Šīs unikālās fotogrāfijas otrā pusē lasāms "das brennende Illuxt am 24. Okt. 1915", proti - degošā Ilūkste 1915. gada 24. oktobrī, par ko anotācijā diemžēl nav ne vārda.

Mulsina gan gadskaitlis, gan autors. Attēls rāda baznīcu, kāda tā bija pirms 1915. gada, kad norādītais autors vēl nebija dzimis.

Šī unikālā fotogrāfija rāda Sēlijas reiz plaukstošās pilsētas bojā eju Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā, kad Ilūkste ilgāku laiku atradās uz pašas kaujas līnijas, vairākkārt gāja no rokas rokā un tālab te nebij palicis neviena vesela nama. Tādēļ anotācija par baznīcu šeit, domājams, nav īsti vietā.

Pie nosaukuma norādītais gadskaitlis neatbilst anotācijā minētajam.

Vai patiešām šī pastkarte iespiesta XV gs. sākumā?

Paldies par komentāru.

Paldies par komentāru.

Paldies par papildinājumu.

Paldies par labojumu.

Šai baznīcai, kas redzama vairākos ZL ievietotajos attēlos, nav nekā kopēja ar aprakstīto Daugavpils cietokšņa baznīcu. Šī ir Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca, kas celta no 1903. līdz 1905. gadam, iesvētīta 21. novembrī. Baznīcas ēku projektējis arhitekts Vilhelms Neimanis, un tās darbība nekad nav tikusi pārtraukta. Redzamā pastkarte ir Pirmā pasaules kara gdos vācu okupācijas varas Vācijā izdota oriģinālās (domājams, 1906. gada) pastkartes kopija. Oriģināla nosaukums ir - Dzwińsk. Nowy Koscioł. Iespējams, tādēļ vācieši to nodēvējuši par Jauno poļu baznīcu.

Paldies par precizējumu

Paldies par labojumu.

Vācieši ieņēma Rīgu jau 1917. gada 3. septembrī. Pontontilta nebija, jo pontoni jau laikus bija izvesti pa jūru uz Pērnavu, bet abi pārējie tilti bija saspridzināti. Tādēļ Lībekas tilta būvdarbi sākās nevis PĒC 1917., bet jau 1917. gadā. Tilts satiksmei, izņemot tramvaju un autobusu, tika nodots 1918. gada 23. februārī ar striktu norādi abos tilta galos: "Automobīļiem - 20 m intervāls, 8 km ātrums". Tilts NETIKA (!) būvēts agrākā Pontontilta vietā, kas savienoja Grēcinieku ielu ar Šoneru ielu. Lībekas tilts Iekšrīgas pusē bija pretī Lielai Peldu ielai, bet Pārdaugavas pusē - Akmeņu ielai. Iespējams, vācieši baidījās, ka pontontilta vietā Daugavas gultne varētu būt mīnēta.

Līdz 1936. gada aprīlim Latvijas Valsts prezidents bija Alberts Kviesis. Arī fotogrāfijas otrā pusē iekavās rakstīts: "1934 vai vēlāk".

Normundam ir taisnība. Pastkartes pareizam nosaukumam vajadzētu būt "Upes iela ziemas vakarā". Arī Rīgas Upes ielu vācieši savulaik dēvēja par Bachstraβe (burtiski tulkojot - Strauta iela), savukārt krievi par Речная улица. Nosaukums "Baha iela", kas atrodams vēl divās vietās, nepārprotami liek domāt, ka runa ir par kādu personu uzvārdā Bahs, taču tā tas nudien nav. Pēc šīs analoģijas Pils iela XX gs. sākuma pastkartēs būtu jādēvē par Šlosa ielu...

SLOKAS ielā Nr. 36 [agrāk Nr. 14b], Gr. 61/134. dvīņu divu stāvu koka ēka, daļa uz Mārtiņa baznīcas pusi celta pēc tehniķa Heinriha [Indriķa] Devendrussa 12.06.1898. gadā apstiprināta projekta, pabeigta 28.08.1898. gadā, daļa uz Mārtiņa kapu pusi pēc 19.03.1899. gadā apstiprināta projekta, pabeigta 23.10.1899. gadā. Ēku celis apakšpulkvedis [vēlāk ģenerālis majors] Aleksejs Aleksandra d. Gorjainovs.

Šī baznīca nav zudusi, stāv tur vēl šodien. Vienīgais, ka nekopta un pamesta. Mana māja bija pārsimts metrus no šīs baznīcas.

Mana robežsargu vada kazarma:) 1993.gadā tālākās mājas vairs nebija. Uz uzbēruma mājas vietā izveidojām sporta laukumu

Paldies par papildinājumu.

Paldies par precizējumu.

Paldies par precizējumu.

Paldies par precizējumu.

Paldies par precizējumu.

Paldies par komentāru.

Paldies par komentāru.