Šis ir Ģeru(Jeru), jeb Lauvas tilts. Celts 1937.-1938.gadā. Nav zināms, ka 1944.gada septembrī vācieši šo tiltu būtu spridzinājuši. Pēc visa spriežot, fotografēts no Rūjienas puses un 1938.gada otrajā pusē, pēc tilta nodošanas ekspluatācijā. No akmeņu stiprinājiem abās tilta pusēs šobrīd gandrīz nekas nav palicis pāri.
Fotogrāfijas nosaukumā no vārda "Kordiriģenti" svītrojami pirmie trīs burti, jo Latvijā pirmā profesionālā pūtēju orķestra "Rīga" dibinātājs un ilggadējs vadītājs izcilais latviešu pūtēju orķestru diriģents, komponists, trombonists un pedagogs Gunārs Ordelovskis NEBIJA kordiriģents.
Attēlā no kreisās: Haralds Mednis (1906-200), Gunārs Ordelovskis (1927-1990), Edgars Račevskis (1936),Profesora Jāzepa Vītola atraitne -dziedātāja, pianiste Annija Vītola(1890-1982), Imants Kokars (1921-2011), LPSR kultūras ministrs Vladimirs (nevis Vladislavs!) Kaupužs (1925).
Tas tiešām ir tilts par Sedas upi. Fotografēts septiņdesmitajos gados, kad arī šajā posmā iztaisnoja un noasfaltēja šoseju Valmiera - Rūjiena. Aiz tilta uzreiz pa kreisi nogrežas vecā Valmieras - Rūjienas neasfaltētā šoseja.
Šī ir Ģeru, jeb Lauvas tilta celtniecība Rūjienā 1937.gadā, jo tad tika uzsākti celtniecības darbi, kurus ziemā pārtrauca. 1938.gada jūlijā šo tiltu nodeva ekspluatācijā. Fotografēts no Jeru pagasta puses. Labajā pusē redzama t.s. Brambata māja, jeb Pērnavas iela 1, bet kreisajā pusē nedaudz redzama Pērnavas iela 2, jeb Cīruļa māja, un Pērnavas iela 4 (Alfrēdam cīrulim piederošas "Raibās dzirnavas").
Tilta būves vieta ir Rūjiena, bet notiek tas 1937. gadā, jo tad arī uzsāka šī, Jeru tilta būvi. 1838.gada jūlijā tiltu jau nodeva ekspluatācijā. Fotografēts no Rūjienas puses. Kreisajā malā redzams vecais, 1921.gadā būvētais koka tilts.
Attēlā redzamais tilts tiešām ir par Rūjas upi autoceļā Valmiera - Rūjiena, bet celts ir nevis 1924. gadā, bet gan 1937.-1938. gadā pēc būvinženiera, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera, Ērika Vikmaņa(1901.-1964.) projekta. Pirms tam tur blakus bija koka tilts, ko pie "Raibām dzirnavām" uzcēla 1921. gadā. Tajos laikos tas saucās Ģeru, jeb Lauvas tilts. Ģeru tamdēl, ka upes otrā pusē sākās Ģeru, tagadējos laikos Jeru, pagasts,un uzreiz aiz tilta bija pagasta nams, bet Lauvas tamdēļ,ka blakus bija rūjieniešu iecienīta atpūtas vieta - Lauvas līcis. Šoseju iztaisnoja un vecā koka tilta uzbēruma vieta Rūjienas pusē vēl tagad ir redzama. Tilts ir 42 metrus gars un tā laika cenās izmaksāja nodokļu maksātājiem Ls 60 000;-.
Šķiet, ka anotācijas autors ir aprakstījis kādu citu personu, nevis LPSR MP priekšsēdētāja vietnieku un vienlaikus LPSR ārlietu ministru Viktoru Krūmiņu, kas redzams sarunājamies ar Raimondu Paulu.
P.S. Šī ir Liepājas fotogrāfa L. Bičoļa fotogrāfija, kurā redzami II Lejas-Kurzemes dziesmu svētku dalībnieki 1929. gada 16. jūnijā Liepājas Olimpijas stadionā. Svētkos piedalījās 72 kori ar ~ 3000 dziedātājiem virsdiriģenta Teodora Reitera vadībā.
P.S. Šī ir Viļa Rīdzenieka fotodarbnīcas "KLIO" fotogrāfija, kas tapusi 1929. gada 16. jūnijā. Redzams II Lejas-Kurzemes dziesmu svētku dalībnieku gājiens uz svētku norises vietu Liepājas Olimpijas stadionā. Svētkos piedalījās 72 kori ar ~ 3000 dziedātājiem virsdiriģenta Teodora Reitera vadībā.
Šī ir Viļa Rīdzenieka fotodarbnīcas "KLIO" fotogrāfija, kas tapusi 1929. gada 16. jūnijā. Redzams II Lejas-Kurzemes dziesmu svētku dalībnieku gājiens uz svētku norises vietu Liepājas Olimpijas stadionā. Svētkos piedalījās 72 kori ar ~ 3000 dziedātājiem virsdiriģenta Teodora Reitera vadībā.
P.S. Šī ir Viļa Rīdzenieka fotodarbnīcas "KLIO" fotogrāfija, kas tapusi II Lejas-Kurzemes dziesmu svētku laikā 1929. gada 16. jūnijā Liepājas Olimpijas stadionā. Starp skatītājiem 1. rindas kreisā pusē pamanāmi kungi cilindros - otrais no kreisās ir svētku padomes goda priekšsēdētājs Valsts prezidents Gustavs Zemgals, kurš šos dziesmu svētkus atklāja.
Svētkos piedalījās 72 kori ar ~ 3000 dziedātājiem virsdiriģenta Teodors Reitera vadībā.
Fotogrāfijā redzamas dziedātājas I Lejas-Kurzemes dziesmu svētkos 1928. gada 5. augustā pēc Paula Kundziņa projekta jaunceltajā Liepājas filharmonijas estrādē Kūrmājas dārzā.
SLOKAS ielā Nr. 76 [līdz 1935. g. Nr. 40], Gr. 66/128., četru stāvu mūra ēku celis galdnieku amata meistars G. Cinis [Cinne], pēc arhitekta Aleksandra Malvesa 21.03.1914. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 15.01.1915. gadā.
18.03.1929. gadā ēka III un IV stāvā izvietota Rīgas pilsētas XI krievu pamatskola, 1933/1934. gados Strādnieku Sargs un Sports biedrības Nordeķu nodaļas mītne. Nordeķu aptieka ēka izvietojas 1924/1940. gados, atklāta 01.08.1924., dibinātājs un pirmais īpašnieks provizors Ulrihs Bīdermanis.
SLOKAS ielā Nr. 75 [līdz 1935. Nr. 55], Gr. 65/109., divu stāvu koka dzīvojamo ēku ceļis gaļas un desu tirgotājs Jānis Ēriksons, pēc arhitekta Jīliusa Pfeifera 05.04.1902. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 30.09.1902. gadā.
Šie diriģenti nekādā ziņā nav pelnījuši, ka tiek noklusēti viņu vārdi.
No kreisās puses: Jānis Dūmiņš (1922-2011), Edgars Račevskis (1936), Daumants Gaulis (1927-1991), Pauls Kvelde (1927), Haralds Mednis (1906-2000).
Šis ir Ģeru(Jeru), jeb Lauvas tilts Rūjienā, ko cēla 1937.-1938.gadā.
Šis ir Ģeru(Jeru), jeb Lauvas tilts. Celts 1937.-1938.gadā. Nav zināms, ka 1944.gada septembrī vācieši šo tiltu būtu spridzinājuši. Pēc visa spriežot, fotografēts no Rūjienas puses un 1938.gada otrajā pusē, pēc tilta nodošanas ekspluatācijā. No akmeņu stiprinājiem abās tilta pusēs šobrīd gandrīz nekas nav palicis pāri.
Fotogrāfijas nosaukumā no vārda "Kordiriģenti" svītrojami pirmie trīs burti, jo Latvijā pirmā profesionālā pūtēju orķestra "Rīga" dibinātājs un ilggadējs vadītājs izcilais latviešu pūtēju orķestru diriģents, komponists, trombonists un pedagogs Gunārs Ordelovskis NEBIJA kordiriģents. Attēlā no kreisās: Haralds Mednis (1906-200), Gunārs Ordelovskis (1927-1990), Edgars Račevskis (1936),Profesora Jāzepa Vītola atraitne -dziedātāja, pianiste Annija Vītola(1890-1982), Imants Kokars (1921-2011), LPSR kultūras ministrs Vladimirs (nevis Vladislavs!) Kaupužs (1925).
Tas tiešām ir tilts par Sedas upi. Fotografēts septiņdesmitajos gados, kad arī šajā posmā iztaisnoja un noasfaltēja šoseju Valmiera - Rūjiena. Aiz tilta uzreiz pa kreisi nogrežas vecā Valmieras - Rūjienas neasfaltētā šoseja.
Šī ir Ģeru, jeb Lauvas tilta celtniecība Rūjienā 1937.gadā, jo tad tika uzsākti celtniecības darbi, kurus ziemā pārtrauca. 1938.gada jūlijā šo tiltu nodeva ekspluatācijā. Fotografēts no Jeru pagasta puses. Labajā pusē redzama t.s. Brambata māja, jeb Pērnavas iela 1, bet kreisajā pusē nedaudz redzama Pērnavas iela 2, jeb Cīruļa māja, un Pērnavas iela 4 (Alfrēdam cīrulim piederošas "Raibās dzirnavas").
Tilta būves vieta ir Rūjiena, bet notiek tas 1937. gadā, jo tad arī uzsāka šī, Jeru tilta būvi. 1838.gada jūlijā tiltu jau nodeva ekspluatācijā. Fotografēts no Rūjienas puses. Kreisajā malā redzams vecais, 1921.gadā būvētais koka tilts.
Šo koka tiltu uzcēla 1921.gadā
Attēlā redzamais tilts tiešām ir par Rūjas upi autoceļā Valmiera - Rūjiena, bet celts ir nevis 1924. gadā, bet gan 1937.-1938. gadā pēc būvinženiera, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera, Ērika Vikmaņa(1901.-1964.) projekta. Pirms tam tur blakus bija koka tilts, ko pie "Raibām dzirnavām" uzcēla 1921. gadā. Tajos laikos tas saucās Ģeru, jeb Lauvas tilts. Ģeru tamdēl, ka upes otrā pusē sākās Ģeru, tagadējos laikos Jeru, pagasts,un uzreiz aiz tilta bija pagasta nams, bet Lauvas tamdēļ,ka blakus bija rūjieniešu iecienīta atpūtas vieta - Lauvas līcis. Šoseju iztaisnoja un vecā koka tilta uzbēruma vieta Rūjienas pusē vēl tagad ir redzama. Tilts ir 42 metrus gars un tā laika cenās izmaksāja nodokļu maksātājiem Ls 60 000;-.
Šķiet, ka anotācijas autors ir aprakstījis kādu citu personu, nevis LPSR MP priekšsēdētāja vietnieku un vienlaikus LPSR ārlietu ministru Viktoru Krūmiņu, kas redzams sarunājamies ar Raimondu Paulu.
P.S. Šī ir Liepājas fotogrāfa L. Bičoļa fotogrāfija, kurā redzami II Lejas-Kurzemes dziesmu svētku dalībnieki 1929. gada 16. jūnijā Liepājas Olimpijas stadionā. Svētkos piedalījās 72 kori ar ~ 3000 dziedātājiem virsdiriģenta Teodora Reitera vadībā.
P.S. Šī ir Viļa Rīdzenieka fotodarbnīcas "KLIO" fotogrāfija, kas tapusi 1929. gada 16. jūnijā. Redzams II Lejas-Kurzemes dziesmu svētku dalībnieku gājiens uz svētku norises vietu Liepājas Olimpijas stadionā. Svētkos piedalījās 72 kori ar ~ 3000 dziedātājiem virsdiriģenta Teodora Reitera vadībā.
P.S. Laboju - šī ir Liepājas fotogrāfa L. Bičoļa fotogrāfija.
Šī ir Viļa Rīdzenieka fotodarbnīcas "KLIO" fotogrāfija, kas tapusi 1929. gada 16. jūnijā. Redzams II Lejas-Kurzemes dziesmu svētku dalībnieku gājiens uz svētku norises vietu Liepājas Olimpijas stadionā. Svētkos piedalījās 72 kori ar ~ 3000 dziedātājiem virsdiriģenta Teodora Reitera vadībā.
P.S. Šī ir Viļa Rīdzenieka fotodarbnīcas "KLIO" fotogrāfija, kas tapusi II Lejas-Kurzemes dziesmu svētku laikā 1929. gada 16. jūnijā Liepājas Olimpijas stadionā. Starp skatītājiem 1. rindas kreisā pusē pamanāmi kungi cilindros - otrais no kreisās ir svētku padomes goda priekšsēdētājs Valsts prezidents Gustavs Zemgals, kurš šos dziesmu svētkus atklāja. Svētkos piedalījās 72 kori ar ~ 3000 dziedātājiem virsdiriģenta Teodors Reitera vadībā.
P.S. Svētkos piedalījās 25 kori ar ~ 800 dziedātājiem virsdiriģenta Teodora Reitera vadībā.
Fotogrāfijā redzamas dziedātājas I Lejas-Kurzemes dziesmu svētkos 1928. gada 5. augustā pēc Paula Kundziņa projekta jaunceltajā Liepājas filharmonijas estrādē Kūrmājas dārzā.
SLOKAS ielā Nr. 76 [līdz 1935. g. Nr. 40], Gr. 66/128., četru stāvu mūra ēku celis galdnieku amata meistars G. Cinis [Cinne], pēc arhitekta Aleksandra Malvesa 21.03.1914. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 15.01.1915. gadā. 18.03.1929. gadā ēka III un IV stāvā izvietota Rīgas pilsētas XI krievu pamatskola, 1933/1934. gados Strādnieku Sargs un Sports biedrības Nordeķu nodaļas mītne. Nordeķu aptieka ēka izvietojas 1924/1940. gados, atklāta 01.08.1924., dibinātājs un pirmais īpašnieks provizors Ulrihs Bīdermanis. SLOKAS ielā Nr. 75 [līdz 1935. Nr. 55], Gr. 65/109., divu stāvu koka dzīvojamo ēku ceļis gaļas un desu tirgotājs Jānis Ēriksons, pēc arhitekta Jīliusa Pfeifera 05.04.1902. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 30.09.1902. gadā.
Šie diriģenti nekādā ziņā nav pelnījuši, ka tiek noklusēti viņu vārdi. No kreisās puses: Jānis Dūmiņš (1922-2011), Edgars Račevskis (1936), Daumants Gaulis (1927-1991), Pauls Kvelde (1927), Haralds Mednis (1906-2000).
Pūtēju orķestra dalībnieku Latvijas armijas formastērpi nepārprotami norāda, ka tas nav 1943. gads.
Tas NAV 1943. gada Kurzemes novada V dziesmu svētku dalībnieku koris!
Tie NAV 1943. gada Kurzemes novada V dziesmu svētki!
Tas nekādā ziņā nav 1943. gads. Tie varētu būt kādi no Lejas-Kurzemes dziesmu svētkiem. Varbūt IV-tie 1935. gadā.
Persona attēla centrā noteikti ir Kārlis Ulmanis, vai tad ne?
Tā viena dziedātāja nudien izskatās pēc Kārļa Ulmaņa.
Valsts prezidents Alberts Kviesis ar dzīvesbiedri Elzu nevienu neinteresē?