P.S. Laboju - šī ir Liepājas fotogrāfa L. Bičoļa fotogrāfija.

Šī ir Viļa Rīdzenieka fotodarbnīcas "KLIO" fotogrāfija, kas tapusi 1929. gada 16. jūnijā. Redzams II Lejas-Kurzemes dziesmu svētku dalībnieku gājiens uz svētku norises vietu Liepājas Olimpijas stadionā. Svētkos piedalījās 72 kori ar ~ 3000 dziedātājiem virsdiriģenta Teodora Reitera vadībā.

P.S. Šī ir Viļa Rīdzenieka fotodarbnīcas "KLIO" fotogrāfija, kas tapusi II Lejas-Kurzemes dziesmu svētku laikā 1929. gada 16. jūnijā Liepājas Olimpijas stadionā. Starp skatītājiem 1. rindas kreisā pusē pamanāmi kungi cilindros - otrais no kreisās ir svētku padomes goda priekšsēdētājs Valsts prezidents Gustavs Zemgals, kurš šos dziesmu svētkus atklāja. Svētkos piedalījās 72 kori ar ~ 3000 dziedātājiem virsdiriģenta Teodors Reitera vadībā.

P.S. Svētkos piedalījās 25 kori ar ~ 800 dziedātājiem virsdiriģenta Teodora Reitera vadībā.

Fotogrāfijā redzamas dziedātājas I Lejas-Kurzemes dziesmu svētkos 1928. gada 5. augustā pēc Paula Kundziņa projekta jaunceltajā Liepājas filharmonijas estrādē Kūrmājas dārzā.

SLOKAS ielā Nr. 76 [līdz 1935. g. Nr. 40], Gr. 66/128., četru stāvu mūra ēku celis galdnieku amata meistars G. Cinis [Cinne], pēc arhitekta Aleksandra Malvesa 21.03.1914. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 15.01.1915. gadā. 18.03.1929. gadā ēka III un IV stāvā izvietota Rīgas pilsētas XI krievu pamatskola, 1933/1934. gados Strādnieku Sargs un Sports biedrības Nordeķu nodaļas mītne. Nordeķu aptieka ēka izvietojas 1924/1940. gados, atklāta 01.08.1924., dibinātājs un pirmais īpašnieks provizors Ulrihs Bīdermanis. SLOKAS ielā Nr. 75 [līdz 1935. Nr. 55], Gr. 65/109., divu stāvu koka dzīvojamo ēku ceļis gaļas un desu tirgotājs Jānis Ēriksons, pēc arhitekta Jīliusa Pfeifera 05.04.1902. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 30.09.1902. gadā.

Šie diriģenti nekādā ziņā nav pelnījuši, ka tiek noklusēti viņu vārdi. No kreisās puses: Jānis Dūmiņš (1922-2011), Edgars Račevskis (1936), Daumants Gaulis (1927-1991), Pauls Kvelde (1927), Haralds Mednis (1906-2000).

Pūtēju orķestra dalībnieku Latvijas armijas formastērpi nepārprotami norāda, ka tas nav 1943. gads.

Tas NAV 1943. gada Kurzemes novada V dziesmu svētku dalībnieku koris!

Tie NAV 1943. gada Kurzemes novada V dziesmu svētki!

Tas nekādā ziņā nav 1943. gads. Tie varētu būt kādi no Lejas-Kurzemes dziesmu svētkiem. Varbūt IV-tie 1935. gadā.

Persona attēla centrā noteikti ir Kārlis Ulmanis, vai tad ne?

Tā viena dziedātāja nudien izskatās pēc Kārļa Ulmaņa.

Valsts prezidents Alberts Kviesis ar dzīvesbiedri Elzu nevienu neinteresē?

Valsts prezidents Jānis Čakste 1926. gada 19. jūnijā saka svētku atklāšanas runu. Augšējā kreisā stūrī redzams diriģenrs Vīgneru Ernests.

Nav pareizi, ka fotogrāfijas otrā pusē atšifrētās personas, kuras rakstītājs raksturojis kā "mūsu valsts pirmos un labākos darbiniekus", neparādās anotācijā, līdz ar to meklētājā nav atrodamas. Jāprecizē vienīgi, ka Armijas virspavēlnieka štāba priekšniekam Pēterim Radziņam, kurš fotogrāfijā ir ar pulkveža uzšuvēm, jau 1920. gada 5. februārī tika piešķirta ģenerāļa pakāpe.

1. Armijas virspavēlnieka štāba priekšnieks ģenerālis Pērteris Radziņš (dīvaini, ka vēl joprojām ar pulkveža uzšuvēm, lai gan par ģenerāli tika paaugstināts jau 5. februārī). 2. Ministru prezidents un apsardzības ministrs Kārlis Ulmanis. 3. Armijas virspavēlnieks ģenerālis Jānis Balodis.

Lībekas tilts. Pretī redzama Lielā Peldu iela.

Lai nosauktu fotogrāfijā redzamās personas par lielinieku varasvīriem, tad jāmin arī viņu uzvārdi un ieņemamie amati. Pretskatā redzams rakstnieks Andrejs Upīts - 1919. gadā Latvijas Socialistiskās Padomju Republikas Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas vadītājs. Vienlaikus jāpiemin, ka minētajā Izglītības komisariātā darbojās arī Antons Austriņš un Jānis Misiņš...

Somijas un Latvijas prezidenti karaspēka parādē 1926. gada 22. jūnijā. Fotogrāfs fiksējis Latvijas Valsts prezidentu un Somijas Republikas prezidentu Latvijas karaspēka parādē Esplanādē Somijas prezidenta vizītes laikā Latvijā (1926. g. 21.-23. jūnijā). No kr.: 1. Rīgas garnizona priekšnieks ģenerālis Kārlis Gopers (1876-1941), 2. Latvijas armijas galvenā štāba priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Peniķis (1874-1964), 3. Somijas Republikas prezidents Lauri Kristians Relanders (1883-1942), 4. Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste (1869-1927), 5. Latvijas kara ministrs ģenerālis Eduards Kalniņš (1876-1964).

Pirmajā rindā stāv: Teodors Kalniņš, Jāzeps Vītols, Alfrēds Kalniņš, Enilis Melngailis un Teodors Reiters.

Svētku atklāšanas runu saka Latvijas Valsts prezidents Alberts Kviesis.

Fotogrāfijā redzams Alberta laukums.

Fotogrāfijā bez Pētera baznīcas redzams Grēcinieku un Kungu ielas stūris. Pirmais sabrukušais nams ir (bija) Grēcinieku ielā 23, nākamais - 21.

Uzrādītais gadskaitlis neatbilst ne vēsturiskajai patiesībai, ne arī pastkartes otrā pusē rakstītajam: "Illuxt vor der Erstürmung" (Ilūkste pirms ieņemšanas).