīgs. Pirmā rindā 3. kpt. Zaķis; Otrā rindā no kreisās: 6. kpt. Kalniņš, 7. plkv. Tone, 8. plkv. Skujiņš, 10. plkv. Virsaitis, pulka komandieris, 12. kpt. Vīksne, 13. kpt. Lukstiņš, 15. kapt. Brāslis, 17. kpt. Tiltiņš.
Vēlāk ''Festivāla esterāde''. Vasaras kino. Āra kafe ''Zaļā līdaciņa''
Laidzes iela
Baznīcas laukums.Lielās un Mīlenbaha ielas krustojumā.
Wow.... izskatās interesanti. Un tas melnbaltais tonis pat padara to salonu, frizētavu tādu pabaisu. Reizēm, skatoties uz šādām bildēm, man liekas, ka agrāk cilvēki dzīvoja melnbaktā pasaulē. :) Lai nu kā - šī bilde apliecina atziņu, kura diez vai ka jebkad mainīsies. Mums dāmām gribas un patīk būt skaistām jebkuros laikos. :) https://nofrete.lv/