Fotogrāfijā mežradznieki: 2.no kr. Arvīds Sēlis (Sulainis)(1908-1981),4.no kr Kārlis Zariņš (1897-1985)

Brīvības ielā Nr. 154 [agrāk Nr. 148], Gr. 27/26. Ēku celis farmācijas maģistrs Teodors Vasmuss pēc arhitekta Ēriha Vīdemaņa [Wiedemann] 07.11.1934. apstiprināta projekta, izbūvētas speciālas telpas aptiekai un laboratorijai, otrā stāva T. Vasmussa dzīvoklis,pabeigta 18.10.1935. gadā. Aptieka dibināta 06.03.1922. gadā, atklāta 09.01.1923.. Nosaukums „Lāča aptieka” – 1923/1941., 1941/1944., tagad „Sentor aptieka 27.” Dibinātājs un pirmais īpašnieks farmācijas maģistrs Teodors Vasmuss – 1922/1939. Agrāk atrādās Brīvības ielā Nr. 144. [tagad Nr. 150.] – 1922/1935.; pārvietota uz Brīvības ielu Nr. 148, [tagad Nr. 154.] 1935. gadā.

Dzelzceļa līnija bānītim Valka- Rūjiena. Kara laikā dzelzceļš tika saspridzināts. Pēc kara vairs neatjaunoja.

Muzikants pirmajā rindā otrais no kreisās puses, ar vijoli: Ernests Kurpnieks. Miris 20.gs. četrdesmito gadu beigās. Ģimenē bija 6 brāļi un 2 māsas. Visjaunākā māsiņa ( astotais bērns) mira agrā bērnībā.

Kokneses prospekts Nr. 18. Mūra divu stāvu ēku celis Izāks Livšics, atklātas sabiedrības „Mežaparka aptieka” līdzīpašnieks, pēc arhitekta H. Rozenberga 03.10.1934. gadā apstiprināta projekta. Pabeigta 07.02.1936. gadā. Trešais stāvs piebūvēts pēc būvinženiera Anatolija Budo 13.01.1937. gadā apstiprināta projekta, pabeigts 18.02.1937. gadā. Mežaparka aptieka - 1927/1941., 1941/1944., 1993/1998.; GAP aptieka Nr. 43 - 1941.; GAP aptieka Nr. 13. 1944/1989.; R/A „Farmācija” aptieka Nr. 13. 1989/1991.; V/U „Farmācija” aptieka Nr. 13. 1991/1993.; Saules aptieka Nr. 7. 1998/tagad. Aptieka dibināta 20.12.1926. [koncesija], atklāta 08.10.1927. Aptiekas dibinātājs un pirmais īpašnieks provizors Nikolajs Klasons, Uz Kokneses prospektu Nr. 18. aptieka pārvietota no Kokneses pr. Nr. 6a 01.12.1936. gadā.

Formulējums "klosteris darbojās kā vīriešu un sieviešu" ir neskaidrs. Skaistkalnē pastāvēja vīriešu - kapucīnu klosteris un sieviešu - Svētā krusta māsu klosteris, tātad - 2 klosteri. Skaistkalnes jezuītu bibliotēkas grāmatas atrodamas LU AB Retumos.

Nevis "Jēzus kongregācijas", bet gan - Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregācijas māsas.

Pirmo ūdensvadu ar zirgu sūkni Rīgā 1663. gadā ierīkoja Dancigas ūdensvada meistars Jēkabs Josts Vecrīgā, Ūdensvada ielā. Otro ūdensvadu uzbūvēja 1862/1863.gados – t.s. ūdens piegādāšanas ierīci pie Daugavas un Krīdenera dambja, 4 km attālumā no pilsētas centra, izbūvējot tur tvaika pumpju staciju. Lēmumu par stacijas celšanu pieņēma 1857. gadā. Tvaika mašīnu māju un torni ar astoņstūru skursteni uzbūvēja pēc pilsētas arhitekta Johana Danieļa Felsko un virsinženiera Viljama Vīra William Weir izstrādātā projekta. To iesvētīja 1863. gada 25. maijā. Savu darbību stacija, izmantojot Daugavas ūdeņus, sāka 1863. gada 1. septembrī. 1902. gadā ar Zaķu [Waldenrode] muižu īpašniekiem Rīgas pilsēta noslēdza iepriekšējo līgumu un inženieris Smrekers izstrādāja pilsētas ūdensapgādes projektu.1902. gada 25. novembrī Baltezera ūdensapgādes stacijas būves projektu apstiprināja un celtniecību pabeidza 1903. gada novembrī. Līdz ar to slēdza Rīgas pilsētas otro ūdensvadu. Pēc stacijas slēgšanas, teritoriju izmantoja kā iebraucamo sētu. Par to savā romānā „Zaļā Zeme” raksta arī rakstnieks Pēteris Upītis, aprakstot savu ceļojumu ar zemnieku vezumiem no Skrīveriem līdz Rīgai. 1924. gadā daļu veco ēku ar skursteni uzspridzināja. Foto Maskavas ielā Nr. 196 [agrāk Nr. 148] Gr. 48/72, 1924. gadā.

Maskavas ielā Nr. 97., agrāk Nr. 107, Policijas Nr. 163, Gr. 44/52., Bijušais J. S. Malakanova vēlāk Jvana Borodkina no 1885. gadā Johanna fon Sitkeviča krogs – tējnīca [arī Klementīnes Cvetkovas dz. fon Sitkevičs].skatlogi izveidoti 1938. gadā, Rīgas patērētāju biedrības „Vienība” pārtikas veikalam. Ēka celta ap 1818. gadu un 1760/1874. gados atrādās Sarkankalna [Krasnaja gorkas, Johannismarkt, Jāņa tirgus] laukumā.

Maskavas un Toma ielu krustojums, Kojusala, Maskavas ielā Nr.134, agrāk 128, Policijas Nr. 97, Gr. 48/12. Koka ēku cēlis tirgotājs Tomas Pēteris Pļavnieks, pēc arhitekta Jāņa Baumaņa 13.03.1868. gadā apstiprināta projekta. Mūra divu stāvu piebūvi aptiekas izvietošanai cēlis farmācijas maģistrs Aleksandrs Līcs [Lietz], pēc arhitekta Roberta Domberga 16.05.1900. apstiprināta projekta, pabeigta 02.10.1900. 1900/1947. gados piebūve izvietojas „Jāņa aptieka” ar laboratoriju, 1947. gadā pārvietota uz Maskavas ielu Nr. 108, [Gap aptieka Nr. 20], kur 1993/1997. gados darbojas ar nosaukumu „Dainas aptieka”.

Diemžēl anotācija ir neprecīza - attēlots ir Kurzemes muižniecības (bruņniecības, Ritterschafts-Wappen von Kurland) ģerbonis, nevis Kurzemes guberņas ģerbonis. Protams, interesanta ir nostādne un pašapziņa, kas ļauj rakstīt "Kurzemes ģerbonis" virs bruņniecības ģerboņa, "nostumjot" ēnā visu pārējo.

Kapseļu ielā Nr. 8, Gr. 59/222. Ēku cēlis Patronu fabrikas „Sellier & Belot” prokūrists Roberts Pīckens [Pitzken]. Projekts apstiprināts 22.03.1911., arhitekts Leopolds Rīmers [Riemer] Ēka pabeigta 13.010.1911.

Kapseļu ielā Nr. 14, Gr. 59/219. Ēku cēlis virs bankas ierēdnis Otto Juliuss Hēnnigs [Hennig]. Projekts apstiprināts 17.12.1910.,arhitekts inženieris Solomons Nudelmans Ēka pabeigta 24.10.1911. Latvijas laikā nams piederējis tālbraucēju kapteinim, tvaikoņa „Pēterburga” kapteinim un krievu Japāna kara, Cusimas kauju, dalībniekam Edgaram Kreicšteinam. Atvainojiet, iepriekšēja komentāra sajaucu tekstus.

Atklāta 22.07.1934. gadā, plāksnes autors inženieris arhitekts Kalpakietis Aleksandrs Dreimanis,

Atklāta 22.07.1934. gadā, plāksnes autors inženieris arhitekts, Kalpakietis Aleksandrs Dreimanis, uzstādījuši 6. Aizputes aizsargu pulks savos 15. gada svētkos, Aizputes apriņķa pašvaldība un Aizputes apriņķa sabiedriskās organizācijas. Atklāšanas svinības uzruna……..iespējams Aizsargu priekšnieks, pulkvedis Kārlis Prauls?, lēja pie plāksnes Vidzemes divīzijas komandieris, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, ģenerālis Fricis Virsitis. Priekšplāna ar muguru: Liepājas kājnieku pulka komandieris, Lāčplēša kara ordeņa komandieris, Kalpakietis pulkvedis Jānis Ezeriņš.

Atklāta 22.07.1934. gadā, plāksnes autors inženieris arhitekts, Kalpakietis Aleksandrs Dreimanis, uzstādījuši 6. Aizputes aizsargu pulks savos 15. gada svētkos, Aizputes apriņķa pašvaldība un Aizputes apriņķa sabiedriskās organizācijas. Plāksni atklāja Zemkopības ministrs, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Kalpakietis Jānis Kauliņš, aiz viņa Aizputes Liepājas apriņķa priekšnieks, Aizputes VI aizsargu un Liepājas XV pulka komandieris Kārlis Teikmanis

Skaista bilde.:)

Šis nav ne Gāles krogs, ne Starpas krogs, Gāles krogs atradies tagadējā "Raibā suņa" vietā, man ir fotogrāfija. Starpas krogs atradies Lorupes gravā. Fotogrāfijā redzamā ir Pasta stacija.

Miera ielā Nr. 58 Gr. 26/92., [līdz 1937. Nr. 12, apvienojot karlīne, Mieru un Lielo Lāču ielu līdz Brasas stacijas pārbrauktuvei]; Koka ēku ar mūra puspagrabu veikaliem cēlusi A/S „Rīgas namu būvsabiedrība” [A/G „Rigaer Baugeselschaft” ; Projekts apstiprināts 12.05.1900., inženieris Kārlis Barons Heinīge Hēine [Carl Baron von Hoyningen-Huene]; Ēka pabeigta 19.04.1901. 14.03.1903. koncesiju atklāt fotogrāfisko iestādi saņēmis Mihails Vocenovičs, Foto darbnīca atrādās pirmajā stāva, kur izkārtne, trīs istabu dzīvokļi, stiklots foto paviljons piebūvēts pie dzīvokļa pagalma pusē 15.07.1903., iestāde darbojas līdz 1917. gadam. 28.04.1911. koncesiju pagalmā ierīkot Tabaku fabriku saņēmis A. S Maikapars, uzņēmums dibināts 1887. gadā, kas pēc arhitekta Eižena Laubes projekta, apstiprināts 14.07.1911., pabeigts 20.08.1912., izbūvēja vairāk stāvu mūra fabrikas ēku. Pagrāba zem foto darbnīcas Kārļa Baumaņa Veļas mazgāšanas iestāde.

Ormaņu ielā Nr. 4, Gr. 59/85. Mūra ēku cēlusi Vilhelmīne Freimanis; Projekts apstiprināts 03.03.1898., arhitekts Alfrēds Ašenkampfs; Ēka pabeigta 09.12.1899.

Dārtas [Ed. Smiļģa] ielā Nr. 41, Gr. 57/65. Uz gruntsgabala koka divu stāvu ēku, 1879. gadā pēc arhitekta Otto Dīces projekta, cēlis Andrejs Lēpe. 1903. gadā šeit savu fotodarbnīcu ierīkoja fotogrāfs Nikolajs Černovs, kas 1908. gadā uzcēlis speciālo koka foto paviljonu, darbnīca pastāvējusi līdz 1928. gadam. Tagad Ed. Smiļģa muzeja teritorijā, N. Černovs 1925. gadā izbūvēja arī tagadējo muzeja žogu un ieejas vārtus itāļu stilā. Koka ēkas nojauktas 1928. gadā.

Vai jūs esāt pārliecināti ka tas ir "vecais rātsnams"? Pat 1928.gada grāmatā (https://jelgava.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=3872#annotation) nav tādas pārliecības: "Pie baznīcas vārtiem cieši pieslienas no akmeņiem celts divstāvu nams, viens no vecākiem Jelgavā, VARBŪT, ka viņš agrākos laikos noderējis kā pilsētas domes nams."

Kalnciema ielā Nr. 40, Gr. 59/152. Akcionāru Sabiedrības „Lux” kantora ēka. Projekts apstiprināts 11.09.1907., arhitekts Konstantīns Pēkšēns. Ēka pabeigta 14.01.1908. Akcionāru Sabiedrības „Lux” dibināta 18.10.1906. gadā, kā Ielu laternu izgatavošanas darbnīca, atradās Tērbatas ielā Nr. 84., 21.01.1908. pārvietota uz Kalnciema ielu Nr. 40a. No 23.01.1913. uz zemes gabala atrodas Turbīnu un dzirnavu piederumu fabrika „Ferdinands Mejers & Co”, īpašums pieder A/S „Lux” līdz 1940. gadam, 03.08.1931 .Helmārs Rudzītis šeit atklāj Skaņu plāšu fabriku „Bellaccord Elektro”.

Akadēmijas laukums Nr. 1 (agrāk Turģeņeva iela Nr. 16) Šajā vietā 1755. gadā krievu tirgotāji uzcēla Tirdzniecības pagalmu „Gostinij Dvor”, aizvietojot Krievu pagalmu pie Kārļu vārtiem tagadēja Centrāltirgus rajonā. Pirmais pagalms nodega 1812. gadā, atjaunots 1818. gadā. Tās bija, klasiskā stilā celtas, tirdzniecības un dzīvojamas ēkas no koka, ar noslēgtu vairāku ēku kompleksu, vārtiem un kolonādi no ielas puses. Tās pakāpeniski tika nojauktas 1953./1958. gados, ceļot tagadējo Latvijas zinātņu akadēmijas ēku. Latvijas Zinātņu akadēmija - dibināta 1946. gadā. Zinātņu akadēmijas augstceltnes celtniecība pabeigta 1958. gadā. Tās arhitekti - O. Tīlmanis, V. Apsītis, K. Plūksne. Projektēta kā Kolhoznieku nams, pēc tipveida Maskavas augstceltņu parauga. Ēkā, pirmo reizi PSRS, tika lietotas saliekamās dzelzsbetona konstrukcijas. Tās augstums 104. m, tās tornis pielāgots Vecrīgas torņu siluetam.

1882. gadā Rīgas Sīkumu tirgu pārvietoja no Daugavmalas tirgus teritorijas uz bijušo Esplanādes laukuma literu „M” pie Lielās Jēzusbaznīcas (Turģeņeva) ielas. Tur 1888. gadā uzbūvēja vienstāvu mūra ēkas, tagadējā Rūpniecības preču tirgus teritorijā pie Turģeņevas ielas un blakus tām - lopu šķirošanas un pārbaudes staciju (gurts). 1910. gadā Sīkumu tirgu paplašināja un nu tas aizņēma visu bijušo „M” laukumu līdz spīķeriem. 1910. gadā izveidotā Ulbrokas iela, sadalīja to divās daļās - vecais un jaunais sīkumtirgus. Otrais Sīkumu tirgus, sabiedrības „Gostinij Dvor”, tagad Akadēmijas laukums: Uz laukuma līdzās Sīkumu tirgum 1897. gadā, pēc tehniķa Indriķa Devendrusa projekta, uzcēla vienstāvu mūra ēku. Tajā izvietoja tirdzniecības iestādes, veikaliņus sastāvošus no divām telpām, gar Elijas (Prāgas) ielu ar spārniem Turģeņeva un Gaiziņa ielās, kā arī nelielu kantora ēku pretī galvenai ieejai no Prāgas ielas puses. Kantora ēka saglabājusies līdz mūsdienām. Atlikušo laukumu apbūvēja ar vieglas konstrukcijas paviljoniem, izņemot vienstāvu mūra ēku, celtu 1936. gadā pēc arhitekta Nikolaja Prjanišņikova projekta. Šī ēka saglabājusies līdz mūsdienām Celtniecības koledžas teritorijā. 1923. gadā laukuma teritoriju iznomā „Krāmu tirgus komiteja”, bet līdz 1937. gadu to aizlaiž un pārblīvē ar vecām lietam tā, ka pilsētas valde spiesta izdot rīkojumu par visu koku ēku nojaukšanu vai pārbūvi.