Dzirciema - Buļļu ielas krustojums (varbūt jau tad tas bija - aplis).

Sveiki! Šis altāris būs no Liepājas Svētās Annas baznīcas. Pirmā stāva centrā - Golgātas aina ar krustā sisto Jēzu Kristu, eņģeļiem, Jēzus māti un mācekli Jāni. Otrā stāva centrā – Kristus guldīšana kapā; apustuļa Jāņa klēpī – Jēzus galva; viņu apraud Marija un Jāzeps. Trešajā stāvā – Kristus uzkāpšana debesīs. Virsotnē – Kristus uzvarētāja, pasaules glābēja augšāmcelšanās, slavas vainagā ar tradicionālo krusta zīmi rokās. Skulptūras ataino Vecās un Jaunās derības tēlus; pirmā stāva labajā pusē – Jāņa, Kristus un Pētera figūras; kreisajā pusē – Jēkabs, arī Pāvils, Mozus un Toms. Otrā stāva labajā pusē – Jēkabs jaunākais un Sīmanis; kreisajā pusē –Filips un Andrejs. Malās – alegoriju figūras; labajā sānā –skulptūra, kas simbolizē Ticību un Cerību, kreisajā pusē –Mīlestība ar bērniem. Visu papildina eņģeļu figūras, kolonnas, augļu un ziedu vītnes, akanta lapu vijumi.

Paldies par informāciju.

2.rindā otrais no labās Žanis (Jānis) Grunte

Lielā iela, tas pats skats mūsdienās https://www.google.com/maps/@57.2447803,22.5970262,3a,48.1y,161.57h,82.58t/data=!3m6!1e1!3m4!1sU0GXRuK-tJRvusBFOs42LQ!2e0!7i13312!8i6656

Paldies par vērību. Izlabots.

Laba diena. Fotoattēls jāpagriež par 180 grādiem (spogulis). Brīvības un Elizabetes ielas krustojums.

šis laukums nav Alejas laukums, bet vēl lidz p.gs 50-60 gadiem to dēvēja ugusdzēsēju laukum. Pa kreisi bildē radzamsUgunsdz;esēju depo ar torni.(Tagad ir Swedbanka);pa labi aiz zirgu ormaņiem p.gs. vēl 60-70g.g.Bija pilsētas kultūras nams (tagad nojaukts;laukums pārbūvēts laikā kad tam pāri ierīkoja tramvaja divvirzienu sležu ceļu. Ar cieņu. Gunars

Paldies par vērību! Izlabots.

Valdis Apsītis drošvien pārrakstījies, "1969" vietā domājis "1869".

Pagriezts.

Pagriezts.

Paldies par labojumu.

Paldies par informāciju.

Paldies par informāciju.

Papildināts.

Pielabots.

Precizēts.

Lūdzu pagrieziet, lielā dzirnavu ēka bija kreisajā krastā.

Tiešām šis ir spoguļattēls. Vajadzētu pagriezt, citādi acis mežģās.

Mašnovska muižu enciklopēdijā ir līdzīgs šīs ēkas foto - Baltmuiža. Tā kas kādreiz Lašu, tagad Eglaines pagastā. Nav iemesla apšaubīt.

Tagad jau droši varu teikt - Stienes dzirnavas.

Fotogrāfijā nav redzams Sarkanā Karoga ordenis, bet parastā krūšu zīme "Gvardija" (kriev:Нагрудный знак «Гва́рдия»). Kā arī medaļa "Par uzvaru pār Vāciju"(kriev:Медаль «За победу над Германией в Великой Отечественной войне 1941—1945 гг.»). Vidējo medaļu nevar atpazīt.

Mežsargs Kārlis Troms (vāc. Kahrl Tromm) dzimis Alojas draudzes Stābeģu /Stakenberģu privātmuižas Krogzemniekos 1969.g. 21.oktobrī. Tēvs - Hans Troms (Hans Tromm), māte Trīne Krastiņa (Trihn Krastin). Kūmas - 3) Grāfiene Marija Siversa (Grafin Maria Sievers). Sieva Ilze Troms (dzimusi Millere), Bērni: dēls Roberts un meita Anna. Miris 1931.g. 27.februārī un apglabāts Pāles pagasta Ārciema kapos. Jaunākais brālis Augusts Troms dzimis 1870.g. novembrī. Alojas Stābeģu/Stakenberģu privātmuižas vēlāk Ainažu virsmežniecības 23. apgaitas mežsargs.

Mežsargs Kārlis Troms (vāc. Kahrl Tromm) dzimis Alojas draudzes Stābeģu /Stakenberģu privātmuižas Krogzemniekos 1969.g. 21.oktobrī. Tēvs - Hans Troms (Hans Tromm), māte Trīne Krastiņa (Trihn Krastin). Kūmas - 3) Grāfiene Marija Siversa (Grafin Maria Sievers). Sieva Ilze Troms (dzimusi Millere), Bērni: dēls Roberts un meita Anna. Miris 1931.g. 27.februārī un apglabāts Pāles pagasta Ārciema kapos. Jaunākais brālis Augusts Troms dzimis 1870.g. novembrī. Alojas Stābeģu/Stakenberģu privātmuižas vēlāk Ainažu virsmežniecības 23. apgaitas mežsargs.