Paldies par attēlā redzamās personas atpazīšanu.

Paldies par precizējumu.

Ļeņina piemineklis Rūjienā. Autors tēlnieks Jānis Zariņš. Atklāts 1952.gada 6.novembrī, demontēts 1989.gada 28.aprīlī. Šim Ļeņina piemineklim nav nekāds sakars ar Tālavas taurētāju, kas atrodas otrā ielas pusē.

Ja nemaldos šī izstāde atradās Garozas un Brīvības ielas krustojumā pie kultūras nama Rota.

Tie ir 7. Siguldas kājinieku pulka virsnieki. Fotogrāfijā brīdis Alūksnē, kas bija daļa no Kārļa Ulmaņa brauciena pa Ziemeļvidzemi, dodoties uz Pededzes un Alūksnes pamatskolu izlaiduma aktiem. Avīzes rakstā - "Stāvat savā vietā kā vīri, Prezidenta brauciens uz pededzi", 1938. gada 30. maija "Brīvā Zeme" numurā (Nr.120) plaši aprakstīta attiecīgās dienas norise. Par uz fotogrāfijā attiecināmo lasāms: "Lielā Alūksnes ezera zilums mirdzēja saulē jau vairākus kilometrus pirms ielejās grimušās pilsētas un iebraucot pa Siguldas ielu Alūksnē, diena bija viskrāšņākā ar siltumu, kupli salapojušo koku zaļumu un sagaidītājiem, kuru rokās redzēja pavasara ziedus. "Sveicinām dižo Saimnieku Alūksnē" - bija rakstīts uz goda vārtiem, pie kuriem Prezidentu sagaidīja Alūksnes pilsētas galva K. Magaziņš līdz ar 7. Siguldas kājinieku pulka virsnieku saimi un visu Alūksnes organizāciju pārstāvjiem. Plašā un taisnā iela vairāku kilometru garumā bija pilna sagaidītājiem, un skolu jaunatnes, mazpulku, skautu, aizsargu, ugunsdzēsēju, Alūksnes apkārtējo pagastu vecāko, mežsargu, robežsargu goda ierindas sveica Prezidentu, kas kājām devās uz Virsnieku klubu pie Vienības laukuma ezera malā." Tālāk sīki aprakstīta tālākā šī pasākuma norise, zīmējot prezidentu slavinošu un svētku pacilājošo ainu.

Dziedāšanas skolotāja Dārzniece,- nākamajā gadā (1963) es (Harijs Saukums) biju viņas klasē, jo viņa bija pirmo klašu skolotāja. Ar mani kopā mācījās Igora Aizpura brālis Viktors. Igors izmācījās par pavāru, vienu brīdi dzīvoja Čiekurkalnā, Gaujas ielā. Viktors kļuva par mēbeļu meistaru. Strādā vēl šo baltu dienu (2015g).

Attēlā redzama viena no vecākajām Vēveru ciema ēkām ''Virolvēveri''.

Attēlā redzamā ir ''Vecvēveru'' dzīvojamā ēka.

Puika tiešām ir Tonijas un Jāņa dēls Gunars. Bilde varētu būt tapusi ap 1929.gadu, jo Tīmaņu ģimenes albumā ir Tonijas, Jāņa un Gunara ģimenes 1932.gada foto, kurā Gunars ir vecāks. Dace Tīmane

Kalpaka bataljonam nav nekāda sakara ar Rīgas atbrīvošanu no lieliniekiem. Katzdangas baronam Manteifelam gan.

Diemžēl, bērnu šeit vairs nav... Joprojām meklēju jebkādu informāciju par audzinātāju Arnoldu Kalniņu un citiem darbiniekiem. Īpaši interesē laiks no 1963. - 1973. gadam.

Papildinājums: Pirmajā rindā no kreisās stāv ar karogu pār plecu Aleksis Meirāns, grāmatsējējs Dzirneklis, pirmskara Latvijā namīpašnieks (nams Cēsīs Rīgas ielā 55), Alma Jēpe ar meitu Laimu, korektore Ozoliņa, ?, Rūdolfs Jēpe, pirmskara Latvijā grāmatu spiestuves īpašnieks un aiz viņa burtlicis Skundriķis. Vidējā rindā no kreisās iespiedēja Elmīna Upmane, redaktore Irēna Mazozoliņa (?), ?, Anna Sīviņa. Aizmugurējā rindā no kreisās burtlicis Fideberts Balss, ?, grāmatsējējs un tipogrāfijas direktors Vilis Rudzītis, iespiedējs, burtlicis un mašīnmeistars Jānis Bērziņš, iespiedējs Jānis Sermuliņš.

Jāni Prauliņ, cenšos ar Jums sazināties, taču e-pasts tiek uzrādīts kā nedarbojošs. Lūdzu uzrakstiet savu e-pastu, vai telefonu e-pastā ginta.zalcmane@lnb.lv.

Kārlis Ulmanis neieradās Daugavpilī nevis, "kā solīts", bet pretēji solītajam. Tauta gaidīja Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierašanos, taču tika paziņots, ka viņš "svarīgu valsts lietu kārtošanas dēļ" svētkos nevar ierasties. Tā vietā svētku dalībnieki noklausījās Ulmaņa uzrunu radiofonā: "Es uzrunāju jūs atzinības pilnā cieņā un godbijībā, kā to pelna strādīga, enerģiska, svēta ideālisma iedvesmota cilts, kas to jau raženi pierādījusi pēdējos gados, kas bijusi ilgas, senas vēstures nesēja un iznesēja, tautas garīgā spēka glabātāja un saglabātāja, kuras ceļš ir gājis lejā un kalnā, saules spožumā un zem tumšiem padebešiem, lai beidzot atkal sāktos kalnā kāpšana, kas nu tagad lai vairs nekad neapstātos...” Pēc uzrunas kopkoris trīs reizes nodziedāja Latvijas Valsts himnu "Dievs svētī Latviju".

Kārlis Ulmanis neieradās Daugavpilī nevis, "kā solīts", bet pretēji solītajam. Tauta gaidīja Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierašanos, taču tika paziņots, ka viņš "svarīgu valsts lietu kārtošanas dēļ" svētkos nevar ierasties. Tā vietā svētku dalībnieki noklausījās Ulmaņa uzrunu radiofonā: "Es uzrunāju jūs atzinības pilnā cieņā un godbijībā, kā to pelna strādīga, enerģiska, svēta ideālisma iedvesmota cilts, kas to jau raženi pierādījusi pēdējos gados, kas bijusi ilgas, senas vēstures nesēja un iznesēja, tautas garīgā spēka glabātāja un saglabātāja, kuras ceļš ir gājis lejā un kalnā, saules spožumā un zem tumšiem padebešiem, lai beidzot atkal sāktos kalnā kāpšana, kas nu tagad lai vairs nekad neapstātos...” Pēc uzrunas kopkoris trīs reizes nodziedāja Latvijas Valsts himnu "Dievs svētī Latviju".

Kārlis Ulmanis neieradās Daugavpilī nevis, "kā solīts", bet pretēji solītajam. Tauta gaidīja Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierašanos, taču tika paziņots, ka viņš "svarīgu valsts lietu kārtošanas dēļ" svētkos nevar ierasties. Tā vietā svētku dalībnieki noklausījās Ulmaņa uzrunu radiofonā: "Es uzrunāju jūs atzinības pilnā cieņā un godbijībā, kā to pelna strādīga, enerģiska, svēta ideālisma iedvesmota cilts, kas to jau raženi pierādījusi pēdējos gados, kas bijusi ilgas, senas vēstures nesēja un iznesēja, tautas garīgā spēka glabātāja un saglabātāja, kuras ceļš ir gājis lejā un kalnā, saules spožumā un zem tumšiem padebešiem, lai beidzot atkal sāktos kalnā kāpšana, kas nu tagad lai vairs nekad neapstātos...” Pēc uzrunas kopkoris trīs reizes nodziedāja Latvijas Valsts himnu "Dievs svētī Latviju".

Kārlis Ulmanis neieradās Daugavpilī nevis, "kā solīts", bet pretēji solītajam. Tauta gaidīja Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierašanos, taču tika paziņots, ka viņš "svarīgu valsts lietu kārtošanas dēļ" svētkos nevar ierasties. Tā vietā svētku dalībnieki noklausījās Ulmaņa uzrunu radiofonā: "Es uzrunāju jūs atzinības pilnā cieņā un godbijībā, kā to pelna strādīga, enerģiska, svēta ideālisma iedvesmota cilts, kas to jau raženi pierādījusi pēdējos gados, kas bijusi ilgas, senas vēstures nesēja un iznesēja, tautas garīgā spēka glabātāja un saglabātāja, kuras ceļš ir gājis lejā un kalnā, saules spožumā un zem tumšiem padebešiem, lai beidzot atkal sāktos kalnā kāpšana, kas nu tagad lai vairs nekad neapstātos...” Pēc uzrunas kopkoris trīs reizes nodziedāja Latvijas Valsts himnu "Dievs svētī Latviju".

Šī pilnīgi noteikti nav 1940. gada Latgales dziesmu svētku fotogrāfija. Turklāt Kārlis Ulmanis neieradās Daugavpilī nevis, "kā solīts", bet pretēji solītajam. Tauta gaidīja Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierašanos, taču tika paziņots, ka viņš "svarīgu valsts lietu kārtošanas dēļ" svētkos nevar ierasties. Tā vietā svētku dalībnieki noklausījās Ulmaņa uzrunu radiofonā: "Es uzrunāju jūs atzinības pilnā cieņā un godbijībā, kā to pelna strādīga, enerģiska, svēta ideālisma iedvesmota cilts, kas to jau raženi pierādījusi pēdējos gados, kas bijusi ilgas, senas vēstures nesēja un iznesēja, tautas garīgā spēka glabātāja un saglabātāja, kuras ceļš ir gājis lejā un kalnā, saules spožumā un zem tumšiem padebešiem, lai beidzot atkal sāktos kalnā kāpšana, kas nu tagad lai vairs nekad neapstātos...” Pēc uzrunas kopkoris trīs reizes nodziedāja Latvijas Valsts himnu "Dievs svētī Latviju".

Šī pilnīgi noteikti nav 1940. gada Latgales dziesmu svētku fotogrāfija. Turklāt Kārlis Ulmanis neieradās Daugavpilī nevis, "kā solīts", bet pretēji solītajam. Tauta gaidīja Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierašanos, taču tika paziņots, ka viņš "svarīgu valsts lietu kārtošanas dēļ" svētkos nevar ierasties. Tā vietā svētku dalībnieki noklausījās Ulmaņa uzrunu radiofonā: "Es uzrunāju jūs atzinības pilnā cieņā un godbijībā, kā to pelna strādīga, enerģiska, svēta ideālisma iedvesmota cilts, kas to jau raženi pierādījusi pēdējos gados, kas bijusi ilgas, senas vēstures nesēja un iznesēja, tautas garīgā spēka glabātāja un saglabātāja, kuras ceļš ir gājis lejā un kalnā, saules spožumā un zem tumšiem padebešiem, lai beidzot atkal sāktos kalnā kāpšana, kas nu tagad lai vairs nekad neapstātos...” Pēc uzrunas kopkoris trīs reizes nodziedāja Latvijas Valsts himnu "Dievs svētī Latviju".

Vera ar dēlu Uldi Pakuļos

Pakuļu mājas saimnieks ar strādnieci izmēģinājumu laukā. Mācību saimniecība.

Skats no Pakuļu mājām

Vera |Vilhelmīne Sproģe (skolotāja Kokneses Krievkalnu skolā, Kultūras biedrības valde) Kārlis Sproģis (lauksaimnieks) Uldis Sproģis (kļuva lauksaimnieks)

Daugavas Aizelkšņu dzirnavas

Tur, kur pati mazākā mājiņa-ceplis, tagad ir Daugavas krasts