Pēdējie pievienotie komentāri
Izskatās, ka varētu būt fotografēts no Rēznas ielas puses, skatoties dzelzceļa virzienā.
4.rindā 6. Emma Elfrīda Hermīne Jēgers vēlāk Forsts (1915-1989)
Elmāra Teodora mazbērni. Personas datu aizsardzības dēļ neminēšu bērnu vārdus un uzvārdus.
Paldies par komentāru.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par komentāru
Paldies par papildinājumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par labojumu.
Būtisks precizējums: šī nav cietokšņa baznīca! Arī uz fotogrāfijas ir norādīts, ka tā ir Romas katoļu baznīca (Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca), arī šobrīd atrodas A.Pumpura ielā 11a
Hercogienes Elīzabetes Magdalēnas sarkofaga galvgalis.
Hercoga Jēkaba sarkofags.
Priekšplāna divu stāvu koka ēku, ar augsto mansarda stāvu - Dreiliņu ielā Nr. 15, Gr. 59/196, celis Dmitrijs Šatrovs. Projekts apstiprināts 19.04.1929., arhitekts Vladimirs Šervinskis, Ēka pabeigta 10.02.1930.
Pa kreisi - Bīrona mūmija, pa labi pie sienas - Frīdriha-Kazimira mūmija.
Ekspozīcijā "Kurzemes hercogu kapenes" Jelgavas pilī zem fotogrāfijas ievietots uzraksts: "Hercogu kapenes pēc izdemolēšanas 1919.gada (pie sienas - hercogs Frīdrihs Kazimirs)". Tāpēc šeit (https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/9634/) ir kļūda - bildē Brīvkorpusa zaldāti nevis ar Bīrona mūmiju, bet ar Frīdriha-Kazimira mūmiju.
Grāmatā "Sarkanā terora aculiecinieki" rakstīts, ka Bīrona mūmija tika izģērbta. (https://www.e-reading.org.ua/chapter.php/142495/66/Volkov_-_Krasnyii_terror_glazami_ochevidcev.html) Šo "kailo" mūmiju varam redzēt šeit: https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/24432/ Tāpēc bildē redzami Brīvkorpusa zaldāti nevis ar Bīrona mūmiju, bet ar Frīdriha-Kazimira mūmiju.
Pa kreisi - Bīrona mūmija, pa labi pie sienas - Frīdriha-Kazimira mūmija.
1.rindā otrā no labās puses- Elza Valentīna Cīrule( vēlāk Solovjova) 2. rindā pirmais no labās puses - Voldemārs Puķītis
Priekšplānā esošie bērni- Rasa un Mārtiņš Aleksandrovi.
Rīgas fabriku strādnieku slimo un apbedīšanas kase „Jonatāns” dibināja Šneidemaņa austuves strādnieki Iļgeciemā. Pirmā sapulce notika 089.03.1869., statūti reģistrēti Rīgas rāte 18.06.1870.un apstiprināti 30.06.1870. 1912. gada biedrība apvienoja 2050. biedrus. 1882/1910. gados biedrība uzturēja savu skolu. Likvidēta 1938. gadā.
"Dundagas baznīca. Annas Sibillas fon der Ostenas-Sakenas, dzimušas Maidelas kenotafs, 2005" labāk būtu labo uz "Annas Sibillas fon der Ostenas-Sakenas, dzimušas Maidelas kenotafs no Dundagas baznīcas, 2005" Patreizējā atrašanās un fotografēšanas vieta ir izstāde Rundāles pils cokolstāva gaitenī. Nezinu, kadu ģeogrāfisko vietu "Zudusī Lavija" mēdz norādīt pārvietotiem pieminekļiem. Bijušo vai patreizējo. Loģiski būtu to, kur tapusi fotogrāfija. 2005. gadā tā bija Rundāle.
Pirmā Rekovas katoļu baznīca izveidota parbūvējot muižas mūra klēti.Pēc tam, kad Rekovas kredītbiedrība izpirka Baltinavas muižas zemes un biedrības valde parcēlas uz Baltinavu, Rekova pazaudēja savu nozīmi un biedrības noliktava-klēts palika tukša.Apkārtējo iedzīvotāju sapulce 1920.gada 5.decembrī nolēma atdot klēti jaunizveidotajai Šķilbanu draudzei.Pirmais dievkalpojums notika 1921.gada 3.aprīlī.1921.gada 22.septembrī dekāns G.Začs un prāvests P.Apšinieks iesvētīja baznīcu.Tā nokalpo draudzei 88 gadus līdz 2009.gadam,kad tiek pabeigta jaunā baznīca,kura bija tikusi iesākta celt 1934.gadā draudzes prāvesta L.Štagara vadībā.(F.Slišāns)
Griezes baznīcas celšanas laiks (tāpat, kā daudz kur citur parādās 1769.gads) norādīts kļūdaini. Patiesais celšanas gads ir 1580. To pierāda vairākas lietas, piemēram logu aiļu apmetums sgrafitto tehnikā, kas atbilst agrākam laikam, Volmera fon Gādena Epitāfija, kas datēta ar 1635. gadu.Arī abi zvani(kas diemžēl nav saglabājušies) ir lieti Meijera lietuvē 17.gs beigās 1769. un arī 1846. gados vienkārši ir veikti kādi pārbūves darbi. Šajā laikā baznīca zaudē daudz no sava greznuma, tajā skaitā savu tumši brūno, glazēto dakstiņu jumtu un logus ar svina dzīslojumu. Jumta konstrukcija tiek pārbūvēta un tas kļūst krietni lēzenāks. Torņa mūrētā daļa tiek pagarināta par 2,5 metriem, apaļie lodziņi torņa augšdaļā aimūrēti un saīsināti pārējie torņa logi, gan 3.stāvā, gan zvanu telpā. Torņa atjaunošanas 1.kārtā 2012.gadā ir fiksēti daudzi interesanti atklājumi.