Jaunā Jēkabpils-Krustpils tilta atklāšanas diena. Valdības vilciens, ar kuru uz svinībām ir ieradies prezidents K. Ulmanis, stāv uz jaunizveidotā dzelzceļa atzada viadukta pār tagadējo Rīgas ielu.
Kreisā puse: Kalnciema ielā Nr. 39, Gr. 60/79. divu stāvu koka ēku ar tornīti cēla Matilda Borherts dz. Vimnickis, mākslinieka Kārļa Borherta māte, pēc arhitekta Alfrēda Ašenkampfa 14.02.1897. gadā apstiprināta projekta, pabeigta 23.05.1897., ēka nepastāv. Pagalmā, pēc arhitekta Alfrēda Ašenkampfa 25.06.1902. gadā apstiprināta projekta, uzcelta divu stāvu koka ēka ar mākslinieka darbnīcu, kur bieži viesojas Jānis Rozentāls, darbnīca pārbūvēta 1928. gadā par dzīvokļiem, ēkas būve pabeigta 04.11.1902.
Labā puse: Kalnciema ielā Nr. 44, Gr. 59/183, divu stāvu koka ēku celusi atraitne Ottilija Varda pēc tehniķa Heinriha Devendrussa 27.11.1898. gadā apstiprināta projekta, pabeigta 10.05.1899. gadā.
Kalnciema ielā Nr. 42, Gr. 59/180, trīs stāvu mūra dzīvojamo ēku celusi atraitne Auguste Pētersons dz. Filipp's, pēc inženiera R. Friša 05.03.1899. gadā apstiprināta projekta, pabeigta 30.07.1899.
Kalnciema ielā Nr. 40, Gr. 59/152. Akcionāru Sabiedrības „Lux” kantora ēka.Projekts apstiprināts 11.09.1907., arhitekts Konstantīns Pēkšēns, pabeigta 14.01.1908. Akcionāru Sabiedrības „Lux” dibināta 18.10.1906. gadā, kā Ielu laternu izgatavošanas darbnīca, atradās Tērbatas ielā Nr. 84, 21.01.1908. pārvietota uz Kalnciema ielu Nr. 40a.
Tā NAV Rudbāržu muiža!. Jā, šī fotogrāfija ir sūtīta no Rudbāržiem, bet Rudbārži nav un arī nebija tikai muiža. Sūtītājs zem fotogrāfijas labi salasāmā gotiskā rakstā vācu mēlē ir uzrakstījis - "Herzliche Grüβe u. Küsse vom den Bewohnern dieses sch[önes] Hauses", t.i. - Sirsnīgi sveicieni u. skūpsti no šīs sk[aistās] mājas iedzīvotājiem. Kur te pēkšņi muiža?
Ļoti interesanta fotogrāfija!
No kr. p. 1. operdziedātājs Ādolfs Kaktiņš (1885-1965), 3. operdziedātāja Malvīne Vīgnere-Grīnberga (1871-1949), galda l. p. 1. operdziedātājs Rūdolfs Bērziņš (1881-1949).
Ko tu neteiksi - Aizsardžu pulks! Tātad katrā rindā pa bataljonam?
Šis "Aizsardžu pulks" ir vien kāda, domājams - oriģināla glabātāja, fantāzijas auglis.
Diez vai ir gluži korekti anotācijā minēt, ka fotogrāfijā ir redzami Talsu aizsargu pulka svētki pie apriņķa priekšnieka. Šie Talsu apriņķa aizsargu pulka svētki, kurus ar savu klātbūti pagodināja pats aizsargu goda šefs ģenerālis Jānis Balodis, kurš redzams fotogrāfijā un kura autogrāfs ir fotogrāfijas otrā pusē, bija iespaidīgi Talsu apriņķa tautas svētki, kas tika svinēti Talsu pilsētā.
Priekšpusē pusguļus redzams Talsu aizsargu pulka 1. bataljona komandieris atvaļinātais pulkvežleitnants L.k.o.k. Fricis Bērtulsons (1891-1942 Vjatlagā). Domājams, ka trešais kungs ir toreizējais Talsu apriņķa priekšnieks un vienlaikus pulka komandieris Ekmanis.
Fotogrāfijas pareizam nosaukumam vajadzētu būt:
11. Dobeles kājnieku pulka 15. gadadienas svinības 17-08-1935.
Anotācijā jānorāda, ka kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis piestiprina piemiņas zīmi 11. Dobeles kājnieku pulka karogam. Viņam pretī stāv pulka komandieris pulkvedis Nikolajs Dūze (1891-1951), 3. no kr. p. ir Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, 1. no l. p. - Zemgales divīzijas komandieris ģenerālis Rūdolfs Bangerskis (1878-1958).
Tāda pat fotogrāfija atrodama arī: https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/1271/#c2040, kas bija nodēvēta par Latvijas aizsargu 10 gadu darbības svinībām.
Patiesībā šeit mēs redzam 7. Valkas aizsargu pulka Strenču nodaļas aizsardžu pulciņa 10 gadu darbības svinības. 2. no kreisās puses ir Valkas apriņķa priekšnieks un vienlaikus 7. Valkas aizsargu pulka komandieris Kārlis Briedis (1892-?), 3. - Strenču aizsardžu pulciņa priekšniece Subera.
Šādi aizsardžu pulciņi pēc Somijas parauga tika veidoti jau kopš 1925. gada.
Jums ir taisnība. Ta nav "Lettische" banka.
Šajā bildē (https://zudusilatvija.lv/objects/object/9612/) ir redzama nosaukuma daļa "...вскiй ...ческiй банкъ". Tas atbilst nosaukumam "Митавскiй коммерческiй банкъ" (Mītavas komercbanka) no grāmatas "Адресъ-Календарь Курляндской губернiи - 1913" (httpss://dl.dropbox.com/u/85133199/Raznoe/1913_adressbook.jpg).
Pareizi: Sagrauta Mītavas komercbankas ēka Katoļu ielā 44.
Vai banka ir bijusi "Centrālā" - to nezinu, bet "Latvijas banka" tā noteikti nav bijusi. Kā gan cariskajā Krievijā varēja būt banka ar šādu nosaukumu ? Varbūt Kurzemes guberņas banka vai tamlīdzīgi. Latvijas vārdu oficiālu iestāžu vai uzņēmumu nosaukumos tolaik lietot nevarēja.
Atvainojos, nosaukums bija pareizs.
Pārceltuve pār Daugavu pie Jēkabpils, [195-] vietā būtu jābūt Pārceltuve pār Daugavu pie Krustpils, [195-], jo tad tā bija Krustpils pilsēta.
Krustpils-Jēkabpils tilts nebija tikai tilts dzelzceļam, bet arī ritošajam transportam un gājējiem.
Jaunā Jēkabpils-Krustpils tilta atklāšanas diena. Valdības vilciens, ar kuru uz svinībām ir ieradies prezidents K. Ulmanis, stāv uz jaunizveidotā dzelzceļa atzada viadukta pār tagadējo Rīgas ielu.
Kreisā puse: Kalnciema ielā Nr. 39, Gr. 60/79. divu stāvu koka ēku ar tornīti cēla Matilda Borherts dz. Vimnickis, mākslinieka Kārļa Borherta māte, pēc arhitekta Alfrēda Ašenkampfa 14.02.1897. gadā apstiprināta projekta, pabeigta 23.05.1897., ēka nepastāv. Pagalmā, pēc arhitekta Alfrēda Ašenkampfa 25.06.1902. gadā apstiprināta projekta, uzcelta divu stāvu koka ēka ar mākslinieka darbnīcu, kur bieži viesojas Jānis Rozentāls, darbnīca pārbūvēta 1928. gadā par dzīvokļiem, ēkas būve pabeigta 04.11.1902. Labā puse: Kalnciema ielā Nr. 44, Gr. 59/183, divu stāvu koka ēku celusi atraitne Ottilija Varda pēc tehniķa Heinriha Devendrussa 27.11.1898. gadā apstiprināta projekta, pabeigta 10.05.1899. gadā. Kalnciema ielā Nr. 42, Gr. 59/180, trīs stāvu mūra dzīvojamo ēku celusi atraitne Auguste Pētersons dz. Filipp's, pēc inženiera R. Friša 05.03.1899. gadā apstiprināta projekta, pabeigta 30.07.1899. Kalnciema ielā Nr. 40, Gr. 59/152. Akcionāru Sabiedrības „Lux” kantora ēka.Projekts apstiprināts 11.09.1907., arhitekts Konstantīns Pēkšēns, pabeigta 14.01.1908. Akcionāru Sabiedrības „Lux” dibināta 18.10.1906. gadā, kā Ielu laternu izgatavošanas darbnīca, atradās Tērbatas ielā Nr. 84, 21.01.1908. pārvietota uz Kalnciema ielu Nr. 40a.
Šī nav Strenču kapsēta.Šī ir Vijciema kapsēta ar baznīcu kurai vienīgai Latvijā ir šāds lubiņu apšuvums
Vai tad šī ir anotācijā aprakstītā ēka???
Šī NAV Rudbāržu muižas pils. Kāda izskatījās minētā pils, redzams https://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=32&prop_id=211
Tā NAV Rudbāržu muiža!. Jā, šī fotogrāfija ir sūtīta no Rudbāržiem, bet Rudbārži nav un arī nebija tikai muiža. Sūtītājs zem fotogrāfijas labi salasāmā gotiskā rakstā vācu mēlē ir uzrakstījis - "Herzliche Grüβe u. Küsse vom den Bewohnern dieses sch[önes] Hauses", t.i. - Sirsnīgi sveicieni u. skūpsti no šīs sk[aistās] mājas iedzīvotājiem. Kur te pēkšņi muiža?
Ļoti interesanta fotogrāfija! No kr. p. 1. operdziedātājs Ādolfs Kaktiņš (1885-1965), 3. operdziedātāja Malvīne Vīgnere-Grīnberga (1871-1949), galda l. p. 1. operdziedātājs Rūdolfs Bērziņš (1881-1949).
Aizsargu nodaļa!
Ko tu neteiksi - Aizsardžu pulks! Tātad katrā rindā pa bataljonam? Šis "Aizsardžu pulks" ir vien kāda, domājams - oriģināla glabātāja, fantāzijas auglis.
Kāds gan šai fotogrāfijai sakars ar Bauskas sociāldemokrātu un atbalstītāju gājienu 1926-05???
Diez vai ir gluži korekti anotācijā minēt, ka fotogrāfijā ir redzami Talsu aizsargu pulka svētki pie apriņķa priekšnieka. Šie Talsu apriņķa aizsargu pulka svētki, kurus ar savu klātbūti pagodināja pats aizsargu goda šefs ģenerālis Jānis Balodis, kurš redzams fotogrāfijā un kura autogrāfs ir fotogrāfijas otrā pusē, bija iespaidīgi Talsu apriņķa tautas svētki, kas tika svinēti Talsu pilsētā. Priekšpusē pusguļus redzams Talsu aizsargu pulka 1. bataljona komandieris atvaļinātais pulkvežleitnants L.k.o.k. Fricis Bērtulsons (1891-1942 Vjatlagā). Domājams, ka trešais kungs ir toreizējais Talsu apriņķa priekšnieks un vienlaikus pulka komandieris Ekmanis.
Fotogrāfijas pareizam nosaukumam vajadzētu būt: 11. Dobeles kājnieku pulka 15. gadadienas svinības 17-08-1935. Anotācijā jānorāda, ka kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis piestiprina piemiņas zīmi 11. Dobeles kājnieku pulka karogam. Viņam pretī stāv pulka komandieris pulkvedis Nikolajs Dūze (1891-1951), 3. no kr. p. ir Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, 1. no l. p. - Zemgales divīzijas komandieris ģenerālis Rūdolfs Bangerskis (1878-1958).
Tāda pat fotogrāfija atrodama arī: https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/1271/#c2040, kas bija nodēvēta par Latvijas aizsargu 10 gadu darbības svinībām. Patiesībā šeit mēs redzam 7. Valkas aizsargu pulka Strenču nodaļas aizsardžu pulciņa 10 gadu darbības svinības. 2. no kreisās puses ir Valkas apriņķa priekšnieks un vienlaikus 7. Valkas aizsargu pulka komandieris Kārlis Briedis (1892-?), 3. - Strenču aizsardžu pulciņa priekšniece Subera. Šādi aizsardžu pulciņi pēc Somijas parauga tika veidoti jau kopš 1925. gada.
Pareizi: Mītavas komercbankas ēkas drupas Katoļu ielā 44.
Sagrauta Mītavas komercbankas ēka Katoļu ielā 44.
Pareizi: Sagrauta Mītavas komercbankas ēka Katoļu ielā 44.
Pareizi: Sagrauta Mītavas komercbankas ēka Katoļu ielā 44.
Pareizi: Sagrauta Mītavas komercbankas ēka Katoļu ielā 44.
Jums ir taisnība. Ta nav "Lettische" banka. Šajā bildē (https://zudusilatvija.lv/objects/object/9612/) ir redzama nosaukuma daļa "...вскiй ...ческiй банкъ". Tas atbilst nosaukumam "Митавскiй коммерческiй банкъ" (Mītavas komercbanka) no grāmatas "Адресъ-Календарь Курляндской губернiи - 1913" (httpss://dl.dropbox.com/u/85133199/Raznoe/1913_adressbook.jpg). Pareizi: Sagrauta Mītavas komercbankas ēka Katoļu ielā 44.
Mujānu Izglītības biedrības valdes prieksšēdētāja t. mob.29150702
Vai banka ir bijusi "Centrālā" - to nezinu, bet "Latvijas banka" tā noteikti nav bijusi. Kā gan cariskajā Krievijā varēja būt banka ar šādu nosaukumu ? Varbūt Kurzemes guberņas banka vai tamlīdzīgi. Latvijas vārdu oficiālu iestāžu vai uzņēmumu nosaukumos tolaik lietot nevarēja.
Nevis "Centrālās", bet Latvijas bankas ēka: https://zudusilatvija.lv/lv/objects/object/10797/