Fotografēts visticamāk pirms pirmā pasaules kara - 191-.

Fotografēts visdrīzāk jūnijā ap Jāņiem (meitenēm galvā vainadziņi). Fotografēts visticamāk no Uzvaras pieminekļa paaugstinājuma (kameras objektīvs atrodas krietni virs ļaužu galvām), bet Uzvaras pieminekli, kā zināms, atklāja 1924. gada 16. novembrī. Nams nav Valmieras ielā. Tas ir Rīgas ielas 1 nams. 1925. gada 28. septembra Cēsu pilsētas domes sēdes protokols (LVVA 6242.f. 1.apr. 248.lieta 80.lp.): “Nr.85. Bērtiņ-Bērziņa īpašumā Rīgas ielā Nr.1 grunts un grūstošā stāvoklī pamestas ēkas atsavināšana pilsētas īpašumā. Pilsētas galva Dr. K. Vanadziņš ziņoja, ka grūstošā nama Rīgas ielā Nr.1 īpašnieks, neskatoties uz vairākkārtējiem atgādinājumiem, nesper nekādus soļus dēļ šī nama atjaunošanas un pēdējais caur to apdraud iedzīvotājus, jo katrā brīdī var sagāzties. Pilsētas valdes priekšlikums: ja Bērtiņ-Bērziņš līdz nākamai domes sēdei neiesniegs nama atjaunošanas plānu un vispār izvairīsies no būves uzsākšanas, tad pieņemt lēmumu dēļ minētās ēkas atsavināšanas pilsētas īpašumā. Dome nolēma: piekrist pilsētas valdes priekšlikumam.”

Līvu laukums

Drīzāk pagājušā gadsimta divdesmito gadu pašas beigas - stādījumi necik nav paaugušies. Pie kam "Vecā tirgus laukuma akmeņus izlietoja jaunā bruģēšanai. Bez tam veco tirgu pārveidos par zaļvietu pēc Rīgas pilsētas dārzu direktora Zeidaka plāna." Avots: Cēsu pilsētas valdes 1926. gada 20. oktobra atbildes vēstule Iekšlietu ministrijas Pašvaldību departamentam (LVVA 6242.f. 1.apr. 394.lieta 59.lp.). Neba jau vairākus gadus laukums bijis bez bruģa vai stādījumiem.

Kalēju iela. Kreisā pusē redzams Sv. Annas draudzes lūgšanu nams.

Šis ir tagadējais Maija parks (tolaik Alekša parks).

Bērzaines

Paldies par aizrādījumu un izsmeļošu aprakstu. Nemaldināsim vairs sabiedrību, ievietoju anotācijā Jūs tekstu. Šis tātad arī paskaidro fotografēšanas laiku.

Paldies par aizrādījumu. Piekrītu, bet man atliek rakstīt nosaukumā - iespējams Pāvilosta, jo nezināma šī vieta.

Paldies. Mēs neesam tālu no tā. Priecātos, ja Jūs pateiktu, kāpēc tieši pēc 1941.gada maja.

Paldies par šo papildinājumu.

Paldies. Piekrītu, ka fotografēts 20. gados

Vai esiet par to pārliecināts. Melānijas Vanagas arhīvā šādu datējumu neatradu.

Tāpēc, ka veidojotierakstu, no izkrītošās izvēlnes ģeogrāfiskais priekšmets izvēlēts aplams. Vēlā vakara stundā, kad bieži vien tapa "Zudušās Latvijas" ieraksti, ir notikusi neuzmanība, jo izvēlnes saturs bieži ir ļoti kustīgs. Izlaboju.

Nē, noteikti neatrodas. Šāda kļūda rodas, ja neuzmanīgāk izvēlas ģeogrāfisko priekšmetu no izkrītošās izvēlnes. Izlaboju.

Vai tiešām Smiltenes novads atrodas Talsu novada Abavas pagastā???

Labdien! Kāpēc Annanieku pagasts tiek pārcelts uz Talsu novada Abavas pagastu???

Fotografēts 1939.gada septembrī.

Fotografēts ne agrāk par 1925.gadu.

Fotografēts ne agrāk par 1928.gadu, jo šajā vietā esošais tirgus pārcelts uz citu vietu un tur tirgi uzsākti no 1926.gada 18.oktobra un fotogrāfijā redzamiem zaļumiem ir vismaz pāris gadu.

Fotografēts ne agrāk par 1941.gada maiju

Nevajag maldināt sabiedrību. Viesnīca nav uzcelta 1939.gadā. Vieta viesnīcas būvei nolūkota 1939.gada 12.februārī. Viesnīcas projektu Iekšlietu ministrijas Būvniecības departamentā apstiprina 1939.gada 4.augustā ar Nr. 144. 1939.gada 25. septembrī notiek viesnīcas pamatakmens likšanas svinības. 1939.gada 10. oktobrī beidz viesnīcas pēdējā stāva sienu mūrēšanu un iesāk kafejnīcas jumta iesegšanu. Pusbūvi cer nobeigt oktobra mēneša beigās. 1940. gada 22. aprīlī Cēsu viesnīcas jaunbūves darbi nobeigti pusbūvē pēc apstiprināta projekta tehniski pareizi un apmierinoši, izņemot terasi, kura nav izbūvēta, jo traucējot caurejošais satiksmes ceļš un terases būve tikšot nobeigta pēc ceļa slēgšanas. 1940. gada 7. augustā “Cēsu vēstis” informē, ka Cēsīs esot ieradusies Latvijas Kredītbankas vadība, lai iepazītos ar jaunbūvējamo viesnīcu. Viesnīcas būvi banka pabeigšot steidzamības kārtībā un viesnīcas ekspluatēšanai esot paredzams dibināt īpašu organizāciju, līdzīgu Padomju Savienībā pastāvošām iestādēm. 1941. gada 4. janvārī laikrakstā “Cēsu stars” lasāms sludinājums: “Cēsu apriņķa Izpildu komitejas Komunālās saimniecības nodaļa paziņo Cēsu pilsētas un apkārtnes iedzīvotājiem, ka ar 1941.g. 1. janvāri ir atvērta publiskai lietošanai Cēsīs, Vorošilova laukumā Tērvetes viesnīca, I. šķ restorāns un kafejnīca.

Man jau liekas, ka tas nu nekādīgi nav Liepājā! Drīzāk varētu būt Pāvilosta vai kāda cita piejūras pilsēta.

Iespējams, ka atklātne izdota 19. gadsimta nogalē. Kādu gadu minētu Jūs ?

Paldies par Jūsu komentāriem.